Ja 322: Duddubhajātakavaṇṇanā

Duddubhāyati bhaddante ti idaṁ satthā jetavane viharanto aññatitthiye ārabbha kathesi. Titthiyā kira jetavanassa samīpe tasmiṁ tasmiṁ ṭhāne kaṇṭakāpassaye seyyaṁ kappenti, pañcātapaṁ tapenti, nānappakāraṁ micchātapaṁ caranti. Atha sambahulā bhikkhū sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā jetavanaṁ āgacchantā antarāmagge te disvā gantvā satthāraṁ upasaṅkamitvā: “Atthi nu kho, bhante, aññatitthiyānaṁ {3.75} vatasamādāne sāro” ti pucchiṁsu. Satthā: “Na, bhikkhave, tesaṁ vatasamādāne sāro vā viseso vā atthi, tañhi nighaṁsiyamānaṁ upaparikkhiyamānaṁ ukkārabhūmimaggasadisaṁ sasakassa duddubhasadisaṁ hotī” ti vatvā: “Duddubhasadisabhāvamassa mayaṁ na jānāma, kathetha no, bhante” ti tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto sīhayoniyaṁ nibbattitvā vayappatto araññe paṭivasati. Tadā pana pacchimasamuddasamīpe beluvamissakatālavanaṁ hoti. Tatreko sasako beluvarukkhamūle ekassa tālagacchassa heṭṭhā vasati. So ekadivasaṁ gocaraṁ ādāya āgantvā tālapaṇṇassa heṭṭhā nipanno cintesi: “Sace ayaṁ pathavī saṁvaṭṭeyya, kahaṁ nu kho gamissāmī” ti. Tasmiṁ khaṇe ekaṁ beluvapakkaṁ tālapaṇṇassa upari pati. So tassa saddena: “Addhā pathavī saṁvaṭṭatī” ti uppatitvā pacchato anolokento va palāyi. Taṁ maraṇabhayabhītaṁ vegena palāyantaṁ añño sasako disvā pucchi: “Kiṁ bho, ativiya bhīto palāyasī” ti. “Mā pucchi, bho” ti. So: “Kiṁ bho, kiṁ bho” ti pacchato dhāvateva. Itaro nivattitvā anolokentova: “Ettha pathavī saṁvaṭṭatī” ti āha. So pi tassa pacchato palāyi. Evaṁ tamañño addasa, tamaññoti evaṁ sasakasahassaṁ ekato hutvā palāyi. Te eko pi migo disvā ekato hutvā palāyi. Eko sūkaro, eko gokaṇṇo, eko mahiṁso, eko gavayo, eko khaggo, eko byaggho, eko sīho, eko hatthī disvā: “Kimetan”-ti pucchitvā: “Ettha pathavī saṁvaṭṭatī” ti vutte {3.76} palāyi. Evaṁ anukkamena yojanamattaṁ tiracchānabalaṁ ahosi.

Tadā bodhisatto taṁ balaṁ palāyantaṁ disvā: “Kimetan”-ti pucchitvā: “Ettha pathavī saṁvaṭṭatī” ti sutvā cintesi: “Pathavīsaṁvaṭṭanaṁ nāma na kadāci atthi, addhā etesaṁ kiñci dussutaṁ bhavissati, mayi kho pana ussukkaṁ anāpajjante sabbe nassissanti, jīvitaṁ nesaṁ dassāmī” ti sīhavegena purato pabbatapādaṁ gantvā tikkhattuṁ sīhanādaṁ nadi. Te sīhabhayatajjitā nivattitvā piṇḍitā aṭṭhaṁsu. Sīho tesaṁ antaraṁ pavisitvā: “Kimatthaṁ palāyathā” ti pucchi. “Pathavī saṁvaṭṭatī” ti. “Kena saṁvaṭṭamānā diṭṭhā” ti? “Hatthī jānantī” ti. Hatthī pucchi. Te: “Mayaṁ na jānāma, sīhā jānantī” ti vadiṁsu, sīhāpi: “Mayaṁ na jānāma, byagghā jānantī” ti, byagghāpi: “Mayaṁ na jānāma, khaggā jānantī” ti, khaggāpi: “Gavayā jānantī” ti, gavayāpi: “Mahiṁsā jānantī” ti, mahiṁsāpi: “Gokaṇṇā jānantī” ti, gokaṇṇāpi: “Sūkarā jānantī” ti, sūkarāpi: “Migā jānantī” ti, migāpi: “Mayaṁ na jānāma, sasakā jānantī” ti, sasakesu pucchiyamānesu: “Ayaṁ kathetī” ti taṁ sasakaṁ dassesuṁ. Atha naṁ: “Evaṁ kira, samma, passasi pathavī saṁvaṭṭatī” ti pucchi. “Āma, sāmi mayā diṭṭhā” ti. “Kattha vasanto passasī” ti? “Pacchimasamuddasamīpe beluvamissakatālavane vasāmi. Ahañhi tattha beluvarukkhamūle tālagacche tālapaṇṇassa heṭṭhā nipanno cintesiṁ: “Sace pathavī saṁvaṭṭati, kahaṁ gamissāmī” ti, atha taṅkhaṇaññeva pathaviyā saṁvaṭṭanasaddaṁ sutvā palātomhī” ti.

Sīho cintesi: “Addhā tassa tālapaṇṇassa upari beluvapakkaṁ patitvā duddubhāyanasaddamakāsi, svāyaṁ taṁ saddaṁ sutvā ‘pathavī saṁvaṭṭatī’ ti saññaṁ uppādetvā palāyi, tathato {3.77} jānissāmī” ti. So taṁ sasakaṁ gahetvā mahājanaṁ assāsetvā: “Ahaṁ iminā diṭṭhaṭṭhāne pathaviyā saṁvaṭṭanabhāvaṁ vā asaṁvaṭṭanabhāvaṁ vā tathato jānitvā āgamissāmi, yāva mamāgamanā tumhe ettheva hothā” ti sasakaṁ piṭṭhiyaṁ āropetvā sīhavegena pakkhanditvā tālavane sasakaṁ otāretvā: “Ehi tayā diṭṭhaṭṭhānaṁ dassehī” ti āha. “Na visahāmi sāmī” ti. “Ehi mā bhāyī” ti. So beluvarukkhaṁ upasaṅkamituṁ asakkonto avidūre ṭhatvā: “Idaṁ sāmi duddubhāyanaṭṭhānan”-ti vatvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Duddubhāyati bhaddante, yasmiṁ dese vasāmahaṁ,
Ahampetaṁ na jānāmi, kimetaṁ duddubhāyatī ti.

Tattha duddubhāyatī ti duddubhasaddaṁ karoti. Bhaddante ti bhaddaṁ tava atthu. Kimetan-ti yasmiṁ padese ahaṁ vasāmi, tattha duddubhāyati, aham-pi na jānāmi: “Kiṁ vā etaṁ duddubhāyati, kena vā kāraṇena duddubhāyati, kevalaṁ duddubhāyanasaddaṁ assosin”-ti.

Evaṁ vutte sīho beluvarukkhamūlaṁ gantvā tālapaṇṇassa heṭṭhā sasakena nipannaṭṭhānañceva tālapaṇṇamatthake patitaṁ beluvapakkañca disvā pathaviyā asaṁvaṭṭanabhāvaṁ tathato jānitvā sasakaṁ piṭṭhiyaṁ āropetvā sīhavegena khippaṁ migasaṅghānaṁ santikaṁ gantvā sabbaṁ pavattiṁ ārocetvā: “Tumhe mā bhāyathā” ti migagaṇaṁ assāsetvā vissajjesi. Sace hi tadā bodhisatto na bhaveyya, sabbe samuddaṁ pavisitvā nasseyyuṁ. Bodhisattaṁ pana nissāya sabbe jīvitaṁ labhiṁsūti.

2. Beluvaṁ patitaṁ sutvā, duddubhanti saso javi,
Sasassa vacanaṁ sutvā, santattā migavāhinī.

3. Appatvā padaviññāṇaṁ, paraghosānusārino,
Panādaparamā bālā, te honti parapattiyā.

4. Ye {3.78} ca sīlena sampannā, paññāyūpasame ratā,
Ārakā viratā dhīrā, na honti parapattiyā ti.

Imā tisso abhisambuddhagāthā.

Tattha beluvan-ti beluvapakkaṁ. Duddubhantī ti evaṁ saddaṁ kurumānaṁ. Santattā ti utrastā. Migavāhinī ti anekasahassasaṅkhā migasenā. Padaviññāṇan-ti viññāṇapadaṁ, sotaviññāṇakoṭṭhāsaṁ apāpuṇitvā ti attho. Te honti parapattiyā ti te paraghosānusārino tam-eva paraghosasaṅkhātaṁ panādaṁ: “Paraman”-ti maññamānā bālā andhaputhujjanā viññāṇapadassa appattatāya parapattiyāva honti, paresaṁ vacanaṁ saddahitvā yaṁ vā taṁ vā karonti.

Sīlenā ti ariyamaggena āgatasīlena samannāgatā. Paññāyūpasame ratā ti maggeneva āgatapaññāya kilesūpasame ratā, yathā vā sīlena, evaṁ paññāya pi sampannā, kilesūpasame ratāti pi attho. Ārakā viratā dhīrā ti pāpakiriyato ārakā viratā paṇḍitā. Na hontīti te evarūpā sotāpannā pāpato oratabhāvena kilesūpasame abhiratabhāvena ca ekavāraṁ maggañāṇena paṭividdhadhammā aññesaṁ kathentānam-pi na saddahanti na gaṇhanti. Kasmā? Attano paccakkhattāti. Tena vuttaṁ:

Assaddho akataññū ca, sandhicchedo ca yo naro,
Hatāvakāso vantāso, sa ve uttamaporiso ti. (Dhp. 97).

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā sīho aham-eva ahosin”-ti.

Duddubhajātakavaṇṇanā dutiyā