Ja 320: Succajajātakavaṇṇanā

Succajaṁ vata naccajī ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ kuṭumbikaṁ ārabbha kathesi. So kira: “Gāmake uddhāraṁ sādhessāmī” ti bhariyāya saddhiṁ tattha gantvā sādhetvā dhanaṁ āharitvā: “Pacchā nessāmī” ti ekasmiṁ kule ṭhapetvā puna sāvatthiṁ gacchanto antarāmagge ekaṁ pabbataṁ addasa. Atha naṁ bhariyā āha: “Sace, sāmi, ayaṁ pabbato suvaṇṇamayo bhaveyya, dadeyyāsi pana me kiñcī” ti. “Kāsi tvaṁ, na kiñci dassāmī” ti. Sā: “Yāva thaddhahadayo vatāyaṁ, pabbate suvaṇṇamaye jāte pi mayhaṁ kiñci na dassatī” ti anattamanā ahosi. Te jetavanasamīpaṁ āgantvā: “Pānīyaṁ pivissāmā” ti vihāraṁ pavisitvā pānīyaṁ piviṁsu. Satthā pi {3.67} paccūsakāle yeva tesaṁ sotāpattiphalassa upanissayaṁ disvā āgamanaṁ olokayamāno gandhakuṭipariveṇe nisīdi chabbaṇṇarasmiyo vissajjento. Te pi pānīyaṁ pivitvā āgantvā satthāraṁ vanditvā nisīdiṁsu. Satthā tehi saddhiṁ paṭisanthāraṁ katvā: “Kahaṁ gatātthā” ti pucchi. “Amhākaṁ gāmake uddhāraṁ sādhanatthāya, bhante” ti. “Kiṁ, upāsike tava sāmiko tuyhaṁ hitaṁ paṭikaṅkhati, upakāraṁ te karotī” ti. Bhante, ahaṁ imasmiṁ sasinehā, ayaṁ pana mayi nissineho, ajja mayā pabbataṁ disvā: “Sacāyaṁ pabbato suvaṇṇamayo assa, kiñci me dadeyyāsī” ti vutto: “Kāsi tvaṁ, na kiñci dassāmī” ti āha, evaṁ thaddhahadayo ayanti. “Upāsike, evaṁ nāmesa vadati, yadā pana tava guṇaṁ sarati, tadā sabbissariyaṁ te detī” ti vatvā: “Kathetha, bhante” ti tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto tassa sabbakiccakārako amacco ahosi. Athekadivasaṁ rājā puttaṁ uparājānaṁ upaṭṭhānaṁ āgacchantaṁ disvā: “Ayaṁ mama antepure dubbheyyā” ti taṁ pakkosāpetvā: “Tāta, yāvāhaṁ jīvāmi, tāva nagare vasituṁ na lacchasi, aññattha vasitvā mamaccayena rajjaṁ kārehī” ti āha. So: “Sādhū” ti pitaraṁ vanditvā jeṭṭhabhariyāya saddhiṁ nagarā nikkhamitvā paccantaṁ gantvā araññaṁ pavisitvā paṇṇasālaṁ māpetvā vanamūlaphalāphalehi yāpento vasi. Aparabhāge rājā kālamakāsi. Uparājā nakkhattaṁ olokento tassa kālakatabhāvaṁ ñatvā bārāṇasiṁ āgacchanto antarāmagge ekaṁ pabbataṁ addasa. Atha naṁ bhariyā āha: “Sace, deva, ayaṁ pabbato suvaṇṇamayo assa, dadeyyāsi me kiñcī” ti. “Kāsi tvaṁ, na kiñci dassāmī” ti. Sā: “Ahaṁ imasmiṁ sinehaṁ chindituṁ asakkontī araññaṁ pāvisiṁ, ayañca evaṁ vadati, ativiya thaddhahadayo {3.68}, rājā hutvā pi esa mayhaṁ kiṁ kalyāṇaṁ karissatī” ti anattamanā ahosi. So āgantvā rajje patiṭṭhito taṁ aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi, idaṁ yasamattakam-eva adāsi. Uttari pana sakkārasammāno natthi, tassā atthibhāvam-pi na jānāti.

Bodhisatto: “Ayaṁ devī imassa rañño upakārikā dukkhaṁ agaṇetvā araññavāsaṁ vasi. Ayaṁ panetaṁ agaṇetvā aññāhi saddhiṁ abhiramanto vicarati, yathā esā sabbissariyaṁ labhati, tathā karissāmī” ti cintetvā ekadivasaṁ taṁ upasaṅkamitvā: “Mahādevi mayaṁ tumhākaṁ santikā piṇḍapātamattam-pi na labhāma, kasmā amhesu pamajjittha, ativiya thaddhahadayā atthā” ti āha. “Tāta, sacāhaṁ attanā labheyyaṁ, tuyham-pi dadeyyaṁ, alabhamānā pana kiṁ dassāmi, rājā pi mayhaṁ idāni kiṁ nāma dassati, so antarāmagge ‘imasmiṁ pabbate suvaṇṇamaye jāte mayhaṁ kiñci dassasī’ ti vutto ‘kāsi tvaṁ, na kiñci dassāmī’ ti āha, supariccajam-pi na pariccajī” ti. “Kiṁ pana rañño santike imaṁ kathaṁ kathetuṁ sakkhissathā” ti? “Sakkhissāmi, tātā” ti. “Tena hi ahaṁ rañño santike ṭhito pucchissāmi, tumhe katheyyāthā” ti. “Sādhu, tātā” ti. Bodhisatto deviyā rañño upaṭṭhānaṁ āgantvā ṭhitakāle āha: “Nanu, ayye, mayaṁ tumhākaṁ santikā kiñci na labhāmā” ti? “Tāta, ahaṁ labhamānā tuyhaṁ dadeyyaṁ, aham-eva kiñci na labhāmi, alabhamānā tuyhaṁ kiṁ dassāmi, rājā pi idāni mayhaṁ kiṁ nāma dassati, so araññato āgamanakāle ekaṁ pabbataṁ disvā ‘sacāyaṁ pabbato suvaṇṇamayo assa, kiñci me dadeyyāsī’ ti vutto ‘kāsi tvaṁ, na kiñci dassāmī’ ti vadati, supariccajam-pi na pariccajī” ti etamatthaṁ {3.69} dīpentī paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Succajaṁ vata naccaji, vācāya adadaṁ giriṁ,
Kiñhi tassacajantassa, vācāya adada pabbatan-ti.

Tattha succajaṁ vatā ti sukhena cajituṁ sakkuṇeyyam-pi na caji. Adadan-ti vacanamattenā pi pabbataṁ adadamāno. Kiñhi tassacajantassā ti tassa nāmetassa mayā yācitassa na cajantassa kiñhi cajeyya. Vācāya adada pabbatan-ti sacāyaṁ mayā yācito mama vacanena suvaṇṇamayam-pi hontaṁ taṁ pabbataṁ vācāya adada, vacanamattena adassā ti attho.

Taṁ sutvā rājā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Yañhi kayirā tañhi vade, yaṁ na kayirā na taṁ vade,
Akarontaṁ bhāsamānaṁ, parijānanti paṇḍitā ti.

Tassattho: yadeva hi paṇḍito puriso kāyena kareyya, taṁ vācāya vadeyya. Yaṁ na kayirā, na taṁ vadeyya, dātukāmo va dammīti vadeyya, na adātukāmoti adhippāyo. Kiṁkāraṇā? Yo hi: “Dassāmī” ti vatvā pi pacchā na dadāti, taṁ akarontaṁ kevalaṁ musā bhāsamānaṁ parijānanti paṇḍitā. Ayaṁ: “Dassāmī” ti vacanamattam-eva bhāsati, na pana deti, yañhi kho pana adinnam-pi vacanamatteneva dinnaṁ hoti, taṁ puretaram-eva laddhaṁ nāma bhavissatīti evaṁ tassa musāvādibhāvaṁ parijānanti paṇḍitā, bālā pana vacanamatteneva tussantīti.

Taṁ sutvā devī rañño añjaliṁ paggahetvā tatiyaṁ gāthamāha.

3. Rājaputta namo tyatthu, sacce dhamme ṭhito casi,
Yassa te byasanaṁ patto, saccasmiṁ ramate mano ti.

Tattha {3.70} sacce dhamme ti vacīsacce ca sabhāvadhamme ca. Byasanaṁ patto ti yassa tava raṭṭhā pabbājanīyasaṅkhātaṁ byasanaṁ patto pi mano saccasmiṁ yeva ramati.

Evaṁ rañño guṇakathaṁ kathayamānāya deviyā taṁ sutvā bodhisatto tassā guṇakathaṁ kathento catutthaṁ gāthamāha.

4. Yā daliddī daliddassa, aḍḍhā aḍḍhassa kittima,
Sā hissa paramā bhariyā, sahiraññassa itthiyo ti.

Tattha kittimā ti kittisampannā ti attho. Sā hissa paramā ti yā daliddassa sāmikassa daliddakāle sayam-pi daliddī hutvā taṁ na pariccajati. Aḍḍhassā ti aḍḍhakāle aḍḍhā hutvā sāmikam-eva anuvattati, samānasukhadukkhāva hoti, sā hi tassa paramā uttamā bhariyā nāma. Sahiraññassa pana issariye ṭhitassa itthiyo nāma honti yeva, anacchariyam-eva etanti.

Evañca pana vatvā bodhisatto: “Ayaṁ, mahārāja, tumhākaṁ dukkhitakāle araññe samānadukkhā hutvā vasi, imissā sammānaṁ kātuṁ vaṭṭatī” ti deviyā guṇaṁ kathesi. Rājā tassa vacanena deviyā guṇaṁ saritvā: “Paṇḍita, tava kathāyāhaṁ deviyā guṇaṁ anussarin”-ti vatvā tassā sabbissariyamadāsi. “Tayāhaṁ deviyā guṇaṁ sarāpito” ti bodhisattassa pi mahantaṁ sakkāraṁ akāsi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne ubho jayampatikā sotāpattiphale patiṭṭhahiṁsu. Tadā bārāṇasirājā ayaṁ kuṭumbiko ahosi, devī ayaṁ upāsikā, paṇḍitāmacco pana aham-eva ahosinti.

Succajajātakavaṇṇanā dasamā

Pucimandavaggo dutiyo