Ja 355: Ghaṭajātakavaṇṇanā

Aññe socanti rodantī ti idaṁ satthā jetavane viharanto kosalarañño ekaṁ amaccaṁ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā kathitasadisam-eva. Idha pana rājā attano upakārasssa amaccassa mahantaṁ yasaṁ datvā paribhedakānaṁ kathaṁ gahetvā taṁ bandhāpetvā bandhanāgāre pavesesi. So tattha nisinno va sotāpattimaggaṁ nibbattesi. Rājā tassa guṇaṁ sallakkhetvā mocāpesi. So gandhamālaṁ ādāya satthu santikaṁ gantvā vanditvā nisīdi. Atha naṁ satthā: “Anattho kira te uppanno” ti pucchitvā: “Āma, bhante, anatthena pana me attho āgato, sotāpattimaggo nibbatto” ti vutte: “Na kho, upāsaka, tvaññeva anatthena atthaṁ āhari, porāṇakapaṇḍitā pi āhariṁsū” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi nibbatti, “ghaṭakumāro” tissa nāmaṁ kariṁsu. So aparena samayena takkasilāyaṁ uggahitasippo dhammena rajjaṁ kāresi. Tassa antepure eko amacco dubbhi. So taṁ paccakkhato ñatvā raṭṭhā pabbājesi. Tadā sāvatthiyaṁ dhaṅkarājā nāma rajjaṁ kāresi. So tassa santikaṁ gantvā taṁ upaṭṭhahitvā heṭṭhā vuttanayena attano vacanaṁ gāhāpetvā bārāṇasirajjaṁ gaṇhāpesi. So pi rajjaṁ gahetvā bodhisattaṁ saṅkhalikāhi bandhāpetvā bandhanāgāraṁ pavesesi. Bodhisatto jhānaṁ nibbattetvā {3.169} ākāse pallaṅkena nisīdi, dhaṅkassa sarīre ḍāho uppajji. So gantvā bodhisattassa suvaṇṇādāsaphullapadumasassirikaṁ mukhaṁ disvā bodhisattaṁ pucchanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Aññe socanti rodanti, aññe assumukhā janā,
Pasannamukhavaṇṇosi, kasmā ghaṭa na socasī ti.

Tattha aññe ti taṁ ṭhapetvā sesamanussā.

Athassa bodhisatto asocanakāraṇaṁ kathento catasso gāthā abhāsi:

2. Nābbhatītaharo soko, nānāgatasukhāvaho,
Tasmā dhaṅka na socāmi, natthi soke dutīyatā.

3. Socaṁ paṇḍu kiso hoti, bhattañcassa na ruccati,
Amittā sumanā honti, sallaviddhassa ruppato.

4. Gāme vā yadi vāraññe, ninne vā yadi vā thale,
Ṭhitaṁ maṁ nāgamissati, evaṁ diṭṭhapado ahaṁ.

5. Yassattā nālamekova, sabbakāmarasāharo,
Sabbā pi pathavī tassa, na sukhaṁ āvahissatī ti.

Tattha nābbhatītaharo ti nābbhatītāhāro, ayam-eva vā pāṭho. Soko nāma abbhatītaṁ atikkantaṁ niruddhaṁ atthaṅgataṁ puna nāharati. Dutīyatā ti sahāyatā. Atītāharaṇena vā anāgatāharaṇena vā soko nāma kassaci sahāyo na hoti, tenā pi kāraṇenāhaṁ na socāmīti vadati. Socan-ti socanto. Sallaviddhassa ruppato ti sokasallena viddhassa teneva ghaṭṭiyamānasssa: “Diṭṭhā vata no paccāmittassa piṭṭhī” ti amittā sumanā hontī ti attho.

Ṭhitaṁ maṁ nāgamissatī ti samma dhaṅkarāja, etesu gāmādīsu yattha katthaci ṭhitaṁ maṁ paṇḍukisabhāvādikaṁ sokamūlakaṁ byasanaṁ na āgamissati. Evaṁ diṭṭhapado ti yathā taṁ byasanaṁ nāgacchati, evaṁ mayā jhānapadaṁ diṭṭhaṁ. “Aṭṭhalokadhammapadan”-ti pi vadanti yeva {3.170}. Pāḷiyaṁ pana: “Na mattaṁ nāgamissatī” ti likhitaṁ, taṁ aṭṭhakathāyaṁ natthi. Pariyosānagāthāya icchitapatthitatthena jhānasukhasaṅkhātaṁ sabbakāmarasaṁ āharatīti sabbakāmarasāharo. Idaṁ vuttaṁ hoti: yassa rañño pahāya aññasahāye attāva eko sabbakāmarasāharo nālaṁ, sabbaṁ jhānasukhasaṅkhātaṁ kāmarasaṁ āharituṁ asamattho, tassa rañño sabbā pi pathavī na sukhaṁ āvahissati. Kāmāturassa hi sukhaṁ nāma natthi, yo pana kilesadaratharahitaṁ jhānasukhaṁ āharituṁ samattho, so rājā sukhī hotīti. Yo panetāya gāthāya: “Yassatthā nālameko” ti pi pāṭho, tassattho na dissati.

Iti dhaṅko imā catasso gāthā sutvā bodhisattaṁ khamāpetvā rajjaṁ paṭicchāpetvā pakkāmi. Bodhisatto pi rajjaṁ amaccānaṁ paṭiniyyādetvā himavantapadesaṁ gantvā isipabbajjaṁ pabbajitvā aparihīnajjhāno brahmalokaparāyaṇo ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā dhaṅkarājā ānando ahosi, ghaṭarājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Ghaṭajātakavaṇṇanā pañcamā