5. Pañcakanipāto

1. Maṇikuṇḍalavaggo

Ja 351: Maṇikuṇḍalajātakavaṇṇanā

Jīno {3.153} rathassaṁ maṇikuṇḍale cā ti idaṁ satthā jetavane viharanto kosalarañño antepure sabbatthasādhakaṁ paduṭṭhāmaccaṁ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā vitthāritam-eva.

Idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ kosalarañño amaccaṁ ārabbha kathesi. So kira rañño bahūpakāro sabbakiccanipphādako ahosi. Rājā: “Bahūpakāro me ayan”-ti tassa mahantaṁ yasaṁ adāsi. Taṁ asahamānā aññe rañño pesuññaṁ upasaṁharitvā taṁ paribhindiṁsu. Rājā tesaṁ vacanaṁ saddahitvā dosaṁ anupaparikkhitvāva taṁ sīlavantaṁ niddosaṁ saṅkhalikabandhanena bandhāpetvā bandhanāgāre pakkhipāpesi. So tattha ekako vasanto sīlasampattiṁ nissāya cittekaggataṁ labhitvā ekaggacitto saṅkhāre sammasitvā sotāpattiphalaṁ pāpuṇi. Athassa rājā aparabhāge niddosabhāvaṁ ñatvā saṅkhalikabandhanaṁ bhindāpetvā purimayasato mahantataraṁ yasaṁ adāsi. So: “Satthāraṁ vandissāmī” ti bahūni mālāgandhādīni ādāya vihāraṁ gantvā tathāgataṁ pūjetvā vanditvā ekamantaṁ nisīdi. Satthā tena saddhiṁ paṭisanthāraṁ karonto: “Anattho kira te uppannoti assumhā” ti āha. “Āma, bhante, uppanno, ahaṁ pana tena anatthena atthaṁ akāsiṁ, bandhanāgāre nisīditvā sotāpattiphalaṁ nibbattesin”-ti. Satthā: “Na kho, upāsaka, tvaññeva anatthena atthaṁ āhari, porāṇakapaṇḍitā pi attano anatthena atthaṁ āhariṁ suyevā” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Idha pana bodhisatto bārāṇasirājā ahosi. Paduṭṭhāmacco kosalarājānaṁ ānetvā kāsirajjaṁ gāhāpetvā bārāṇasirājānaṁ bandhāpetvā bandhanāgāre pakkhipāpesi. Rājā jhānaṁ uppādetvā ākāse pallaṅkena nisīdi, corarañño sarīre ḍāho uppajji. So bārāṇasirājānaṁ upasaṅkamitvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Jīno rathassaṁ maṇikuṇḍale ca, putte ca dāre ca tatheva jīno,
Sabbesu bhogesu asesakesu, kasmā na santappasi sokakāle ti.

Tattha jīno rathassaṁ maṇikuṇḍale cā ti mahārāja, tvaṁ rathañca assañca maṇikuṇḍalāni ca jīno, “jīno rathasse ca maṇikuṇḍale cā” ti pi pāṭho. Asesakesū ti nissesakesu.

Taṁ {3.154} sutvā bodhisatto imā dve gāthā abhāsi:

2. Pubbeva maccaṁ vijahanti bhogā, macco vā te pubbataraṁ jahāti,
Asassatā bhogino kāmakāmi, tasmā na socāmahaṁ sokakāle.

3. Udeti āpūrati veti cando, atthaṁ tapetvāna paleti sūriyo,
Viditā mayā sattuka lokadhammā, tasmā na socāmahaṁ sokakāle ti.

Tattha pubbeva maccan-ti maccaṁ vā bhogā pubbeva paṭhamataraññeva vijahanti, macco vā te bhoge pubbataraṁ jahāti. Kāmakāmī ti corarājānaṁ ālapati. Ambho, kāme kāmayamāna kāmakāmi bhogino nāma loke asassatā, bhogesu vā naṭṭhesu jīvamānāva abhogino honti, bhoge vā pahāya sayaṁ nassanti, tasmā ahaṁ mahājanassa sokakāle pi na socāmī ti attho. Viditā mayā sattuka lokadhammā ti corarājānaṁ ālapati. Ambho, sattuka, mayā lābho alābho yaso ayasoti ādayo lokadhammā viditā. Yatheva hi cando udeti ca pūrati ca puna ca khīyati, yathā ca sūriyo andhakāraṁ vidhamanto mahantaṁ ālokaṁ tapetvāna puna sāyaṁ atthaṁ paleti atthaṁ gacchati na dissati, evam-eva bhogā uppajjanti ca nassanti ca, tattha kiṁ sokena, tasmā na socāmī ti attho.

Evaṁ mahāsatto corarañño dhammaṁ desetvā idāni tam-eva coraṁ garahanto āha:

4. Alaso gihī kāmabhogī na sādhu, asaññato pabbajito na sādhu,
Rājā na sādhu anisammakārī, yo paṇḍito kodhano taṁ na sādhu.

5. Nisamma khattiyo kayirā, nānisamma disampati,
Nisammakārino rāja, yaso kitti ca vaḍḍhatī ti.

Imā {3.155} pana dve gāthā heṭṭhā vitthāritā yeva.

Corarājā bodhisattaṁ khamāpetvā rajjaṁ paṭicchāpetvā attano janapadam-eva gato.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā kosalarājā ānando ahosi, bārāṇasirājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Maṇikuṇḍalajātakavaṇṇanā paṭhamā