5. Pañcakanipāto

2. Vaṇṇārohavaggo

Ja 361: Vaṇṇārohajātakavaṇṇanā

Vaṇṇārohenā ti {3.191} idaṁ satthā jetavane viharanto dve aggasāvake ārabbha kathesi. Ekasmiñhi samaye ubho pi mahātherā: “Imaṁ antovassaṁ suññāgāraṁ anubrūhessāmā” ti satthāraṁ āpucchitvā gaṇaṁ pahāya sayam-eva pattacīvaraṁ ādāya jetavanā nikkhamitvā ekaṁ paccantagāmaṁ nissāya araññe vihariṁsu. Aññataro pi vighāsādapuriso therānaṁ upaṭṭhānaṁ karonto tattheva ekamante vasi. So therānaṁ samaggavāsaṁ disvā: “Ime ativiya samaggā vasanti, sakkā nu kho ete aññamaññaṁ bhinditun”-ti cintetvā sāriputtattheraṁ upasaṅkamitvā: “Kiṁ nu kho, bhante, ayyena mahāmoggallānattherena saddhiṁ tumhākaṁ kiñci veraṁ atthī” ti pucchi. “Kiṁ panāvuso” ti. Esa, bhante, mama āgatakāle: “Sāriputto nāma jātigottakulapadesehi vā sutaganthapaṭivedhaiddhīhi vā mayā saddhiṁ kiṁ pahotī” ti tumhākaṁ aguṇam-eva kathesīti. Thero sitaṁ katvā: “Gaccha tvaṁ āvuso” ti āha.

So aparasmim-pi divase mahāmoggallānattheram-pi upasaṅkamitvā tatheva kathesi. So pi naṁ sitaṁ katvā: “Gaccha, tvaṁ, āvuso” ti vatvā sāriputtattheraṁ upasaṅkamitvā: “Āvuso, eso vighāsādo tumhākaṁ santike kiñci kathesī” ti pucchi. “Āmāvuso, mayham-pi santike kathesi, imaṁ nīharituṁ vaṭṭatī” ti. “Sādhu, āvuso, nīharā” ti vutte thero: “Mā idha vasī” ti accharaṁ paharitvā taṁ nīhari. Te ubho pi samaggavāsaṁ vasitvā satthu santikaṁ gantvā vanditvā nisīdiṁsu. Satthā paṭisanthāraṁ katvā: “Sukhena vassaṁ vasitthā” ti pucchitvā: “Bhante, eko vighāsādo amhe bhinditukāmo hutvā bhindituṁ asakkonto palāyī” ti vutte: “Na kho so, sāriputta, idāneva, pubbepesa tumhe ‘bhindissāmī’ ti bhindituṁ asakkonto palāyī” ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto araññe rukkhadevatā ahosi. Tadā sīho ca byaggho {3.192} ca araññe pabbataguhāyaṁ vasanti. Eko siṅgālo te upaṭṭhahanto tesaṁ vighāsaṁ khāditvā mahākāyo hutvā ekadivasaṁ cintesi: “Mayā sīhabyagghānaṁ maṁsaṁ na khāditapubbaṁ, mayā ime dve jane bhindituṁ vaṭṭati, tato nesaṁ kalahaṁ katvā matānaṁ maṁsaṁ khādissāmī” ti. So sīhaṁ upasaṅkamitvā: “Kiṁ, sāmi, tumhākaṁ byagghena saddhiṁ kiñci veraṁ atthī” ti pucchi. “Kiṁ pana, sammā” ti? Esa, bhante, mamāgatakāle: “Sīho nāma sarīravaṇṇena vā ārohapariṇāhena vā jātibalavīriyehi vā mama kalabhāgam-pi na pāpuṇātī” ti tumhākaṁ aguṇam-eva kathesīti. Atha naṁ sīho: “Gaccha tvaṁ, na so evaṁ kathessatī” ti āha. Byaggham-pi upasaṅkamitvā eteneva upāyena kathesi. Taṁ sutvā byaggho pi sīhaṁ upasaṅkamitvā: “Samma, tvaṁ kira idañcidañca vadesī” ti pucchanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Vaṇṇārohena jātiyā, balanikkamanena ca,
Subāhu na mayā seyyo, sudāṭha iti bhāsasī ti.

Tattha balanikkamanena cā ti kāyabalena ceva vīriyabalena ca. Subāhu na mayā seyyo ti ayaṁ subāhu nāma byaggho etehi kāraṇehi mayā neva sadiso na uttaritaroti saccaṁ kira tvaṁ sobhanāhi dāṭhāhi samannāgata sudāṭha migarāja, evaṁ vadesīti.

Taṁ sutvā sudāṭho sesā catasso gāthā abhāsi:

2. Vaṇṇārohena jātiyā, balanikkamanena ca,
Sudāṭho na mayā seyyo, subāhu iti bhāsasi.

3. Evaṁ ce maṁ viharantaṁ, subāhu samma dubbhasi,
Na dānāhaṁ tayā saddhiṁ, saṁvāsamabhirocaye.

4. Yo paresaṁ vacanāni, saddaheyya yathātathaṁ,
Khippaṁ bhijjetha mittasmiṁ, verañca pasave bahuṁ.

5. Na so mitto yo sadā appamatto, bhedāsaṅkī randhamevānupassī,
Yasmiñca {3.193} setī urasīva putto, sa ve mitto yo abhejjo parehī ti.

Tattha sammā ti vayassa. Dubbhasī ti yadi evaṁ tayā saddhiṁ samaggavāsaṁ vasantaṁ maṁ siṅgālassa kathaṁ gahetvā tvaṁ dubbhasi hanituṁ icchasi, ito dāni paṭṭhāya ahaṁ tayā saddhiṁ saṁvāsaṁ na abhirocaye. Yathātathan-ti tathato yathātathaṁ yathātacchaṁ avisaṁvādakena ariyena vuttavacanaṁ saddhātabbaṁ. Evaṁ yo yesaṁ kesañci paresaṁ vacanāni saddahethā ti attho. Yo sadā appamatto ti yo niccaṁ appamatto hutvā mittassa vissāsaṁ na deti, so mitto nāma na hotī ti attho. Bhedāsaṅkīti: “Ajja bhijjissati, sve bhijjissatī” ti evaṁ mittassa bhedam-eva āsaṅkati. Randhamevānupassī ti chiddaṁ vivaram-eva passanto. Urasīva putto ti yasmiṁ mitte mātu hadaye putto viya nirāsaṅko nibbhayo seti.

Iti imāhi catūhi gāthāhi sīhena mittaguṇe kathite byaggho: “Mayhaṁ doso” ti sīhaṁ khamāpesi. Te tattheva samaggavāsaṁ vasiṁsu. Siṅgālo pana palāyitvā aññattha gato.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā siṅgālo vighāsādo ahosi, sīho sāriputto, byaggho moggallāno, taṁ kāraṇaṁ paccakkhato diṭṭhā tasmiṁ vane nivuttharukkhadevatā pana aham-eva ahosin”-ti.

Vaṇṇārohajātakavaṇṇanā paṭhamā