Ja 337: Pīṭhajātakavaṇṇanā

Na te pīṭhamadāyimhāti idaṁ satthā jetavane viharanto aññataraṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. So kira janapadato jetavanaṁ gantvā pattacīvaraṁ paṭisāmetvā satthāraṁ vanditvā sāmaṇeradahare pucchi: “Āvuso, sāvatthiyaṁ āgantukabhikkhūnaṁ ke upakārakā” ti {3.119}. “Āvuso, anāthapiṇḍiko nāma mahāseṭṭhi, visākhā nāma mahāupāsikā ete bhikkhusaṅghassa upakārakā mātāpituṭṭhāniyā” ti. So: “Sādhū” ti punadivase pāto va ekabhikkhussa pi apaviṭṭhakāle anāthapiṇḍikassa gharadvāraṁ agamāsi. Taṁ avelāya gatattā koci na olokesi. So tato kiñci alabhitvā visākhāya gharadvāraṁ gato. Tatrā pi atipāto va gatattā kiñci na labhi. So tattha tattha vicaritvā punāgacchanto yāguyā niṭṭhitāya gato, puna pi tattha tattha vicaritvā bhatte niṭṭhite gato. So vihāraṁ gantvā: “Dve pi kulāni assaddhāni appasannāni eva, ime bhikkhū pana ‘saddhāni pasannānī’ ti kathentī” ti tāni kulāni paribhavanto carati.

Athekadivasaṁ dhammasabhāyaṁ bhikkhū kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, asuko kira jānapado bhikkhu atikālasseva kuladvāraṁ gato bhikkhaṁ alabhitvā kulāni paribhavanto caratī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte taṁ bhikkhuṁ pakkosāpetvā: “Saccaṁ kira bhikkhū” ti pucchitvā: “Saccaṁ, bhante” ti vutte: “Kasmā tvaṁ bhikkhu kujjhasi, pubbe anuppanne buddhe tāpasā pi tāva kuladvāraṁ gantvā bhikkhaṁ alabhitvā na kujjhiṁsū” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṁ sabbasippāni uggaṇhitvā aparabhāge tāpasapabbajjaṁ pabbajitvā himavante ciraṁ vasitvā loṇambilasevanatthāya bārāṇasiṁ patvā uyyāne vasitvā punadivase nagaraṁ bhikkhāya pāvisi. Tadā bārāṇasiseṭṭhi saddho hoti pasanno. Bodhisatto: “Kataraṁ kulagharaṁ saddhan”-ti pucchitvā: “Seṭṭhigharan”-ti sutvā seṭṭhino gharadvāraṁ agamāsi. Tasmiṁ khaṇe seṭṭhi rājupaṭṭhānaṁ gato, manussā pi naṁ na passiṁsu, so nivattitvā gacchati. Atha naṁ seṭṭhi rājakulato nivattanto {3.120} disvā vanditvā bhikkhābhājanaṁ gahetvā gharaṁ netvā nisīdāpetvā pādadhovanatelamakkhanayāgukhajjakādīhi santappetvā antarābhatte kiñci kāraṇaṁ apucchitvā katabhattakiccaṁ vanditvā ekamantaṁ nisinno: “Bhante, amhākaṁ gharadvāraṁ āgatā nāma yācakā vā dhammikasamaṇabrāhmaṇā vā sakkārasammānaṁ alabhitvā gatapubbā nāma natthi, tumhe pana ajja amhākaṁ dārakehi adiṭṭhattā āsanaṁ vā pānīyaṁ vā pādadhovanaṁ vā yāgubhattaṁ vā alabhitvāva gatā, ayaṁ amhākaṁ doso, taṁ no khamituṁ vaṭṭatī” ti vatvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Na te pīṭhamadāyimhā, na pānaṁ na pi bhojanaṁ,
Brahmacāri khamassu me, etaṁ passāmi accayan-ti.

Tattha na te pīṭhamadāyimhā ti pīṭham-pi te na dāpayimha.

Taṁ sutvā bodhisatto dutiyaṁ gāthamāha.

2. Nevābhisajjāmi na cā pi kuppe, na cā pi me appiyamāsi kiñci,
Atho pi me āsi manovitakko, etādiso nūna kulassa dhammo ti.

Tattha nevābhisajjāmī ti neva laggāmi. Etādiso ti: “Imassa kulassa etādiso nūna sabhāvo, adāyakavaṁso esa bhavissatī” ti evaṁ me manovitakko uppanno.

Taṁ sutvā seṭṭhi itarā dve gāthā abhāsi:

3. Esasmākaṁ kule dhammo, pitupitāmaho sadā,
Āsanaṁ udakaṁ pajjaṁ, sabbetaṁ nipadāmase.

4. Esasmākaṁ kule dhammo, pitupitāmaho sadā,
Sakkaccaṁ upatiṭṭhāma, uttamaṁ viya ñātakan-ti.

Tattha {3.121} dhammo ti sabhāvo. Pitupitāmaho ti pitūnañca pitāmahānañca santako. Udakan-ti pādadhovanaudakaṁ. Pajjan-ti pādamakkhanatelaṁ. Sabbetanti sabbaṁ etaṁ. Nipadāmase ti nikārapakārā upasaggā, dāmaseti attho, dadāmāti vuttaṁ hoti. Iminā yāva sattamā kulaparivaṭṭā dāyakavaṁso amhākaṁ vaṁsoti dasseti. Uttamaṁ viya ñātakan-ti mātaraṁ viya pitaraṁ viya ca mayaṁ dhammikaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā disvā sakkaccaṁ sahatthena upaṭṭhahāmā ti attho.

Bodhisatto pana katipāhaṁ bārāṇasiseṭṭhino dhammaṁ desento tattha vasitvā puna himavantam-eva gantvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne so bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā bārāṇasiseṭṭhi ānando ahosi, tāpaso pana aham-eva ahosinti.

Pīṭhajātakavaṇṇanā sattamā