Ja 327: Kākavatījātakavaṇṇanā

ti cāyaṁ tato gandho ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ ukkaṇṭhitabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Tadā hi satthā taṁ bhikkhuṁ: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu ukkaṇṭhitosī” ti pucchi. “Saccaṁ, bhante” ti. “Kasmā ukkaṇṭhitosī” ti? “Kilesavasena, bhante” ti. “Bhikkhu mātugāmo nāma arakkhiyo, na sakkā rakkhituṁ, porāṇakapaṇḍitā pana mātugāmaṁ mahāsamuddamajjhe simbalirukkhavimāne vasāpentā pi rakkhituṁ nāsakkhiṁsū” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchismiṁ nibbattitvā vayappatto pitu accayena rajjaṁ kāresi. Kākavatī nāmassa aggamahesī ahosi abhirūpā devaccharā viya. Ayamettha saṅkhepo {3.91}, vitthārato pana atītavatthu kuṇālajātake (Ja. 536) āvi bhavissati. Tadā paneko supaṇṇarājā manussavesena āgantvā raññā saha jūtaṁ kīḷanto kākavatiyā aggamahesiyā paṭibaddhacitto taṁ ādāya supaṇṇabhavanaṁ netvā tāya saddhiṁ abhirami. Rājā deviṁ apassanto naṭakuveraṁ nāma gandhabbaṁ: “Tvaṁ vicināhi nan”-ti āha. So taṁ supaṇṇarājānaṁ pariggahetvā ekasmiṁ sare erakavane nipajjitvā tato supaṇṇassa gamanakāle pattantare nisīditvā supaṇṇabhavanaṁ patvā pattantarato nikkhamitvā tāya saddhiṁ kilesasaṁsaggaṁ katvā puna tasseva pattantare nisinno āgantvā supaṇṇassa raññā saddhiṁ jūtakīḷanakāle attano vīṇaṁ gahetvā jūtamaṇḍalaṁ gantvā rañño santike ṭhito gītavasena paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Vāti cāyaṁ tato gandho, yattha me vasatī piyā,
Dūre ito hi kākavatī, yattha me nirato mano ti.

Tattha gandho ti tassā dibbagandhavilittāya sarīragandho. Yattha me ti yattha supaṇṇabhavane mama piyā vasati, tato iminā saddhiṁ katakāyasaṁsaggāya tassā imassa kāyena saddhiṁ āgato gandho vāyatīti adhippāyo. Dūre ito ti imamhā ṭhānā dūre. Hi-kāro nipātamatto. Kākavatī ti kākavatī devī. Yattha me ti yassā upari mama mano nirato.

Taṁ sutvā supaṇṇo dutiyaṁ gāthamāha.

2. Kathaṁ samuddamatarī, kathaṁ atari kepukaṁ,
Kathaṁ satta samuddāni, kathaṁ simbalimāruhī ti.

Tassattho: tvaṁ imaṁ jambudīpasamuddaṁ tassa parato kepukaṁ nāma nadiṁ pabbatantaresu ṭhitāni satta samuddāni ca kathaṁ atari, kenupāyena tiṇṇo satta samuddāni atikkamitvā ṭhitaṁ amhākaṁ bhavanaṁ simbalirukkhañca kathaṁ āruhīti.

Taṁ {3.92} sutvā naṭakuvero tatiyaṁ gāthamāha.

3. Tayā samuddamatariṁ, tayā atari kepukaṁ,
Tayā satta samuddāni, tayā simbalimāruhin-ti.

Tattha tayā ti tayā karaṇabhūtena tava pattantare nisinno ahaṁ sabbametaṁ akāsinti attho.

Tato supaṇṇarājā catutthaṁ gāthamāha.

4. Dhiratthu maṁ mahākāyaṁ, dhiratthu maṁ acetanaṁ,
Yattha jāyāyahaṁ jāraṁ, āvahāmi vahāmi cā ti.

Tattha dhiratthu man-ti attānaṁ garahanto āha. Acetanan-ti mahāsarīratāya lahubhāvagarubhāvassa ajānanatāya acetanaṁ. Yatthā ti yasmā. Idaṁ vuttaṁ hoti: yasmā ahaṁ attano jāyāya jāraṁ imaṁ gandhabbaṁ pattantare nisinnaṁ ānento āvahāmi nento ca vahāmi, tasmā dhiratthu manti.

So taṁ ānetvā bārāṇasirañño datvā puna nagaraṁ nāgamāsi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā naṭakuvero ukkaṇṭhitabhikkhu ahosi, rājā pana aham-eva ahosinti.

Kākavatījātakavaṇṇanā sattamā