Ja 326: Kakkārujātakavaṇṇanā

Kāyena yo nāvahare ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto devadattaṁ ārabbha kathesi. Tassa hi saṅghaṁ bhinditvā gatassa aggasāvakehi saddhiṁ parisāya pakkantāya uṇhaṁ lohitaṁ mukhato uggañchi. Atha bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, devadatto musāvādaṁ katvā saṅghaṁ bhinditvā idāni gilāno hutvā mahādukkhaṁ anubhotī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa musāvādī yeva, na cesa idāneva musāvādaṁ katvā mahādukkhaṁ anubhoti, pubbe pi anubhosiyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte {3.87} bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto tāvatiṁsabhavane aññataro devaputto ahosi. Tena kho pana samayena bārāṇasiyaṁ mahāussavo ahosi. Bahū nāgā ca supaṇṇā ca bhūmaṭṭhakā ca devā āgantvā ussavaṁ olokayiṁsu. Tāvatiṁsabhavanato pi cattāro devaputtā kakkārūni nāma dibbapupphāni tehi katacumbaṭakaṁ piḷandhitvā ussavadassanaṁ āgamiṁsu. Dvādasayojanikaṁ bārāṇasinagaraṁ tesaṁ pupphānaṁ gandhena ekagandhaṁ ahosi. Manussā: “Imāni pupphāni kena piḷandhitānī” ti upadhārentā vicaranti. Te devaputtā: “Amhe ete upadhārentī” ti ñatvā rājaṅgaṇe uppatitvā mahantena devānubhāvena ākāse aṭṭhaṁsu. Mahājano sannipati, rājā pi saddhiṁ uparājādīhi agamāsi. Atha ne: “Kataradevalokato, sāmi, āgacchathā” ti pucchiṁsu. “Tāvatiṁsadevalokato āgacchāmā” ti. “Kena kammena āgatatthā” ti. “Ussavadassanatthāyā” ti. “Kiṁpupphāni nāmetānī” ti? “Dibbakakkārupupphāni nāmā” ti. “Sāmi, tumhe devaloke aññāni piḷandheyyātha, imāni amhākaṁ dethā” ti. Devaputtā: “Dibbakakkārupupphāni mahānubhāvāni devānaññeva anucchavikāni, manussaloke lāmakānaṁ duppaññānaṁ hīnādhimuttikānaṁ dussīlānaṁ nānucchavikāni. Ye pana manussā imehi ca imehi ca guṇehi samannāgatā, tesaṁ etāni anucchavikānī” ti āhaṁsu.

Evañca pana vatvā tesu jeṭṭhakadevaputto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Kāyena yo nāvahare, vācāya na musā bhaṇe,
Yaso laddhā na majjeyya, sa ve kakkārumarahatī ti.

Tassattho {3.88}: yo kāyena parassa santakaṁ tiṇasalākam-pi nāvaharati, vācāya jīvitaṁ pariccajamāno pi musāvādaṁ na bhaṇati. Desanāsīsamevetaṁ, kāyadvāravacīdvāramanodvārehi pana yo dasa pi akusalakammapathe na karotīti ayamettha adhippāyo. Yaso laddhā ti issariyañca labhitvā yo issariyamadamatto satiṁ vissajjetvā pāpakammaṁ na karoti, sa ve evarūpo imehi guṇehi yutto puggalo imaṁ dibbapupphaṁ arahati. Tasmā yo imehi guṇehi samannāgato, so imāni pupphāni yācituṁ arahati, tassa dassāmīti.

Taṁ sutvā purohito cintesi: “Mayhaṁ imesu guṇesu eko pi natthi, musāvādaṁ pana vatvā etāni pupphāni gahetvā piḷandhissāmi, evaṁ maṁ mahājano ‘guṇasampanno ayan’-ti jānissatī” ti. So: “Ahaṁ etehi guṇehi samannāgato” ti vatvā tāni pupphāni āharāpetvā piḷandhitvā dutiyaṁ devaputtaṁ yāci. So dutiyaṁ gāthamāha.

2. Dhammena vittameseyya, na nikatyā dhanaṁ hare,
Bhoge laddhā na majjeyya, sa ve kakkārumarahatī ti.

Tassattho: dhammena parisuddhājīvena suvaṇṇarajatādivittaṁ pariyeseyya. Na nikatyā ti na vañcanāya dhanaṁ hareyya, vatthābharaṇādike bhoge labhitvā pamādaṁ nāpajjeyya, evarūpo imāni pupphāni arahatīti.

Purohito: “Ahaṁ etehi guṇehi samannāgato” ti vatvā tāni āharāpetvā piḷandhitvā tatiyaṁ devaputtaṁ yāci. So tatiyaṁ gāthamāha.

3. Yassa cittaṁ ahāliddaṁ, saddhā ca avirāginī,
Eko sāduṁ na bhuñjeyya, sa ve kakkārumarahatī ti.

Tassattho: yassa puggalassa cittaṁ ahāliddaṁ haliddirāgo viya khippaṁ na virajjati, thiram-eva hoti. Saddhā ca avirāginī ti kammaṁ vā vipākaṁ vā okappanīyassa vā puggalassa vacanaṁ saddahitvā appamattakeneva na virajjati na bhijjati. Yo yācake vā aññe vā saṁvibhāgārahe puggale bahi katvā {3.89} ekako va sādurasabhojanaṁ na bhuñjati, nesaṁ saṁvibhajitvā bhuñjati, so imāni pupphāni arahatīti.

Purohito: “Ahaṁ etehi guṇehi samannāgato” ti vatvā tāni pupphāni āharāpetvā piḷandhitvā catutthaṁ devaputtaṁ yāci. So catutthaṁ gāthamāha.

4. Sammukhā vā tirokkhā vā, yo sante na paribhāsati,
Yathāvādī tathākārī, sa ve kakkārumarahatī ti.

Tassattho: yo puggalo sammukhā vā parammukhā vā sīlādiguṇayutte sante uttamapaṇḍitapurise na akkosati na paribhāsati, yaṁ vācāya vadati, tadeva kāyena karoti, so imāni pupphāni arahatīti.

Purohito: “Ahaṁ etehi guṇehi samannāgato” ti vatvā tāni pi āharāpetvā piḷandhi. Cattāro devaputtā cattāri pupphacumbaṭakāni purohitassa datvā devalokam-eva gatā. Tesaṁ gatakāle purohitassa sīse mahatī vedanā uppajji, tikhiṇasikharena nimmathitaṁ viya ca ayapaṭṭena pīḷitaṁ viya ca sīsaṁ ahosi. So vedanāppatto aparāparaṁ parivattamāno mahāsaddena viravi, “kimetan”-ti ca vutte: “Ahaṁ mamabbhantare avijjamāne yeva guṇe ‘atthī’ ti musāvādaṁ katvā te devaputte imāni pupphāni yāciṁ, harathetāni mama sīsato” ti āha. Tāni harantā pi harituṁ nāsakkhiṁsu, ayapaṭṭena baddhāni viya ahesuṁ. Atha naṁ ukkhipitvā gehaṁ nayiṁsu. Tattha tassa viravantassa satta divasā vītivattā.

Rājā amacce āmantetvā: “Dussīlabrāhmaṇo marissati, kiṁ karomā” ti āha. “Deva, puna ussavaṁ kārema, devaputtā puna āgacchissantī” ti. Rājā puna ussavaṁ {3.90} kāresi. Devaputtā puna āgantvā sakalanagaraṁ pupphagandhena ekagandhaṁ katvā tatheva rājaṅgaṇe aṭṭhaṁsu, mahājano sannipatitvā dussīlabrāhmaṇaṁ ānetvā tesaṁ purato uttānaṁ nipajjāpesi. So: “Jīvitaṁ me detha, sāmī” ti devaputte yāci. Devaputtā: “Tuyhaṁ dussīlassa pāpadhammassa ananucchavikānevetāni pupphāni, tvaṁ pana ‘amhe vañcessāmī’ ti saññī ahosi, attano musāvādaphalaṁ laddhan”-ti mahājanamajjhe dussīlabrāhmaṇaṁ garahitvā sīsato pupphacumbaṭakaṁ apanetvā mahājanassa ovādaṁ datvā sakaṭṭhānam-eva agamaṁsu.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā brāhmaṇo devadatto ahosi, tesu devaputtesu eko kassapo, eko moggallāno, eko sāriputto, jeṭṭhakadevaputto pana aham-eva ahosin”-ti.

Kakkārujātakavaṇṇanā chaṭṭhā