4. Catukkanipāto

3. Kuṭidūsakavaggo

Ja 321: Kuṭidūsakajātakavaṇṇanā

Manussasseva {3.71} te sīsan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto mahākassapattherassa paṇṇasālajhāpakaṁ daharabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Vatthu pana rājagahe samuṭṭhitaṁ. Tadā kira thero rājagahaṁ nissāya araññakuṭiyaṁ viharati, tassa dve daharā upaṭṭhānaṁ karonti. Tesu eko therassa upakārako, eko dubbaco itarena kataṁ attanā katasadisaṁ karoti. Tena mukhodakādīsu upaṭṭhāpitesu therassa santikaṁ gantvā vanditvā: “Bhante, udakaṁ ṭhapitaṁ, mukhaṁ dhovathā” ti ādīni vadati. Tena kālasseva vuṭṭhāya therassa pariveṇe sammaṭṭhe therassa nikkhamanavelāya ito cito ca paharanto sakalapariveṇaṁ attanā sammaṭṭhaṁ viya karoti. Vattasampanno cintesi: “Ayaṁ dubbaco mayā kataṁ attanā katasadisaṁ karoti, etassa saṭhakammaṁ pākaṭaṁ karissāmī” ti.

Tasmiṁ antogāme bhutvā āgantvā niddāyanteva nhānodakaṁ tāpetvā piṭṭhikoṭṭhake ṭhapetvā aññaṁ aḍḍhanāḷimattaṁ udakaṁ uddhane ṭhapesi. Itaro pabujjhitvāva gantvā usumaṁ uṭṭhahantaṁ disvā: “Udakaṁ tāpetvā koṭṭhake ṭhapitaṁ bhavissatī” ti therasssa santikaṁ gantvā: “Bhante, nhānakoṭṭhake udakaṁ ṭhapitaṁ, nhāyathā” ti āha. Thero ‘nhāyissāmī” ti tena saddhiṁ yeva āgantvā koṭṭhake udakaṁ aditvā: “Kahaṁ udakan”-ti pucchi. So vegena aggisālaṁ gantvā tucchabhājane uḷuṅkaṁ otāresi, uḷuṅko tucchabhājanassa tale paṭihato: “Tatā” ti saddamakāsi. Tato paṭṭhāya tassa: “Uḷuṅkasaddako” tveva nāmaṁ jātaṁ.

Tasmiṁ khaṇe itaro piṭṭhikoṭṭhakato udakaṁ āharitvā: “Nhāyatha, bhante” ti āha. Thero nhatvā āvajjento uḷuṅkasaddakassa dubbacabhāvaṁ {3.72} ñatvā taṁ sāyaṁ therupaṭṭhānaṁ āgataṁ ovadi: “Āvuso, samaṇena nāma attanā katam-eva ‘kataṁ me’ ti vattuṁ vaṭṭati, aññathā sampajānamusāvādo hoti, ito paṭṭhāya evarūpaṁ mā akāsī” ti. So therassa kujjhitvā punadivase therena saddhiṁ piṇḍāya gāmaṁ na pāvisi. Thero itareneva saddhiṁ pāvisi. Uḷuṅkasaddako pi therassa upaṭṭhākakulaṁ gantvā: “Bhante, thero kahan”-ti vutte: “Aphāsukena vihāre yeva nisinno” ti vatvā: “Kiṁ, bhante, laddhuṁ vaṭṭatī” ti vutte: “Idañcidañca dethā” ti gahetvā attano rucitaṭṭhānaṁ gantvā bhuñjitvā vihāraṁ agamāsi.

Punadivase thero taṁ kulaṁ gantvā nisīdi. Manussehi: “Kiṁ, bhante, ayyassa aphāsukaṁ, hiyyo kirattha vihāre yeva nisinnā, asukadaharassa hatthe āhāraṁ pesayimha, paribhutto ayyenā” ti vutte thero tuṇhībhūto va bhattakiccaṁ katvā vihāraṁ gantvā sāyaṁ therupaṭṭhānakāle āgataṁ āmantetvā: “Āvuso, asukagāme nāma asukakule ‘therassa idañcidañca laddhuṁ vaṭṭatī’ ti viññāpetvā kira te bhuttan”-ti vatvā: “Viññatti nāma na vaṭṭati, mā puna evarūpaṁ anācāraṁ carā” ti āha. So ettakena there āghātaṁ bandhitvā: “Ayaṁ hiyyo pi udakamattaṁ nissāya mayā saddhiṁ kalahaṁ kari, idāni panassa upaṭṭhākānaṁ gehe mayā bhattamuṭṭhi bhuttāti asahanto puna kalahaṁ karoti, jānissāmissa kattabbayuttakan”-ti punadivase there piṇḍāya paviṭṭhe muggaraṁ gahetvā paribhogabhājanāni bhinditvā paṇṇasālaṁ jhāpetvā palāyi. So jīvamāno va manussapeto hutvā sussitvā kālaṁ katvā avīcimahāniraye nibbatti. So tena kato anācāro mahājanassa majjhe pākaṭo jāto.

Athekacce bhikkhū rājagahā sāvatthiṁ gantvā sabhāgaṭṭhāne pattacīvaraṁ paṭisāmetvā satthu santikaṁ gantvā vanditvā nisīdiṁsu. Satthā tehi saddhiṁ paṭisanthāraṁ katvā: “Kuto āgatatthā” ti pucchi. “Rājagahā, bhante” ti. “Ko tattha ovādadāyako ācariyo” ti. “Mahākassapatthero, bhante” ti. “Sukhaṁ, bhikkhave, kassapassā” ti. “Āma, bhante, therassa sukhaṁ, saddhivihāriko panassa ovāde dinne kujjhitvā therassa paṇṇasālaṁ jhāpetvā {3.73} palāyīti. Taṁ sutvā satthā: “Bhikkhave, kassapassa evarūpena bālena saddhiṁ caraṇato ekacariyāva seyyo” ti vatvā imaṁ dhammapade gāthamāha.

Carañce nādhigaccheyya, seyyaṁ sadisamattano,
Ekacariyaṁ daḷhaṁ kayirā, natthi bāle sahāyatā ti. (Dhp. 61).

Idañca pana vatvā puna te bhikkhū āmantetvā: “Na, bhikkhave, idāneva so kuṭidūsako, pubbe pi kuṭidūsako yeva, na ca idāneva ovādadāyakassa kujjhati, pubbe pi kujjhiyevā” ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto siṅgilasakuṇayoniyaṁ nibbattitvā vayappatto attano manāpaṁ anovassakaṁ kulāvakaṁ katvā himavantapadese vasati. Atheko makkaṭo vassakāle acchinnadhāre deve vassante sītapīḷito dante khādanto bodhisattassa avidūre nisīdi. Bodhisatto taṁ tathā kilamantaṁ disvā tena saddhiṁ sallapanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Manussasseva te sīsaṁ, hatthapādā ca vānara,
Atha kena nu vaṇṇena, agāraṁ te na vijjatī ti.

Tattha vaṇṇenā ti kāraṇena. Agāran-ti tava nivāsagehaṁ kena kāraṇena natthīti pucchi.

Taṁ sutvā vānaro dutiyaṁ gāthamāha.

2. Manussasseva me sīsaṁ, hatthapādā ca siṅgila,
Yāhu seṭṭhā manussesu, sā me paññā na vijjatī ti.

Tattha siṅgilā ti taṁ sakuṇaṁ nāmenālapati. Yāhu seṭṭhā manussesū ti yā manussesu seṭṭhāti kathenti, sā mama vicāraṇapaññā natthi. Sīsahatthapādakāyabalāni hi loke appamāṇaṁ, vicāraṇapaññāva seṭṭhā, sā mama natthi, tasmā me agāraṁ na vijjatīti.

Taṁ sutvā bodhisatto itaraṁ gāthādvayamāha:

3. Anavaṭṭhitacittassa, lahucittassa dubbhino,
Niccaṁ addhuvasīlassa, sukhabhāvo na vijjati.

4. So {3.74} karassu ānubhāvaṁ, vītivattassu sīliyaṁ,
Sītavātaparittāṇaṁ, karassu kuṭavaṁ kapī ti.

Tattha anavaṭṭhitacittassā ti appatiṭṭhitacittassa. Dubbhino ti mittadubbhissa. Addhuvasīlassā ti na sabbakālaṁ sīlarakkhakassa. So karassu ānubhāvan-ti so tvaṁ samma makkaṭa paññāya uppādanatthaṁ ānubhāvaṁ balaṁ upāyaṁ karohi. Vītivattassu sīliyan-ti attano dussīlabhāvasaṅkhātaṁ sīliyaṁ atikkamitvā sīlavā hoti. Kuṭavaṁ kapī ti sītavātassa parittāṇasamatthaṁ attano kuṭavaṁ kulāvakaṁ ekaṁ vasanāgārakaṁ karohīti.

Makkaṭo cintesi: “Ayaṁ tāva attano anovassakaṭṭhāne nisinnabhāvena maṁ paribhāsati, na nisīdāpessāmi naṁ imasmiṁ kulāvake” ti. Tato bodhisattaṁ gaṇhitukāmo pakkhandi, bodhisatto uppatitvā aññattha gato. Makkaṭo kulāvakaṁ viddhaṁsetvā cuṇṇavicuṇṇaṁ katvā pakkāmi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā makkaṭo kuṭijhāpako ahosi, siṅgilasakuṇo pana aham-eva ahosin”-ti.

Kuṭidūsakajātakavaṇṇanā paṭhamā