Ja 329: Kāḷabāhujātakavaṇṇanā

Yaṁ annapānassā ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto hatalābhasakkāraṁ devadattaṁ ārabbha kathesi. Devadattena hi tathāgate aṭṭhānakopaṁ bandhitvā dhanuggahesu payojitesu nāḷāgirivissajjanena tassa doso pākaṭo jāto. Athassa paṭṭhapitāni dhuvabhattādīni manusssā na kariṁsu, rājā pi naṁ na olokesi. So hatalābhasakkāro kulesu viññāpetvā bhuñjanto vicari. Bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, devadatto ‘lābhasakkāraṁ uppādessāmī’ ti uppannam-pi thiraṁ kātuṁ nāsakkhī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa hatalābhasakkāro ahosī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ dhanañjaye rajjaṁ kārente bodhisatto rādho nāma suko ahosi mahāsarīro paripuṇṇagatto, kaniṭṭho panassa poṭṭhapādo nāma. Eko luddako te dve pi jane bandhitvā netvā bārāṇasirañño adāsi. Rājā ubho pi te suvaṇṇapañjare pakkhipitvā suvaṇṇataṭṭakena madhulāje khādāpento {3.98} sakkharodakaṁ pāyento paṭijaggi. Sakkāro ca mahā ahosi, lābhaggayasaggappattā ahesuṁ. Atheko vanacarako kāḷabāhuṁ nāmekaṁ mahākāḷamakkaṭaṁ ānetvā bārāṇasirañño adāsi. Tassa pacchā āgatattā mahantataro lābhasakkāro ahosi, sukānaṁ parihāyi. Bodhisatto tādilakkhaṇayogato na kiñci āha, kaniṭṭho panasssa tādilakkhaṇābhāvā taṁ makkaṭassa sakkāraṁ asahanto: “Bhātika, pubbe imasmiṁ rājakule sādhurasakhādanīyādīni amhākam-eva denti, idāni pana mayaṁ na labhāma, kāḷabāhumakkaṭasseva denti. Mayaṁ dhanañjayarañño santikā lābhasakkāraṁ alabhantā imasmiṁ ṭhāne kiṁ karissāma, ehi araññam-eva gantvā vasissāmā” ti tena saddhiṁ sallapanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Yaṁ annapānassa pure labhāma, taṁ dāni sākhamigam-eva gacchati,
Gacchāma dāni vanam-eva rādha, asakkatā casma dhanañjayāyā ti.

Tattha yaṁ annapānassā ti yaṁ annapānaṁ assa rañño santikā. Upayogatthe vā sāmivacanaṁ. Dhanañjayāyā ti karaṇatthe sampadānavacanaṁ, dhanañjayena. Asakkatā casmā ti annapānaṁ na labhāma, iminā ca na sakkatamhā ti attho.

Taṁ sutvā rādho dutiyaṁ gāthamāha.

2. Lābho alābho yaso ayaso ca, nindā pasaṁsā ca sukhañca dukkhaṁ,
Ete aniccā manujesu dhammā, mā soci kiṁ socasi poṭṭhapādā ti.

Tattha yaso ti issariyaparivāro. Ayaso ti tassābhāvo. Ete ti ete aṭṭha lokadhammā manujesu aniccā, lābhaggayasaggappattā hutvā pi aparena samayena appalābhā {3.99} appasakkārā honti, niccalābhino nāma na honti. Yasādīsu pi eseva nayo.

Taṁ sutvā poṭṭhapādo makkaṭe usūyaṁ apanetuṁ asakkonto tatiyaṁ gāthamāha.

3. Addhā tuvaṁ paṇḍitakosi rādha, jānāsi atthāni anāgatāni,
Kathaṁ nu sākhāmigaṁ dakkhisāma, niddhāvitaṁ rājakulato va jamman-ti.

Tattha kathaṁ nū ti kena nu kho upāyena. Dakkhisāmā ti dakkhissāma. Niddhāvitan-ti nivuṭṭhāpitaṁ nikkaḍḍhāpitaṁ. Jamman-ti lāmakaṁ.

Taṁ sutvā rādho catutthaṁ gāthamāha.

4. Cāleti kaṇṇaṁ bhakuṭiṁ karoti, muhuṁ muhuṁ bhāyayate kumāre,
Sayam-eva taṁ kāhati kāḷabāhu, yenārakā ṭhassati annapānā ti.

Tattha bhāyayate kumāre ti rājakumāre utrāseti. Yenārakā ṭhassati annapānā ti yena kāraṇena imamhā annapānā dūre ṭhassati, sayam-eva taṁ kāraṇaṁ karissati, mā tvaṁ etassa cintayī ti attho.

Kāḷabāhu pi katipāheneva rājakumārānaṁ purato ṭhatvā kaṇṇacalanādīni karonto kumāre bhāyāpesi. Te bhītatasitā vissaramakaṁsu. Rājā: “Kiṁ etan”-ti pucchitvā tamatthaṁ sutvā: “Nikkaḍḍhatha nan”-ti makkaṭaṁ nikkaḍḍhāpesi. Sukānaṁ lābhasakkāro puna pākatiko ahosi.

Satthā {3.100} imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā kāḷabāhu devadatto ahosi, poṭṭhapādo ānando, rādho pana aham-eva ahosin”-ti.

Kāḷabāhujātakavaṇṇanā navamā