Ja 342: Vānarajātakavaṇṇanā

Asakkhiṁ {3.133} vata attānan-ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto devadattassa vadhāya parisakkanaṁ ārabbha kathesi. Vatthu (Ja. 208) heṭṭhā vitthāritam-eva.

Ekasmiñhi samaye dhammasabhāyaṁ sannipatitā bhikkhū: “Āvuso devadatto tathāgatassa ghātanatthāya dhanuggahe payojesi, silaṁ pavijjhi, dhanapālaṁ vissajjesi, sabbathā pi dasabalassa vadhāya parisakkatī” ti devadattassa avaṇṇaṁ kathentā nisīdiṁsu. Satthā āgantvā paññattāsane nisinno: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchi. Bhante, devadatto tumhākaṁ vadhāya parisakkatīti tassa aguṇakathāya sannisinnāmhāti. Satthā: “Na, bhikkhave, devadatto idāneva mama vadhāya parisakkati, pubbe pi mama vadhāya parisakki yeva, na ca pana maṁ vadhituṁ asakkhī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte pana bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto himavantapadese kapiyoniyaṁ nibbattitvā vayappatto gaṅgātīre vasi. Athekā antogaṅgāyaṁ saṁsumārī bodhisattassa hadayamaṁse dohaḷaṁ uppādetvā saṁsumārassa kathesi. So: “Taṁ kapiṁ udake nimujjāpetvā māretvā hadayamaṁsaṁ gahetvā saṁsumāriyā dassāmī” ti cintetvā mahāsattaṁ āha: “ehi, samma, antaradīpake phalāphale khādituṁ gacchāmā” ti. “Kathaṁ, samma, ahaṁ gamissāmī” ti. “Ahaṁ taṁ mama piṭṭhiyaṁ nisīdāpetvā nessāmī” ti. So tassa cittaṁ ajānanto laṅghitvā piṭṭhiyaṁ nisīdi. Saṁsumāro thokaṁ gantvā nimujjituṁ ārabhi. Atha naṁ vānaro: “Kiṁkāraṇā, bho, maṁ udake nimujjāpesī” ti āha. “Ahaṁ taṁ māretvā tava hadayamaṁsaṁ mama bhariyāya dassāmī” ti. “Dandha tvaṁ mama hadayamaṁsaṁ ure atthīti maññasī” ti? “Atha kahaṁ te ṭhapitan”-ti? “Etaṁ udumbare olambantaṁ na passasī” ti? “Passāmi, dassasi pana me” ti. “Āma, dassāmī” ti. Saṁsumāro dandhatāya taṁ gahetvā nadītīre udumbaramūlaṁ gato. Bodhisatto tassa piṭṭhito laṅghitvā udumbararukkhe nisinno imā gāthā abhāsi:

1. Asakkhiṁ vata attānaṁ, uddhātuṁ udakā thalaṁ,
Na dānāhaṁ puna tuyhaṁ, vasaṁ gacchāmi vārija.

2. Alametehi ambehi, jambūhi panasehi ca,
Yāni pāraṁ samuddassa, varaṁ mayhaṁ udumbaro.

3. Yo ca uppatitaṁ atthaṁ, na khippamanubujjhati,
Amittavasamanveti, pacchā ca anutappati.

4. Yo {3.134} ca uppatitaṁ atthaṁ, khippam-eva nibodhati,
Muccate sattusambādhā, na ca pacchānutappatī ti.

Tattha asakkhiṁ vatā ti samattho vata ahosiṁ. Uddhātun-ti uddharituṁ. Vārijā ti saṁsumāraṁ ālapati. Yāni pāraṁ samuddassā ti gaṅgaṁ samuddanāmenālapanto: “Yāni samuddassa pāraṁ gantvā khāditabbāni, alaṁ tehī” ti vadati. Pacchā ca anutappatī ti uppannaṁ atthaṁ khippaṁ ajānanto amittavasaṁ gacchati, pacchā ca anutappati.

Iti so catūhi gāthāhi lokiyakiccānaṁ nipphattikāraṇaṁ kathetvā vanasaṇḍam-eva pāvisi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā saṁsumāro devadatto ahosi, vānaro pana aham-eva ahosin”-ti.

Vānarajātakavaṇṇanā dutiyā