Ja 357: Laṭukikajātakavaṇṇanā

Vandāmi taṁ kuñjara saṭṭhihāyanan-ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto devadattaṁ ārabbha kathesi. Ekasmiñhi divase bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, devadatto kakkhaḷo pharuso sāhasiko, sattesu karuṇāmattampissa natthī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa nikkaruṇoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto hatthiyoniyaṁ nibbattitvā vayappatto pāsādiko mahākāyo asītisahassavāraṇaparivāro yūthapati hutvā himavantapadese vihāsi. Tadā ekā laṭukikā sakuṇikā hatthīnaṁ vicaraṇaṭṭhāne aṇḍāni nikkhi pi, tāni pariṇatāni bhinditvā sakuṇapotakā nikkhamiṁsu. Tesu aviruḷhapakkhesu uppatituṁ asakkontesu yeva mahāsatto asītisahassavāraṇaparivuto gocarāya caranto taṁ padesaṁ patto. Taṁ disvā laṭukikā cintesi: “Ayaṁ hatthirājā mama potake madditvā māressati, handa naṁ puttakānaṁ parittāṇatthāya dhammikārakkhaṁ yācāmī” ti. Sā ubho pakkhe ekato katvā tassa purato ṭhatvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Vandāmi taṁ kuñjara saṭṭhihāyanaṁ, āraññakaṁ yūthapatiṁ yasassiṁ,
Pakkhehi taṁ pañjalikaṁ karomi, mā me vadhī puttake dubbalāyā ti.

Tattha {3.175} saṭṭhihāyanan-ti saṭṭhivassakāle hāyanabalaṁ. Yasassin-ti parivārasampannaṁ. Pakkhehi taṁ pañcalikaṁ karomī ti ahaṁ pakkhehi taṁ añjalikaṁ karomī ti attho.

Mahāsatto: “Mā cintayi laṭukike, ahaṁ te puttake rakkhissāmī” ti sakuṇapotakānaṁ upari ṭhatvā asītiyā hatthisahassesu gatesu laṭukikaṁ āmantetvā: “Laṭukike amhākaṁ pacchato eko ekacāriko hatthī āgacchati, so amhākaṁ vacanaṁ na karissati, tasmiṁ āgate tam-pi yācitvā puttakānaṁ sotthibhāvaṁ kareyyāsī” ti vatvā pakkāmi. Sā pi tassa paccuggamanaṁ katvā ubhohi pakkhehi añjaliṁ katvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Vandāmi taṁ kuñjara ekacāriṁ, āraññakaṁ pabbatasānugocaraṁ,
Pakkhehi taṁ pañjalikaṁ karomi, mā me vadhī puttake dubbalāyā ti.

Tattha pabbatasānugocaran-ti ghanaselapabbatesu ca paṁsupabbatesu ca gocaraṁ gaṇhantaṁ.

So tassā vacanaṁ sutvā tatiyaṁ gāthamāha.

3. Vadhissāmi te laṭukike puttakāni, kiṁ me tuvaṁ kāhasi dubbalāsi,
Sataṁ sahassāni pi tādisīnaṁ, vāmena pādena papothayeyyan-ti.

Tattha vadhissāmi te ti tvaṁ kasmā mama vicaraṇamagge puttakāni ṭhapesi, yasmā ṭhapesi, tasmā vadhissāmi te puttakānīti vadati. Kiṁ me tuvaṁ kāhasī ti mayhaṁ mahāthāmassa tvaṁ dubbalā kiṁ karissasi. Papothayeyyan-ti ahaṁ tādisānaṁ laṭukikānaṁ satasahassam-pi vāmena pādena sañcuṇṇeyyaṁ, dakkhiṇapādena pana kathāva natthīti.

Evañca {3.176} pana vatvā so tassā puttake pādena sañcuṇṇetvā muttena pavāhetvā nadanto va pakkāmi. Laṭukikā rukkhasākhāya nilīyitvā: “Idāni tāva vāraṇa nadanto gacchasi, katipāheneva me kiriyaṁ passissasi, kāyabalato ñāṇabalassa mahantabhāvaṁ na jānāsi, hotu, jānāpessāmi nan”-ti taṁ santajjayamānāva catutthaṁ gāthamāha.

4. Na heva sabbattha balena kiccaṁ, balañhi bālassa vadhāya hoti,
Karissāmi te nāgarājā anatthaṁ, yo me vadhī puttake dubbalāyā ti.

Tattha balenā ti kāyabalena. Anatthan-ti avuḍḍhiṁ. Yo me ti yo tvaṁ mama dubbalāya puttake vadhī ghātesi.

Sā evaṁ vatvā katipāhaṁ ekaṁ kākaṁ upaṭṭhahitvā tena tuṭṭhena: “Kiṁ te karomī” ti vuttā: “Sāmi, aññaṁ me kātabbaṁ natthi, ekassa pana ekacārikavāraṇassa tuṇḍena paharitvā tumhehi akkhīni bhinnāni paccāsīsāmī” ti āha. Sā tena: “Sādhū” ti sampaṭicchitā ekaṁ nīlamakkhikaṁ upaṭṭhahi. Tāyapi: “Kiṁ te, karomī” ti vuttā: “Iminā kākena ekacārikavāraṇassa akkhīsu bhinnesu tumhehi tattha āsāṭikaṁ pātetuṁ icchāmī” ti vatvā tāyapi: “Sādhū” ti vutte ekaṁ maṇḍūkaṁ upaṭṭhahitvā tena: “Kiṁ te, karomī” ti vuttā: “Yadā ekacārikavāraṇo andho hutvā pānīyaṁ pariyesati, tadā pabbatamatthake ṭhito saddaṁ katvā tasmiṁ pabbatamatthakaṁ abhiruhante otaritvā papāte saddaṁ kareyyātha, ahaṁ tumhākaṁ santikā ettakaṁ paccāsīsāmī” ti āha. So pi tassā vacanaṁ: “Sādhū” ti sampaṭicchi.

Athekadivasaṁ kāko vāraṇassa dve pi {3.177} akkhīni tuṇḍena bhindi, nīlamakkhikā āsāṭikaṁ pātesi. So puḷavehi khajjanto vedanāppatto pipāsābhibhūto pānīyaṁ pariyesamāno vicari. Tasmiṁ kāle maṇḍūko pabbatamatthake ṭhatvā saddamakāsi. Vāraṇo: “Ettha pānīyaṁ bhavissatī” ti pabbatamatthakaṁ abhiruhi. Atha maṇḍūko otaritvā papāte ṭhatvā saddamakāsi. Vāraṇo: “Ettha pānīyaṁ bhavissatī” ti papātābhimukho gacchanto parigaḷitvā pabbatapāde patitvā jīvitakkhayaṁ pāpuṇi. Laṭukikā tassa matabhāvaṁ ñatvā: “Diṭṭhā me paccāmittassa piṭṭhī” ti haṭṭhatuṭṭhā tassa khandhe caṅkamitvā yathākammaṁ gatā.

Satthā: “Na, bhikkhave, kenaci saddhiṁ veraṁ nāma kātabbaṁ, evaṁ balasampannam-pi vāraṇaṁ ime cattāro janā ekato hutvā vāraṇassa jīvitakkhayaṁ pāpesun”-ti:

5. Kākañca passa laṭukikaṁ, maṇḍūkaṁ nīlamakkhikaṁ,
Ete nāgaṁ aghātesuṁ, passa verassa verinaṁ,
Tasmā hi veraṁ na kayirātha, appiyena pi kenacī ti.

Tattha passā ti aniyāmitālapanametaṁ, bhikkhū pana sandhāya vuttattā passatha bhikkhaveti vuttaṁ hoti. Ete ti ete cattāro ekato hutvā. Aghātesun-ti taṁ vadhiṁsu. Passa verassa verinan-ti passatha verikānaṁ verassa gatinti attho.

Imaṁ abhisambuddhagāthaṁ vatvā jātakaṁ samodhānesi. Tadā ekacārikahatthī devadatto ahosi, yūthapati pana aham-eva ahosinti.

Laṭukikajātakavaṇṇanā sattamā