Ja 328: Ananusociyajātakavaṇṇanā

Bahūnaṁ vijjatī bhotī ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ matabhariyaṁ kuṭumbikaṁ ārabbha kathesi. So kira bhariyāya matāya na nhāyi na pivi na lim-pi na bhuñji, na kammante payojesi, aññadatthu sokābhibhūto āḷāhanaṁ gantvā paridevamāno vicari. Abbhantare panassa kuṭe padīpo viya sotāpattimaggassa upanissayo jalati. Satthā paccūsasamaye lokaṁ olokento taṁ disvā: “Imassa maṁ ṭhapetvā añño koci sokaṁ nīharitvā sotāpattimaggassa dāyako natthi, bhavissāmissa avassayo” ti pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto pacchāsamaṇaṁ ādāya tassa gehadvāraṁ gantvā kuṭumbikena sutāgamano {3.93} katapaccuggamanādisakkāro paññattāsane nisinno kuṭumbikaṁ āgantvā vanditvā ekamantaṁ nisinnaṁ: “Kiṁ, upāsaka, cintesī” ti pucchitvā: “Āma, bhante, bhariyā me kālakatā, tamahaṁ anusocanto cintemī” ti vutte: “Upāsaka, bhijjanadhammaṁ nāma bhijjati, tasmiṁ bhinne na yuttaṁ cintetuṁ, porāṇakapaṇḍitā pi bhariyāya matāya ‘bhijjanadhammaṁ bhijjatī’ ti na cintayiṁsū” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari. Atītavatthu dasakanipāte cūḷabodhijātake (Ja. 443) āvi bhavissati, ayaṁ panettha saṅkhepo.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṁ sabbasippāni uggaṇhitvā mātāpitūnaṁ santikaṁ agamāsi. Imasmiṁ jātake bodhisatto komārabrahmacārī ahosi. Athassa mātāpitaro: “Tava dārikapariyesanaṁ karomā” ti ārocayiṁsu. Bodhisatto: “Na mayhaṁ gharāvāsenattho, ahaṁ tumhākaṁ accayena pabbajissāmī” ti vatvā tehi punappunaṁ yācito ekaṁ kañcanarūpakaṁ kāretvā: “Evarūpaṁ kumārikaṁ labhamāno gaṇhissāmī” ti āha. Tassa mātāpitaro taṁ kañcanarūpakaṁ paṭicchannayāne āropetvā: “Gacchatha jambudīpatalaṁ vicarantā yattha evarūpaṁ brāhmaṇakumārikaṁ passatha, tattha imaṁ kañcanarūpakaṁ datvā taṁ ānethā” ti mahantena parivārena manusse pesesuṁ.

Tasmiṁ pana kāle eko puññavā satto brahmalokato cavitvā kāsiraṭṭhe yeva nigamagāme asītikoṭivibhavassa brāhmaṇassa gehe kumārikā hutvā nibbatti, “sammillahāsinī” tissā nāmaṁ akaṁsu. Sā soḷasavassakāle abhirūpā ahosi pāsādikā devaccharappaṭibhāgā sabbaṅgasampannā. Tassā pi kilesavasena cittaṁ nāma na uppannapubbaṁ, accantabrahmacārinī ahosi. Kañcanarūpakaṁ {3.94} ādāya vicarantā manussā taṁ gāmaṁ pāpuṇiṁsu. Tattha manussā taṁ disvā: “Asukabrāhmaṇassa dhītā sammillahāsinī kiṁkāraṇā idha ṭhitā” ti āhaṁsu. Manussā taṁ sutvā brāhmaṇakulaṁ gantvā sammillahāsiniṁ vāresuṁ. Sā: “Ahaṁ tumhākaṁ accayena pabbajissāmi, na me gharāvāsenattho” ti mātāpitūnaṁ sāsanaṁ pesesi. Te: “Kiṁ karosi kumārike” ti vatvā kañcanarūpakaṁ gahetvā taṁ mahantena parivārena pesayiṁsu. Bodhisattassa ca sammillahāsiniyā ca ubhinnam-pi anicchantānaññeva maṅgalaṁ kariṁsu. Te ekagabbhe vasamānā ekasmiṁ sayane sayantā pi na aññamaññaṁ kilesavasena olokayiṁsu, dve bhikkhū dve brāhmāno viya ca ekasmiṁ ṭhāne vasiṁsu.

Aparabhāge bodhisattassa mātāpitaro kālamakaṁsu. So tesaṁ sarīrakiccaṁ katvā sammillahāsiniṁ pakkosāpetvā: “Bhadde, mama kulasantakā asītikoṭiyo, tava kulasantakā asītikoṭiyoti imaṁ ettakaṁ dhanaṁ gahetvā imaṁ kuṭumbaṁ paṭipajjāhi, ahaṁ pabbajissāmī” ti āha. “Ayyaputta, tayi pabbajante aham-pi pabbajissāmi, na sakkomi taṁ jahitun”-ti. “Tena hi ehī” ti sabbaṁ dhanaṁ dānamukhe vissajjetvā kheḷapiṇḍaṁ viya sampattiṁ pahāya himavantaṁ pavisitvā ubho pi tāpasapabbajjaṁ pabbajitvā vanamūlaphalāhārā tattha ciraṁ vasitvā loṇambilasevanatthāya himavantā otaritvā anupubbena bārāṇasiṁ patvā rājuyyāne vasiṁsu.

Tesaṁ tattha vasantānaṁ sukhumālāya paribbājikāya nirojaṁ missakabhattaṁ paribhuñjantiyā lohitapakkhandikābādho uppajji. Sā sappāyabhesajjaṁ alabhamānā dubbalā ahosi. Bodhisatto bhikkhācāravelāya taṁ pariggahetvā nagaradvāraṁ netvā ekissā sālāya phalake nipajjāpetvā sayaṁ bhikkhāya pāvisi. Sā tasmiṁ anikkhante yeva kālamakāsi. Mahājano paribbājikāya rūpasampattiṁ {3.95} disvā parivāretvā rodati paridevati. Bodhisatto bhikkhaṁ caritvā āgato tassā matabhāvaṁ ñatvā: “Bhijjanadhammaṁ bhijjati, sabbe saṅkhārā aniccā evaṁgatikāyevā” ti vatvā tāya nipannaphalake yeva nisīditvā missakabhojanaṁ bhuñjitvā mukhaṁ vikkhālesi. Parivāretvā ṭhitamahājano: “Ayaṁ te, bhante, paribbājikā kiṁ hotī” ti pucchi. “Gihikāle me pādaparicārikā ahosī” ti. “Bhante, mayaṁ tāva na saṇṭhāma rodāma paridevāma, tumhe kasmā na rodathā” ti? Bodhisatto: “Jīvamānā tāva esā mama kiñci hoti, idāni paralokasamaṅgitāya na kiñci hoti, maraṇavasaṁ gatā, ahaṁ kissa rodāmī” ti mahājanassa dhammaṁ desento imā gāthā abhāsi:

1. Bahūnaṁ vijjatī bhotī, tehi me kiṁ bhavissati,
Tasmā etaṁ na socāmi, piyaṁ sammillahāsiniṁ.

2. Taṁ taṁ ce anusoceyya, yaṁ yaṁ tassa na vijjati,
Attānamanusoceyya, sadā maccuvasaṁ pataṁ.

3. Na heva ṭhitaṁ nāsīnaṁ, na sayānaṁ na paddhaguṁ,
Yāva byāti nimisati, tatrā pi rasatī vayo.

4. Tatthattani vatappaddhe, vinābhāve asaṁsaye,
Bhūtaṁ sesaṁ dayitabbaṁ, vītaṁ ananusociyan-ti.

Tattha bahūnaṁ vijjatī bhotī ti ayaṁ bhotī amhe chaḍḍetvā idāni aññesaṁ bahūnaṁ matakasattānaṁ antare vijjati atthi upalabbhati. Tehi me kiṁ bhavissatī ti tehi matakasattehi saddhiṁ vattamānā idānevesā mayhaṁ kiṁ bhavissati {3.96}, tehi vā matakasattehi atirekasambandhavasenesā mayhaṁ kiṁ bhavissati, kā nāma bhavissati, kiṁ bhariyā, udāhu bhaginīti? “Tehi mekan”-ti pi pāṭho, tehi matakehi saddhiṁ idam-pi me kaḷevaraṁ ekaṁ bhavissatī ti attho. Tasmā ti yasmā esā matakesu saṅkhaṁ gatā, mayhaṁ sā na kiñci hoti, tasmā etaṁ na socāmi.

Yaṁ yaṁ tassā ti yaṁ yaṁ tassa anusocanakassa sattassa na vijjati natthi, mataṁ niruddhaṁ, taṁ taṁ sace anusoceyyā ti attho. “Yassā” ti pi pāṭho, yaṁ yaṁ yassa na vijjati, taṁ taṁ so anusoceyyā ti attho. Maccuvasaṁ patan-ti evaṁ sante niccaṁ maccuvasaṁ patantaṁ gacchantaṁ attānam-eva anusoceyya, tenassa asocanakālo yeva na bhaveyyā ti attho.

Tatiyagāthāya na heva ṭhitaṁ nāsīnaṁ, na sayānaṁ na paddhagun-ti kañci sattaṁ āyusaṅkhāro anugacchatīti pāṭhaseso. Tattha paddhagun-ti parivattetvā caramānaṁ. Idaṁ vuttaṁ hoti: ime sattā catūsu pi iriyāpathesu pamattā viharanti, āyusaṅkhārā pana rattiñca divā ca sabbiriyāpathesu appamattā attano khayagamanakammam-eva karontīti. Yāva byātī ti yāva ummisati. Ayañhi tasmiṁ kāle vohāro. Idaṁ vuttaṁ hoti: yāva ummisati ca nimisati ca, tatrā pi evaṁ appamattake kāle imesaṁ sattānaṁ rasatī vayo, tīsu vayesu so so vayo hāyateva na vaḍḍhatīti.

Tatthattani vatappaddhe ti tattha vata attani paddhe. Idaṁ vuttaṁ hoti tasmiṁ vata evaṁ rasamāne vaye ayaṁ: “Attā” ti saṅkhyaṁ gato attabhāvo paddho hoti, vayena aḍḍho upaḍḍho aparipuṇṇo va hoti. Evaṁ tattha imasmiṁ attani paddhe yo cesa tattha tattha nibbattānaṁ sattānaṁ vinābhāvo asaṁsayo, tasmiṁ vinābhāve pi asaṁsaye nissaṁsaye yaṁ bhūtaṁ sesaṁ amataṁ jīvamānaṁ, taṁ jīvamānam-eva dayitabbaṁ piyāyitabbaṁ mettāyitabbaṁ, “ayaṁ satto arogo hotu abyāpajjo” ti evaṁ tasmiṁ mettābhāvanā {3.97} kātabbā. Yaṁ panetaṁ vītaṁ vigataṁ mataṁ, taṁ ananusociyaṁ na anusocitabbanti.

Evaṁ mahāsatto catūhi gāthāhi aniccākāraṁ dīpento dhammaṁ desesi. Mahājano paribbājikāya sarīrakiccaṁ akāsi. Bodhisatto himavantam-eva pavisitvā jhānābhiññāsamāpattiyo nibbattetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne kuṭumbiko sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā sammillahāsinī rāhulamātā ahosi, tāpaso pana aham-eva ahosinti.

Ananusociyajātakavaṇṇanā aṭṭhamā