Ja 325: Godharājajātakavaṇṇanā

Samaṇaṁ taṁ maññamāno ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ kuhakaṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā vitthāritam-eva. Idhā pi bhikkhū taṁ bhikkhuṁ ānetvā: “Ayaṁ, bhante, bhikkhu kuhako” ti satthu dassesuṁ. Satthā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa kuhakoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto godhayoniyaṁ nibbattitvā vayappatto kāyabalena sampanno araññe vasati. Eko dusīlatāpaso pi tassa avidūre paṇṇasālaṁ māpetvā vāsaṁ kappesi. Bodhisatto gocarāya caranto taṁ disvā: “Sīlavantatāpasassa paṇṇasālā bhavissatī” ti tattha gantvā taṁ vanditvā attano vasanaṭṭhānam-eva gacchati. Athekadivasaṁ so kūṭatāpaso upaṭṭhākakule sampāditaṁ madhuramaṁsaṁ labhitvā: “Kiṁ maṁsaṁ nāmetan”-ti pucchitvā: “Godhamaṁsan”-ti sutvā rasataṇhāya abhibhūto: “Mayhaṁ assamapadaṁ nibaddhaṁ āgacchamānaṁ godhaṁ māretvā yathāruci pacitvā khādissāmī” ti sappidadhikaṭukabhaṇḍādīni gahetvā tattha gantvā muggaraṁ gahetvā kāsāvena paṭicchādetvā bodhisattassa āgamanaṁ olokento paṇṇasāladvāre upasantūpasanto viya nisīdi.

So āgantvā taṁ paduṭṭhindriyaṁ disvā {3.85} “iminā amhākaṁ sajātikamaṁsaṁ khāditaṁ bhavissati, pariggaṇhissāmi nan”-ti adhovāte ṭhatvā sarīragandhaṁ ghāyitvā sajātimaṁsassa khāditabhāvaṁ ñatvā tāpasaṁ anupagamma paṭikkamitvā cari. Tāpaso pi tassa anāgamanabhāvaṁ ñatvā muggaraṁ khi pi, muggaro sarīre apatitvā naṅguṭṭhakoṭiṁ pāpuṇi. Tāpaso: “Gaccha viraddhosmī” ti āha. Bodhisatto: “Maṁ tāva viraddhosi, cattāro pana apāye na viraddhosī” ti vatvā palāyitvā caṅkamanakoṭiyaṁ ṭhitaṁ vammikaṁ pavisitvā aññena chiddena sīsaṁ nīharitvā tena saddhiṁ sallapanto dve gāthā abhāsi:

1. Samaṇaṁ taṁ maññamāno, upagacchimasaññataṁ,
So maṁ daṇḍena pāhāsi, yathā assamaṇo tathā.

2. Kiṁ te jaṭāhi dummedha, kiṁ te ajinasāṭiyā,
Abbhantaraṁ te gahanaṁ, bāhiraṁ parimajjasī ti.

Tattha asaññatan-ti ahaṁ kāyādīhi asaññataṁ assamaṇam-eva samānaṁ taṁ: “Samaṇo eso” ti samitapāpatāya samaṇaṁ maññamāno upagacchiṁ. Pāhāsī ti pahari. Ajinasāṭiyā ti ekaṁsaṁ katvā pārutena ajinacammena tuyhaṁ ko attho. Abbhantaraṁ te gahanan-ti tava sarīrabbhantaraṁ visapūrā viya alābu, gūthapūro viya āvāṭo, āsīvisapūro viya vammiko kilesagahanaṁ. Bāhiran-ti kevalaṁ bahisarīraṁ parimajjasi, taṁ antopharusatāya bahimaṭṭhatāya hatthilaṇḍaṁ viya assalaṇḍaṁ viya ca hotīti.

Taṁ sutvā tāpaso tatiyaṁ gāthamāha.

3. Ehi godha nivattassu, bhuñja sālīnamodanaṁ,
Telaṁ loṇañca me atthi, pahūtaṁ mayha pipphalī ti.

Tattha {3.86} pahūtaṁ mayha pipphalī ti na kevalaṁ sālīnamodanaṁ telaloṇam-eva, hiṅgujīrakasiṅgiveralasuṇamaricapipphalippabhedaṁ kaṭukabhaṇḍam-pi mayhaṁ bahu atthi, tenābhisaṅkhataṁ sālīnamodanaṁ bhuñjāhīti.

Taṁ sutvā bodhisatto catutthaṁ gāthamāha.

4. Esa bhiyyo pavekkhāmi, vammikaṁ sataporisaṁ,
Telaṁ loṇañca kittesi, ahitaṁ mayha pipphalī ti.

Tattha pavekkhāmī ti pavisissāmi. Ahitan-ti yaṁ etaṁ tava kaṭukabhaṇḍasaṅkhātaṁ pipphali, etaṁ mayhaṁ ahitaṁ asappāyanti.

Evañca pana vatvā: “Are, kūṭajaṭila, sace idha vasissasi, gocaragāme manusseheva taṁ ‘ayaṁ coro’ ti gāhāpetvā vippakāraṁ pāpessāmi, sīghaṁ palāyassū” ti santajjesi. Kūṭajaṭilo tato palāyi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā kūṭajaṭilo ayaṁ kuhakabhikkhu ahosi, godharājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Godharājajātakavaṇṇanā pañcamā