Ja 324: Cammasāṭakajātakavaṇṇanā

Kalyāṇarūpo {3.82} vatayan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto cammasāṭakaṁ nāma paribbājakaṁ ārabbha kathesi. Tassa kira cammam-eva nivāsanañca pārupanañca hoti. So ekadivasaṁ paribbājakārāmā nikkhamitvā sāvatthiyaṁ bhikkhāya caranto eḷakānaṁ yujjhanaṭṭhānaṁ sampāpuṇi. Eḷako taṁ disvā paharitukāmo osakki. Paribbājako: “Esa mayhaṁ apacitiṁ dassetī” ti na paṭikkami. Eḷako vegenāgantvā taṁ ūrumhi paharitvā pātesi. Tassa taṁ asantapaggahaṇakāraṇaṁ bhikkhusaṅghe pākaṭaṁ ahosi. Bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, cammasāṭakaparibbājako asantapaggahaṁ katvā vināsaṁ patto” ti satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa asantapaggahaṁ katvā vināsaṁ pattoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto ekasmiṁ vāṇijakule nibbattitvā vayappatto vaṇijjaṁ karoti. Tadā eko cammasāṭakaparibbājako bārāṇasiyaṁ bhikkhāya caranto eḷakānaṁ yujjhanaṭṭhānaṁ patvā eḷakaṁ osakkantaṁ disvā: “Apacitiṁ me karotī” ti saññāya apaṭikkamitvā: “Imesaṁ ettakānaṁ manussānaṁ antare ayaṁ eko eḷako amhākaṁ guṇaṁ jānātī” ti tassa añjaliṁ paggahetvā ṭhito va paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Kalyāṇarūpo vatayaṁ catuppado, subhaddako ceva supesalo ca,
Yo brāhmaṇaṁ jātimantūpapannaṁ, apacāyati meṇḍavaro yasassī ti.

Tattha kalyāṇarūpo ti kalyāṇajātiko. Supesalo ti suṭṭhu piyasīlo. Jātimantūpapannan-ti jātiyā ca mantehi ca sampannaṁ. Yasassī ti vaṇṇabhaṇanametaṁ.

Tasmiṁ {3.83} khaṇe āpaṇe nisinno paṇḍitavāṇijo taṁ paribbājakaṁ nisedhento dutiyaṁ gāthamāha.

2. Mā brāhmaṇa ittaradassanena, vissāsamāpajji catuppadassa,
Daḷhappahāraṁ abhikaṅkhamāno, avasakkatī dassati suppahāran-ti.

Tattha ittaradassanenā ti khaṇikadassanena.

Tassa paṇḍitavāṇijassa kathentasseva so meṇḍako vegenāgantvā ūrumhi paharitvā taṁ tattheva vedanāppattaṁ katvā pātesi. So paridevamāno nipajji. Satthā taṁ kāraṇaṁ pakāsento tatiyaṁ gāthamāha.

3. Ūruṭṭhi bhaggaṁ vaṭṭito khāribhāro, sabbañca bhaṇḍaṁ brāhmaṇassa bhinnaṁ,
Ubho pi bāhā paggayha kandati, atidhāvatha haññate brahmacārī ti.

Tassattho: bhikkhave, tassa paribbājakassa ūruṭṭhikaṁ bhaggaṁ, khāribhāro vaṭṭito pavaṭṭito, tasmiṁ pavaṭṭamāne yaṁ tattha tassa brāhmaṇassa upakaraṇabhaṇḍaṁ, tam-pi sabbaṁ bhinnaṁ, so pi ubho bāhā ukkhipitvā parivāretvā ṭhitaparisaṁ sandhāya: “Abhidhāvatha, haññate brahmacārī” ti vadanto kandati rodati paridevatīti.

Paribbājako catutthaṁ gāthaṁ āha:

4. Evaṁ so nihato seti, yo apūjaṁ pasaṁsati,
Yathāhamajja pahato, hato meṇḍena dummatī ti.

Tattha apūjan-ti apūjanīyaṁ. Yathāhamajjā ti yathā ahaṁ ajja asantapaggahaṁ katvā ṭhito meṇḍena daḷhappahārena pahato ettheva mārito {3.84}. Dummatī ti duppañño. Evaṁ yo añño pi asantapaggahaṁ karissati, so pi ahaṁ viya dukkhaṁ anubhavissatīti so paridevanto tattheva jīvitakkhayaṁ pattoti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā cammasāṭako etarahi cammasāṭako ahosi, paṇḍitavāṇijo pana aham-eva ahosin”-ti.

Cammasāṭakajātakavaṇṇanā catutthā