Ja 360: Suyonandījātakavaṇṇanā

ti gandho timirānan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto ukkaṇṭhitabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Tañhi satthā: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu ukkaṇṭhitosī” ti pucchitvā: “Saccan”-ti vutte: “Kiṁ disvā” ti vatvā: “Alaṅkatamātugāman”-ti vutte: “Mātugāmo nāmesa bhikkhu na sakkā rakkhituṁ, porāṇakapaṇḍitā supaṇṇabhavane katvā rakkhantā pi rakkhituṁ nāsakkhiṁsū” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ tambarājā nāma rajjaṁ kāresi. Tassa suyonandī nāma aggamahesī ahosi uttamarūpadharā. Tadā bodhisatto supaṇṇayoniyaṁ nibbatti, tasmiṁ kāle nāgadīpo sedumadīpo nāma ahosi. Bodhisatto tasmiṁ dīpe supaṇṇabhavane vasati. So bārāṇasiṁ gantvā tambarājena saddhiṁ māṇavakavesena jūtaṁ kīḷati. Tassa rūpasampattiṁ disvā paricārikā: “Amhākaṁ raññā saddhiṁ evarūpo nāma māṇavako jūtaṁ kīḷatī” ti suyonandiyā ārocesuṁ. Sā sutvā taṁ daṭṭhukāmā hutvā ekadivasaṁ alaṅkaritvā jūtamaṇḍalaṁ āgantvā paricārikānaṁ {3.188} antare ṭhitā naṁ olokesi. So pi deviṁ olokesi. Dve pi aññamaññaṁ paṭibaddhacittā ahesuṁ. Supaṇṇarājā attano ānubhāvena nagare vātaṁ samuṭṭhāpesi, gehapatanabhayena rājanivesanā manussā nikkhamiṁsu. So attano ānubhāvena andhakāraṁ katvā deviṁ gahetvā ākāsena āgantvā nāgadīpe attano bhavanaṁ pāvisi suyonandiyā gataṭṭhānaṁ jānantā nāma nāhesuṁ. So tāya saddhiṁ abhiramamāno gantvā raññā saddhiṁ jūtaṁ kīḷati.

Rañño pana saggo nāma gandhabbo atthi, so deviyā gataṭṭhānaṁ ajānanto taṁ gandhabbaṁ āmantetvā: “Gaccha, tāta, gandhabba sabbaṁ thalajalapathaṁ anuvicaritvā deviyā gataṭṭhānaṁ passā” ti uyyojesi. So paribbayaṁ gahetvā dvāragāmato paṭṭhāya vicinanto kurukacchaṁ pāpuṇi. Tadā kurukacchavāṇijā nāvāya suvaṇṇabhūmiṁ gacchanti. So te upasaṅkamitvā: “Ahaṁ gandhabbo nāvāya vetanaṁ khaṇḍetvā tumhākaṁ gandhabbaṁ karissāmi, mam-pi nethā” ti āha. Te: “Sādhū” ti tam-pi āropetvā nāvaṁ vissajjesuṁ. Te sukhapayātāya nāvāya taṁ pakkositvā: “Gandhabbaṁ no karohī” ti āhaṁsu. “Ahaṁ ce gandhabbaṁ kareyyaṁ, mayi pana gandhabbaṁ karonte macchā calissanti, atha vo nāvo bhijjissatī” ti. “Manussamatte gandhabbaṁ karonte macchānaṁ calanaṁ nāma natthi, karohī” ti. “Tena hi mā mayhaṁ kujjhitthā” ti vīṇaṁ mucchitvā tantissarena gītassaraṁ, gītassarena tantissaraṁ anatikkamitvā gandhabbaṁ akāsi. Tena saddena sammattā hutvā macchā caliṁsu.

Atheko makaro uppatitvā nāvāya patanto nāvaṁ bhindi. Saggo phalake nipajjitvā yathāvātaṁ gacchanto nāgadīpe supaṇṇabhavanassa nigrodharukkhassa santikaṁ pāpuṇi. Suyonandī pi devī supaṇṇarājassa jūtaṁ kīḷituṁ gatakāle vimānā otaritvā {3.189} velante vicarantī saggaṁ gandhabbaṁ disvā sañjānitvā: “Kathaṁ āgatosī” ti pucchi. So sabbaṁ kathesi. “Tena hi mā bhāyī” ti taṁ assāsetvā bāhāhi pariggahetvā vimānaṁ āropetvā sayanapiṭṭhe nipajjāpetvā samassatthakāle dibbabhojanaṁ datvā dibbagandhodakena nhāpetvā dibbavatthehi acchādetvā dibbagandhapupphehi alaṅkaritvā puna dibbasayane nipajjāpesi. Evaṁ divasaṁ pariggahamānā supaṇṇarañño āgamanavelāya paṭicchādetvā gatakāle tena saddhiṁ kilesavasena abhirami. Tato māsaddhamāsaccayena bārāṇasivāsino vāṇijā dārudakagahaṇatthāya tasmiṁ dīpe nigrodharukkhamūlaṁ sampattā. So tehi saddhiṁ nāvaṁ abhiruyha bārāṇasiṁ gantvā rājānaṁ disvāva tassa jūtakīḷanavelāya vīṇaṁ gahetvā rañño gandhabbaṁ karonto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Vāti gandho timirānaṁ, kusamuddo ca ghosavā,
Dūre ito suyonandī, tamba kāmā tudanti man-ti.

Tattha timirānan-ti timirarukkhapupphānaṁ. Taṁ kira nigrodhaṁ parivāretvā timirarukkhā atthi, te sandhā yevaṁ vadati. Kusamuddo ti khuddakasamuddo. Ghosavā ti mahāravo. Tasseva nigrodhassa santike samuddaṁ sandhā yevamāha. Ito ti imamhā nagarā. Tambā ti rājānaṁ ālapati. Atha vā tambakāmā ti tambena kāmitakāmā tambakāmā nāma. Te maṁ hadaye vijjhantīti dīpeti.

Taṁ sutvā supaṇṇo dutiyaṁ gāthamāha.

2. Kathaṁ samuddamatari, kathaṁ addakkhi sedumaṁ,
Kathaṁ tassā ca tuyhañca, ahu sagga samāgamo ti.

Tattha seduman-ti sedumadīpaṁ.

Tato {3.190} saggo tisso gāthā abhāsi:

3. Kurukacchā payātānaṁ, vāṇijānaṁ dhanesinaṁ,
Makarehi abhidā nāvā, phalakenāhamaplaviṁ.

4. Sā maṁ saṇhena mudunā, niccaṁ candanagandhinī,
Aṅgena uddharī bhaddā, mātā puttaṁva orasaṁ.

5. Sā maṁ annena pānena, vatthena sayanena ca,
Attanā pi ca mandakkhī, evaṁ tamba vijānahī ti.

Tattha sā maṁ saṇhena mudunā ti evaṁ phalakena tīraṁ uttiṇṇaṁ maṁ samuddatīre vicarantī sā disvā: “Mā bhāyī” ti saṇhena mudunā vacanena samassāsetvā ti attho. Aṅgenā ti bāhuyugaḷaṁ idha: “Aṅgenā” ti vuttaṁ. Bhaddā ti dassanīyā pāsādikā. Sā maṁ annenā ti sā maṁ etena annādinā santappesī ti attho. Attanā pi cā ti na kevalaṁ annādīheva, attanā pi maṁ abhiramentī santappesīti dīpeti. Mandakkhī ti mandadassanī, mudunā ākārena olokanasīlāti vuttaṁ hoti. “Mattakkhī” ti pi pāṭho, madamattehi viya akkhīhi samannāgatā ti attho. Evaṁ tambā ti evaṁ tambarāja jānāhīti.

Supaṇṇo gandhabbassa kathentasseva vippaṭisārī hutvā: “Ahaṁ supaṇṇabhavane vasanto pi rakkhituṁ nāsakkhiṁ, kiṁ me tāya dussīlāyā” ti taṁ ānetvā rañño paṭidatvā pakkāmi, tato paṭṭhāya puna nāgacchīti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā rājā ānando ahosi, supaṇṇarājā pana aham-eva ahosinti.

Suyonandījātakavaṇṇanā dasamā

Maṇikuṇḍalavaggo paṭhamo