Ja 359: Suvaṇṇamigajātakavaṇṇanā

Vikkama re haripādā ti idaṁ satthā jetavane viharanto sāvatthiyaṁ ekaṁ kuladhītaraṁ ārabbha kathesi. Sā kira sāvatthiyaṁ dvinnaṁ aggasāvakānaṁ upaṭṭhākakulassa dhītā saddhā pasannā buddhamāmakā dhammamāmakā saṅghamāmakā ācārasampannā paṇḍitā dānādipuññābhiratā. Taṁ aññaṁ sāvatthiyam-eva samānajātikaṁ micchādiṭṭhikakulaṁ vāresi. Athassā mātāpitaro: “Amhākaṁ dhītā saddhā pasannā tīṇi ratanāni mamāyati dānādipuññābhiratā, tumhe micchādiṭṭhikā imissā pi yathāruciyā dānaṁ vā dātuṁ dhammaṁ vā sotuṁ vihāraṁ vā gantuṁ sīlaṁ vā rakkhituṁ uposathakammaṁ vā kātuṁ na dassatha, na mayaṁ tumhākaṁ dema, attanā sadisaṁ micchādiṭṭhikakulāva kumārikaṁ gaṇhathā” ti āhaṁsu. Te tehi paṭikkhittā: “Tumhākaṁ dhītā amhākaṁ gharaṁ gantvā yathādhippāyena sabbametaṁ karotu, mayaṁ na vāressāma, detha no etan”-ti vatvā: “Tena hi gaṇhathā” ti vuttā bhaddakena nakkhattena maṅgalaṁ katvā taṁ attano gharaṁ nayiṁsu. Sā vattācārasampannā patidevatā ahosi, sassusasurasāmikavattāni katāneva honti.

Sā ekadivasaṁ sāmikaṁ āha: “icchāmahaṁ, ayyaputta, amhākaṁ kulūpakattherānaṁ dānaṁ dātun”-ti. Sādhu, bhadde, yathājjhāsayena dānaṁ dehīti. Sā there nimantāpetvā mahantaṁ sakkāraṁ katvā paṇītabhojanaṁ bhojetvā ekamantaṁ nisīditvā: “Bhante, imaṁ kulaṁ micchādiṭṭhikaṁ assaddhaṁ tiṇṇaṁ ratanānaṁ guṇaṁ na jānāti, sādhu, ayyā, yāva imaṁ kulaṁ tiṇṇaṁ ratanānaṁ guṇaṁ jānāti, tāva idheva bhikkhaṁ gaṇhathā” ti āha. Therā adhivāsetvā tattha nibaddhaṁ bhuñjanti. Puna sāmikaṁ āha: “Ayyaputta, therā {3.183} idha nibaddhaṁ āgacchanti, kiṁkāraṇā tumhe na passathā” ti. “Sādhu, passissāmī” ti. Sā punadivase therānaṁ bhattakiccapariyosāne tassa ārocesi. So upasaṅkamitvā therehi saddhiṁ paṭisanthāraṁ katvā ekamantaṁ nisīdi. Athassa dhammasenāpati dhammakathaṁ kathesi. So therassa dhammakathāya ca iriyāpathesu ca pasīditvā tato paṭṭhāya therānaṁ āsanaṁ paññapeti, pānīyaṁ parissāveti, antarābhatte dhammakathaṁ suṇāti, tassa aparabhāge micchādiṭṭhi bhijji.

Athekadivasaṁ thero dvinnam-pi dhammakathaṁ kathento saccāni pakāsesi, saccapariyosāne ubho pi jayampatikā sotāpattiphale patiṭṭhahiṁsu. Tato paṭṭhāya tassa mātāpitaro ādiṁ katvā antamaso dāsakammakarā pi sabbe micchādiṭṭhiṁ bhinditvā buddhadhammasaṅghamāmakā yeva jātā. Athekadivasaṁ dārikā sāmikaṁ āha: “ayyaputta, kiṁ me gharāvāsena, icchāmahaṁ pabbajitun”-ti. So: “Sādhu bhadde, aham-pi pabbajissāmī” ti mahantena parivārena taṁ bhikkhunupassayaṁ netvā pabbājetvā sayam-pi satthāraṁ upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāci. Taṁ satthā pabbājesi. Ubho pi vipassanaṁ vaḍḍhetvā na cirasseva arahattaṁ pāpuṇiṁsu. Athekadivasaṁ bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, asukā nāma daharabhikkhunī attano ceva paccayā jātā sāmikassa ca, attanā pi pabbajitvā arahattaṁ patvā tam-pi pāpesī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva tāva esā sāmikaṁ rāgapāsā mocesi, pubbepesā porāṇakapaṇḍite pana maraṇapāsā mocesī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto migayoniyaṁ nibbattitvā vayappatto abhirūpo ahosi pāsādiko dassanīyo suvaṇṇavaṇṇo lākhārasaparikammakatehi {3.184} viya hatthapādehi rajatadāmasadisehi visāṇehi maṇiguḷikapaṭibhāgehi akkhīhi rattakambalageṇḍusadisena mukhena samannāgato. Bhariyāpissa taruṇamigī abhirūpā ahosi dassanīyā. Te samaggavāsaṁ vasiṁsu, asītisahassacitramigā bodhisattaṁ upaṭṭhahiṁsu. Tadā luddakā migavīthīsu pāse oḍḍesuṁ. Athekadivasaṁ bodhisatto migānaṁ purato gacchanto pāde pāsena bajjhitvā: “Chindissāmi nan”-ti ākaḍḍhi, cammaṁ chijji, puna ākaḍḍhantassa maṁsaṁ chijji, puna nhāru chijji, pāso aṭṭhimāhacca aṭṭhāsi. So pāsaṁ chindituṁ asakkonto maraṇabhayatajjito baddharavaṁ ravi. Taṁ sutvā bhīto migagaṇo palāyi. Bhariyā panassa palāyitvā migānaṁ antare olokentī taṁ adisvā: “Idaṁ bhayaṁ mayhaṁ piyasāmikassa uppannaṁ bhavissatī” ti vegena tassa santikaṁ gantvā assumukhī rodamānā: “Sāmi, tvaṁ mahabbalo, kiṁ etaṁ pāsaṁ sandhāretuṁ na sakkhissasi, vegaṁ janetvā chindāhi nan”-ti tassa ussāhaṁ janentī paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Vikkama re haripāda, vikkama re mahāmiga,
Chinda vārattikaṁ pāsaṁ, nāhaṁ ekā vane rame ti.

Tattha vikkamā ti parakkama, ākaḍḍhā ti attho. Re ti āmantane nipāto. Haripādā ti suvaṇṇapāda. Sakalasarīram-pi tassa suvaṇṇavaṇṇaṁ, ayaṁ pana gāravenevamāha. Nāhaṁ ekā ti ahaṁ tayā vinā ekikā vane na ramissāmi, tiṇodakaṁ pana aggahetvā sussitvā marissāmīti dasseti.

Taṁ {3.185} sutvā migo dutiyaṁ gāthamāha.

2. Vikkamāmi na pāremi, bhūmiṁ sumbhāmi vegasā,
Daḷho vārattiko pāso, pādaṁ me parikantatī ti.

Tattha vikkamāmī ti bhadde, ahaṁ vīriyaṁ karomi. Na pāremī ti pāsaṁ chindituṁ pana na sakkomī ti attho. Bhūmiṁ sumbhāmī ti api nāma chijjeyyāti pādenā pi bhūmiṁ paharāmi. Vegasā ti vegena. Parikantatī ti cammādīni chindanto samantā kantatīti.

Atha naṁ migī: “Mā bhāyi, sāmi, ahaṁ attano balena luddakaṁ yācitvā tava jīvitaṁ āharissāmi. Sace yācanāya na sakkhissāmi, mama jīvitam-pi datvā tava jīvitaṁ āharissāmī” ti mahāsattaṁ assāsetvā lohitalittaṁ bodhisattaṁ pariggahetvā aṭṭhāsi. Luddako pi asiñca sattiñca gahetvā kappuṭṭhānaggi viya āgacchati. Sā taṁ disvā: “Sāmi, luddako āgacchati, ahaṁ attano balaṁ karissāmi, tvaṁ mā bhāyī” ti migaṁ assāsetvā luddakassa paṭipathaṁ gantvā paṭikkamitvā ekamantaṁ ṭhitā taṁ vanditvā: “Sāmi, mama sāmiko suvaṇṇavaṇṇo sīlācārasampanno, asītisahassānaṁ migānaṁ rājā” ti bodhisattassa guṇaṁ kathetvā migarāje ṭhite yeva attano vadhaṁ yācantī tatiyaṁ gāthamāha.

3. Attharassu palāsāni, asiṁ nibbāha luddaka,
Paṭhamaṁ maṁ vadhitvāna, hana pacchā mahāmigan-ti.

Tattha palāsānī ti maṁsaṭṭhapanatthaṁ palāsapaṇṇāni attharassu. Asiṁ nibbāhā ti asiṁ kosato nīhara.

Taṁ sutvā luddako: “Manussabhūtā tāva sāmikassa atthāya attano jīvitaṁ na pariccajanti, ayaṁ tiracchānagatā jīvitaṁ pariccajati, manussabhāsāya ca madhurena sarena {3.186} katheti, ajja imissā ca patino cassā jīvitaṁ dassāmī” ti pasannacitto catutthaṁ gāthamāha.

4. Na me sutaṁ vā diṭṭhaṁ vā, bhāsantiṁ mānusiṁ migiṁ,
Tvañca bhadde sukhī hohi, eso cā pi mahāmigo ti.

Tattha sutaṁ vā diṭṭhaṁ vā ti mayā ito pubbe evarūpaṁ diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā natthi. Bhāsantiṁ mānusiṁ migin-ti ahañhi ito pubbe mānusiṁ vācaṁ bhāsantiṁ migiṁ neva addasaṁ na assosiṁ. Yesaṁ pana: “Na me sutā vā diṭṭhā vā, bhāsantī mānusī migī” ti pāḷi, tesaṁ yathāpāḷim-eva attho dissati. Bhadde ti bhaddake paṇḍike upāyakusale. Iti taṁ ālapitvā puna: “Tvañca eso cā pi mahāmigoti dve pi janā sukhī niddukkhā hothā” ti taṁ samassāsetvā luddako bodhisattassa santikaṁ gantvā vāsiyā cammapāsaṁ chinditvā pāde laggapāsakaṁ saṇikaṁ nīharitvā nhārunā nhāruṁ, maṁsena maṁsaṁ, cammena cammaṁ paṭipāṭetvā pādaṁ hatthena parimajji. Taṅkhaṇaññeva mahāsattassa pūritapāramitānubhāvena luddakassa ca mettacittānubhāvena migiyā ca mettadhammānubhāvena nhārumaṁsacammāni nhārumaṁsacammehi ghaṭayiṁsu. Bodhisatto pana sukhī niddukkho aṭṭhāsi.

Migī bodhisattaṁ sukhitaṁ disvā somanassajātā luddakassa anumodanaṁ karontī pañcamaṁ gāthamāha.

5. Evaṁ luddaka nandassu, saha sabbehi ñātibhi,
Yathāhamajja nandāmi, muttaṁ disvā mahāmigan-ti.

Tattha luddakā ti dāruṇakammakiriyāya laddhanāmavasena ālapati.

Bodhisatto: “Ayaṁ luddo mayhaṁ avassayo jāto, mayāpissa avassayeneva bhavituṁ vaṭatī” ti {3.187} gocarabhūmiyaṁ diṭṭhaṁ ekaṁ maṇikkhandhaṁ tassa datvā: “Samma, ito paṭṭhāya pāṇātipātādīni mā kari, iminā kuṭumbaṁ saṇṭhapetvā dārake posento dānasīlādīni puññāni karohī” ti tassovādaṁ datvā araññaṁ pāvisi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā luddako channo ahosi, migī daharabhikkhunī, migarājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Suvaṇṇamigajātakavaṇṇanā navamā