4. Catukkanipāto

5. Cūḷakuṇālavaggo

Ja 341: Kaṇḍarījātakavaṇṇanā

Narānamārāmakarāsū ti imassa jātakassa vitthārakathā kuṇālajātake (Ja. 536) āvi bhavissati.

Tathā hi atīte bārāṇasiyaṁ kaṇḍarī nāma rājā ahosi uttamarūpadharo. Tassa devasikaṁ amaccā gandhakaraṇḍakasahassaṁ āharanti. Tenassa nivesane paribhaṇḍaṁ katvā gandhakaraṇḍake phāletvā gandhadārūni katvā āhāraṁ pacanti. Bhariyāpissa abhirūpā ahosi nāmena kinnarā nāma. Purohito pissa samavayo pañcālacaṇḍo nāma buddhisampanno ahosi. Rañño pana pāsādaṁ nissāya antopākāre jamburukkho nibbatti, tassa sākhā pākāramatthake olambati. Tassa chāyāya jeguccho dussaṇṭhāno pīṭhasappī vasati.

Athekadivasaṁ kinnarā devī vātapānena olokentī taṁ ditvā paṭibaddhacittā {5.438} hutvā rattiṁ rājānaṁ ratiyā saṅgaṇhitvā tasmiṁ niddaṁ okkante saṇikaṁ uṭṭhāyāsanā nānaggarasabhojanaṁ suvaṇṇasarake pakkhipitvā ucchaṅge katvā sāṭakarajjuyā vātapānena otaritvā jambuṁ āruyha sākhāya oruyha pīṭhasappiṁ bhojetvā pāpaṁ katvā āgatamaggeneva pāsādaṁ āruyha gandhehi sarīraṁ ubbaṭṭetvā raññā saddhiṁ nipajji. Etenupāyena nibaddhaṁ tena saddhiṁ pāpaṁ karoti. Rājā pana na jānāti.

So ekadivasaṁ nagaraṁ padakkhiṇaṁ katvā nivesanaṁ pavesanto jambuchāyāya sayitaṁ paramakāruññappattaṁ pīṭhasappiṁ disvā purohitaṁ āha: “passetaṁ manussapetan”-ti. “Āma, passāmi devā” ti. “Api nu kho, samma, evarūpaṁ paṭikkūlaṁ kāci itthī chandarāgavasena upagaccheyyā” ti. Taṁ kathaṁ sutvā pīṭhasappī mānaṁ janetvā: “Ayaṁ rājā kiṁ katheti, attano deviyā mama santikaṁ āgamanaṁ na jānāti maññe” ti jamburukkhassa añjaliṁ paggahetvā: “Suṇa sāmi, jamburukkhe nibbattadevate, ṭhapetvā taṁ añño etaṁ kāraṇaṁ na jānātī” ti āha. Purohito tassa kiriyaṁ disvā cintesi: “addhā rañño aggamahesī jamburukkhena gantvā iminā saddhiṁ pāpaṁ karotī” ti. So rājānaṁ pucchi: “mahārāja, deviyā te rattibhāge sarīrasamphasso kīdiso hotī” ti? “Samma, aññaṁ na passāmi, majjhimayāme panassā sarīraṁ sītalaṁ hotī” ti. “Tena hi, deva, tiṭṭhatu aññā itthī, aggamahesī te kinnarādevī iminā saddhiṁ pāpaṁ karotī” ti. “Samma, kiṁ vadesi, evarūpā paramavilāsasampannā kiṁ iminā paramajegucchena saddhiṁ abhiramissatī” ti? “Tena hi naṁ, deva, pariggaṇhāhī” ti.

So: “Sādhū” ti rattiṁ bhuttasāyamāso tāya saddhiṁ nippajjitvā: “Pariggaṇhissāmi nan”-ti pakatiyā niddupagamanavelāya niddupagato viya ahosi. Sā pi uṭṭhāya tatheva akāsi. Rājā tassā anupadaññeva gantvā jambuchāyaṁ nissāya aṭṭhāsi. Pīṭhasappī deviyā kujjhitvā: “Tvaṁ ajja aticirāyitvā āgatā” ti hatthena kaṇṇasaṅkhalikaṁ pahari. Atha naṁ: “Mā maṁ kujjhi, sāmi, rañño niddupagamanaṁ olokesin”-ti vatvā tassa gehe pādaparicārikā viya ahosi. Tena panassā pahārena sīhamukhakuṇḍalaṁ kaṇṇato gaḷitvā rañño pādamūle pati. Rājā: “Vaṭṭissati ettakan”-ti taṁ gahetvā gato. Sā pi tena saddhiṁ aticaritvā purimaniyāmeneva gantvā raññā saddhiṁ nipajjituṁ ārabhi. Rājā paṭikkhipitvā punadivase: “Kinnarādevī mayā dinnaṁ sabbālaṅkāraṁ alaṅkaritvā etū” ti āṇāpesi. Sā: “Sīhamukhakuṇḍalaṁ me suvaṇṇakārassa santike” ti vatvā nāgami, puna pesite ca pana ekakuṇḍalāva āgamāsi {5.439}. Rājā pucchi: “kahaṁ te kuṇḍalan”-ti? “Suvaṇṇakārassa santike” ti. Suvaṇṇakāraṁ pakkosāpetvā: “Kiṁkāraṇā imissā kuṇḍalaṁ na desī” ti āha. “Nāhaṁ gaṇhāmi devā” ti. Rājā tassā kujjhitvā: “Pāpe caṇḍāli mādisena te suvaṇṇakārena bhavitabban”-ti vatvā taṁ kuṇḍalaṁ tassā puratho khipitvā purohitaṁ āha: “samma, saccaṁ tayā vuttaṁ, gaccha sīsamassā chedāpehī” ti. So taṁ rājagehe yeva ekasmiṁ padese ṭhapetvā rājānaṁ upasaṅkamitvā: “deva, mā kinnarādeviyā kujjhittha, sabbā itthiyo evarūpā yeva. Sace pi itthīnaṁ dussīlabhāvaṁ ñātukāmosi, dassessāmi te etāsaṁ pāpakañceva bahumāyābhāvañca, ehi aññātakavesena janapadaṁ carāmā” ti āha.

Rājā: “Sādhū” ti mātaraṁ rajjaṁ paṭicchāpetvā tena saddhiṁ cārikaṁ pakkāmi. Tesaṁ yojanaṁ maggaṁ gantvā mahāmagge nisinnānaṁ yeva eko kuṭumbiko puttassatthāya maṅgalaṁ katvā ekaṁ kumārikaṁ paṭicchannayāne nisīdāpetvā mahantena parivārena gacchati. Taṁ disvā purohito rājānaṁ āha: “sace icchasi, imaṁ kumārikaṁ tayā saddhiṁ pāpaṁ kāretuṁ sakkā devā” ti. “Kiṁ kathesi, mahāparivārā esā, na sakkā sammā” ti? Purohito: “Tena hi passa, devā” ti purato gantvā maggato avidūre sāṇiyā parikkhipitvā rājānaṁ antosāṇiyaṁ katvā sayaṁ maggapasse rodanto nisīdi. Atha naṁ so kuṭumbiko disvā: “Tāta, kasmā rodasī” ti pucchi. “Bhariyā me garubhārā, taṁ kulagharaṁ netuṁ maggapaṭipannosmi, tassā antarāmagge yeva gabbho cali, esā antosāṇiyaṁ kilamati, kācissā itthī santike natthi, mayā pi tattha gantuṁ na sakkā, na jānāmi ‘kiṁ bhavissatī’ ti, ekaṁ itthiṁ laddhuṁ vaṭṭatī” ti? “Mā rodi, bahū me itthiyo, ekā gamissatī” ti. “Tena hi ayam-eva kumārikā gacchatu, etissā pi maṅgalaṁ bhavissatī” ti. So cintesi: “saccaṁ vadati, suṇisāya pi me maṅgalam-eva, iminā hi nimittena sā puttadhītāhi vaḍḍhissatī” ti tam-eva pesesi. Sā tattha pavisitvā rājānaṁ disvāva paṭibaddhacittā hutvā pāpamakāsi. Rājāpissā aṅgulimuddikaṁ adāsi. Atha naṁ katakiccaṁ nikkhamitvā āgataṁ pucchiṁsu: “kiṁ vijātā” ti? “Suvaṇṇavaṇṇaṁ puttan”-ti. Kuṭumbiko taṁ ādāya pāyāsi. Purohito pi rañño santikaṁ gantvā: “Diṭṭhā te, deva, kumārikā pi evaṁ pāpā, kimaṅgaṁ pana aññā, api pana te kiñci dinnan”-ti pucchi. “Āma, aṅgulimuddikā dinnā” ti. “Nāssā taṁ dassāmī” ti vegena gantvā yānakaṁ gaṇhitvā: “Kimetan”-ti vutte: “Ayaṁ me brāhmaṇiyā ussīsake ṭhapitaṁ muddikaṁ gahetvā āgatā, dehi, amma, muddikan”-ti āha. Sā taṁ dadamānā {5.440} brāhmaṇaṁ hatthe nakhena vijjhitvā: “Gaṇha corā” ti adāsi.

Evaṁ brāhmaṇo nānāvidhehi upāyehi aññā pi bahū aticāriniyo rañño dassetvā: “Idha tāva ettakaṁ hotu, aññattha gamissāma, devā” ti āha. Rājā: “Sakalajambudīpe carite pi sabbā itthiyo evarūpāva bhavissanti, kiṁ no etāhi, nivattāmā” ti bārāṇasim-eva paccāgantvā: “mahārāja, itthiyo nāma evaṁ pāpadhammā, pakati esā etāsaṁ, khamatha, deva, kinnarādeviyā” ti purohitena yācito khamitvā rājanivesanato naṁ nikkaḍḍhāpesi, ṭhānato pana taṁ apanetvā aññaṁ aggamahesiṁ akāsi. Tañca pīṭhasappiṁ nikkaḍḍhāpetvā jambusākhaṁ chedāpesi. Tadā kuṇālo pañcālacaṇḍo ahosi. Iti attanā diṭṭhakāraṇam-eva āharitvā dassento gāthamāha.

311. Yaṁ ve disvā kaṇḍarīkinnarānaṁ, sabbitthiyo na ramanti agāre,
Taṁ tādisaṁ maccaṁ cajitvā bhariyā, aññaṁ disvā purisaṁ pīṭhasappin-ti.

161. Narānamārāmakarāsu nārisu, anekacittāsu aniggahāsu ca,
Sabbattha nāpītikarāpi ce siyā, na vissase titthasamā hi nāriyo.

161. Yaṁ ve disvā kaṇḍarīkinnarānaṁ, sabbitthiyo na ramanti agāre,
Taṁ tādisaṁ maccaṁ cajitvā bhariyā, aññaṁ disvā purisaṁ pīṭhasappiṁ.

161. Bakassa ca bāvarikassa rañño, accantakāmānugatassa bhariyā,
Avācarī paṭṭhavasānugassa, kaṁ vāpi itthī nāticare tadaññaṁ.

161. Piṅgiyānī sabbalokissarassa, rañño piyā brahmadattassa bhariyā,
Avācarī paṭṭhavasānugassa, taṁ vāpi sā nājjhagā kāmakāminī ti.

Kaṇḍarījātakavaṇṇanā paṭhamā