Ja 350: Devatāpañhajātakavaṇṇanā

Hanti hatthehi pādehī ti ayaṁ devatāpucchā umaṅgajātake (Ja. 542) āvi bhavissati.

...rājā mahāsattaṁ samussitasetacchatte rājapallaṅke nisīdāpetvā sayaṁ nīcāsane nisīditvā āha: “paṇḍita, setacchatte adhivatthā devatā maṁ cattāro pañhe pucchi, te ahaṁ na jānāmi. Cattāro pi paṇḍitā na jāniṁsu, kathehi me, tāta, te pañhe” ti. Mahārāja, chatte adhivatthā devatā vā hotu, cātumahārājikādayo vā hontu, yena kenaci pucchitapañhaṁ ahaṁ kathetuṁ sakkomi. Vada, mahārāja, devatāya pucchitapañheti. Atha rājā devatāya pucchitaniyāmeneva kathento paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Hanti hatthehi pādehi, mukhañca parisumbhati,
Sa ve rāja piyo hoti, kaṁ tena tvābhipassasī ti. (Ja. 542.58).

Mahāsattassa taṁ kathaṁ sutvāva gaganatale puṇṇacando viya attho pākaṭo ahosi. Atha mahāsatto: “Suṇa, mahārāja, yadā hi mātuaṅke nipanno daharakumāro haṭṭhatuṭṭho kīḷanto mātaraṁ hatthapādehi paharati, kese luñcati, muṭṭhinā mukhaṁ paharati, tadā naṁ mātā ‘coraputtaka, kathaṁ tvaṁ no evaṁ paharasī’ ti ādīni pemasinehavaseneva vatvā pemaṁ sandhāretuṁ asakkontī āliṅgitvā thanantare nipajjāpetvā mukhaṁ paricumbati. Iti so tassā evarūpe kāle piyataro hoti, tathā pitunopī” ti evaṁ gaganamajjhe sūriyaṁ uṭṭhāpento viya pākaṭaṁ katvā pañhaṁ kathesi. Taṁ sutvā devatā chattapiṇḍikaṁ vivaritvā nikkhamitvā upaḍḍhaṁ sarīraṁ dassetvā: “Sukathito paṇḍitena pañho” ti madhurassarena sādhukāraṁ datvā ratanacaṅkoṭakaṁ pūretvā dibbapupphagandhavāsehi bodhisattaṁ pūjetvā antaradhāyi. Rājā pi paṇḍitaṁ pupphādīhi pūjetvā {6.377} itaraṁ pañhaṁ yācitvā: “Vada, mahārājā” ti vutte dutiyaṁ gāthamāha.

2. Akkosati yathākāmaṁ, āgamañcassa icchati,
Sa ve rāja piyo hoti, kaṁ tena tvābhipassasī ti. (Ja. 542.59).

Athassa mahāsatto: “mahārāja, mātā vacanapesanaṁ kātuṁ samatthaṁ sattaṭṭhavassikaṁ puttaṁ ‘tāta, khettaṁ gaccha, antarāpaṇaṁ gacchā’ ti ādīni vatvā ‘amma, sace idañcidañca khādanīyaṁ bhojanīyaṁ dassasi, gamissāmī’ ti vutte ‘sādhu, putta, gaṇhāhī’ ti vatvā deti. So dārako taṁ khāditvā bahi gantvā dārakehi saddhiṁ kīḷitvā mātupesanaṁ na gacchati. Mātarā: “Tāta, gacchāhī’ ti vutte so mātaraṁ ‘amma, tvaṁ sītāya gharacchāyāya nisīdasi, kiṁ pana ahaṁ tava bahi pesanakammaṁ karissāmi, ahaṁ taṁ vañcemī’ ti vatvā hatthavikāramukhavikāre katvā gato. Sā gacchantaṁ disvā kujjhitvā daṇḍakaṁ gahetvā ‘tvaṁ mama santakaṁ khāditvā khette kiccaṁ kātuṁ na icchasī’ ti tajjentī vegena palāyantaṁ anubandhitvā pāpuṇituṁ asakkontī ‘corā taṁ khaṇḍākhaṇḍaṁ chindantū’ ti ādīni vatvā yathākāmaṁ akkosati paribhāsati. Yaṁ pana mukhena bhaṇati, tathā hadaye appamattakam-pi na icchati, āgamanañcassa icchati, so divasabhāgaṁ kīḷitvā sāyaṁ gehaṁ pavisituṁ avisahanto ñātakānaṁ santikaṁ gacchati. Mātāpissa āgamanamaggaṁ olokentī anāgacchantaṁ disvā ‘pavisituṁ na visahati maññe’ ti sokassa hadayaṁ pūretvā assupuṇṇehi nettehi ñātighare upadhārentī puttaṁ disvā āliṅgitvā sīse cumbitvā ubhohi hatthehi daḷhaṁ gahetvā ‘tāta piyaputtaka, mama vacanaṁ hadaye ṭhapesī’ ti atirekataraṁ pemaṁ uppādesi. Evaṁ, mahārāja, mātuyā kuddhakāle putto piyataro nāma hotī” ti dutiyaṁ pañhaṁ kathesi. Devatā tatheva pūjesi.

Rājā pi pūjetvā tatiyaṁ pañhaṁ yācitvā: “Vada, mahārājā” ti vutte tatiyaṁ gāthamāha.

3. Abbhakkhāti abhūtena, alikenābhisāraye,
Sa ve rāja piyo hoti, kaṁ tena tvābhipassasī ti. (Ja. 542.60).

Athassa mahāsatto: “Rāja, yadā ubho jayampatikā rahogatā lokassādaratiyā {6.378} kīḷantā ‘bhadde, tava mayi pemaṁ natthi, hadayaṁ te bahi gatan’-ti evaṁ aññamaññaṁ abhūtena abbhācikkhanti, alikena sārenti codenti, tadā te atirekataraṁ aññamaññaṁ piyāyanti. Evamassa pañhassa atthaṁ jānāhī” ti kathesi. Devatā tatheva pūjesi.

Rājā pi pūjetvā itaraṁ pañhaṁ yācitvā: “Vada, mahārājā” ti vutte catutthaṁ gāthamāha.

4. Haraṁ annañca pānañca, vatthasenāsanāni ca,
Aññadatthuharā santā, te ve rāja piyā honti,
Kaṁ tena tvābhipassasī ti. (Ja. 542.61).

Athassa mahāsatto: “Mahārāja, ayaṁ pañho dhammikasamaṇabrāhmaṇe sandhāya vutto. Saddhāni hi kulāni idhalokaparalokaṁ saddahitvā denti ceva dātukāmāni ca honti, tāni tathārūpe samaṇabrāhmaṇe yācante pi laddhaṁ harante bhuñjante pi disvā ‘amhe yeva yācanti, amhākaṁ yeva santakāni annapānādīni paribhuñjantī’ ti tesu atirekataraṁ pemaṁ karonti. Evaṁ kho, mahārāja, aññadatthuharā santā ekaṁsena yācantā ceva laddhaṁ harantā ca samānā piyā hontī” ti kathesi. Imasmiṁ pana pañhe kathite devatā tatheva pūjetvā sādhukāraṁ datvā sattaratanapūraṁ ratanacaṅkoṭakaṁ: “Gaṇha, mahāpaṇḍitā” ti mahāsattassa pādamūle khi pi. Rājāpissa atirekataraṁ pūjaṁ karonto ativiya pasīditvā senāpatiṭṭhānaṁ adāsi. Tato paṭṭhāya mahāsattassa yaso mahā ahosi.

Devatāpañhajātakavaṇṇanā dasamā

Cūḷakuṇālavaggo pañcamo

Jātakuddānaṁ:

Kāliṅgo assāroho ca, ekarājā ca daddaro,
Sīlavīmaṁsasujātā, palāso sakuṇo chavo,
Seyyoti dasa jātakā.

Pucimando kassapo ca, khantivādī lohakumbhī,
Sabbamaṁsalābhī saso, matārodakaṇaverā,
Tittiro succajo dasa.

Kuṭidūso duddabhāyo, brahmadattacammasāṭako,
Godharājā ca kakkāru, kākavatī nanu sociyo,
Kāḷabāhu sīlavīmaṁso dasa.

Kokāliko rathalaṭṭhi, pakkagodharājovādā,
Jambukabrahāchatto ca, pīṭhathusā ca bāveru,
Visayhaseṭṭhi dasadhā.

Kinnarīvānarakuntinī, ambahārī gajakumbho,
Kesavāyakūṭāraññaṁ, sandhibhedo devatāpañhā.

Vagguddānaṁ:

Kāliṅgo pucimando ca, kuṭidūsakakokilā,
Cūḷakuṇālavaggoti, pañcavaggā catukkamhi,
Honti paññāsa jātakā.

Catukkanipātavaṇṇanā niṭṭhitā