Ja 332: Rathalaṭṭhijātakavaṇṇanā

Api hantvā hato brūtī ti idaṁ satthā jetavane viharanto kosalarañño purohitaṁ ārabbha kathesi. So kira rathena attano bhogagāmaṁ gacchanto sambādhe magge rathaṁ pājento ekaṁ sakaṭasatthaṁ disvā: “Tumhākaṁ sakaṭaṁ apanethā” ti gacchanto sakaṭe anapanīyamāne kujjhitvā patodalaṭṭhiyā purimasakaṭe sākaṭikassa rathadhure pahari. Sā rathadhure paṭihatā nivattitvā tasseva nalāṭaṁ pahari. Tāvadevassa nalāṭe gaṇḍo uṭṭhahi. So nivattitvā: “Sākaṭikehi pahaṭomhī” ti rañño ārocesi. Sākaṭike pakkosāpetvā vinicchinantā tasseva dosaṁ addasaṁsu. Athekadivasaṁ bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, rañño kira {3.105} purohito ‘sākaṭikehi pahaṭomhī’ ti aḍḍaṁ karonto sayam-eva parajjī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa evarūpaṁ akāsiyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto tasseva vinicchayāmacco ahosi. Atha rañño purohito rathena attano bhogagāmaṁ gacchantoti sabbaṁ purimasadisam-eva. Idha pana tena rañño ārocite rājā sayaṁ vinicchaye nisīditvā sākaṭike pakkosāpetvā kammaṁ asodhetvāva: “Tumhehi mama purohitaṁ koṭṭetvā nalāṭe gaṇḍo uṭṭhāpito” ti vatvā: “Sabbassaharaṇaṁ tesaṁ karothā” ti āha. Atha naṁ bodhisatto: “Tumhe, mahārāja, kammaṁ asodhetvāva etesaṁ sabbassaṁ harāpetha, ekacce pana attanāva attānaṁ paharitvā pi ‘parena pahaṭamhā’ ti vadanti, tasmā avicinitvā kātuṁ na yuttaṁ, rajjaṁ kārentena nāma nisāmetvā kammaṁ kātuṁ vaṭṭatī” ti vatvā imā gāthā abhāsi.

1. Api hantvā hato brūti, jetvā jitoti bhāsati,
Pubbamakkhāyino rāja, aññadatthu na saddahe.

2. Tasmā paṇḍitajātiyo, suṇeyya itarassa pi,
Ubhinnaṁ vacanaṁ sutvā, yathā dhammo tathā kare.

3. Alaso gihī kāmabhogī na sādhu, asaññato pabbajito na sādhu,
Rājā na sādhu anisammakārī, yo paṇḍito kodhano taṁ na sādhu.

4. Nisamma {3.106} khattiyo kayirā, nānisamma disampati,
Nisammakārino rāja, yaso kitti ca vaḍḍhatī ti.

Tattha api hantvā ti api eko attanāva attānaṁ hantvā: “Parena pahaṭomhī” ti brūti katheti. Jetvā jito ti sayaṁ vā pana paraṁ jitvā: “Ahaṁ jitomhī” ti bhāsati. Aññadatthū ti mahārāja, pubbam-eva rājakulaṁ gantvā akkhāyantassa pubbamakkhāyino aññadatthu na saddahe, ekaṁsena vacanaṁ na saddaheyya. Tasmā ti yasmā paṭhamataraṁ āgantvā kathentassa ekaṁsena vacanaṁ na saddahātabbaṁ, tasmā. Yathā dhammo ti yathā vinicchayasabhāvo ṭhito, tathā kareyya.

Asaññato ti kāyādīhi asaññato dussīlo. Taṁ na sādhū ti yaṁ tassa paṇḍitassa ñāṇavato puggalassa ādhānaggāhivasena daḷhakopasaṅkhātaṁ kodhanaṁ, taṁ na sādhu. Nānisammā ti na anisāmetvā. Disampatī ti disānaṁ pati, mahārāja. Yaso kitti cā ti issariyaparivāro ceva kittisaddo ca vaḍḍhatīti.

Rājā bodhisattassa vacanaṁ sutvā dhammena vinicchini, dhammena vinicchiyamāne brāhmaṇasseva doso jātoti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā brāhmaṇo etarahi brāhmaṇo va ahosi, paṇḍitāmacco pana aham-eva ahosin”-ti.

Rathalaṭṭhijātakavaṇṇanā dutiyā