Ja 363: Hirijātakavaṇṇanā

Hiriṁ tarantan-ti {3.196} idaṁ satthā jetavane viharanto anāthapiṇḍikassa sahāyaṁ paccantavāsiseṭṭhiṁ ārabbha kathesi. Dve pi vatthūni ekakanipāte navamavaggassa pariyosānajātake (Ja. 90) vitthāritāneva.

Tassa kireko paccantavāsiko seṭṭhi adiṭṭhasahāyo ahosi. So ekadā paccante uṭṭhānakabhaṇḍassa pañca sakaṭasatāni pūretvā kammantikamanusse āha: “gacchatha, bho, imaṁ bhaṇḍaṁ sāvatthiṁ netvā amhākaṁ sahāyakassa anāthapiṇḍikamahāseṭṭhissa paccagghena vikkiṇitvā paṭibhaṇḍaṁ āharathā” ti. Te: “Sādhū” ti tassa vacanaṁ sampaṭicchitvā sāvatthiṁ gantvā mahāseṭṭhiṁ disvā paṇṇākāraṁ datvā taṁ pavattiṁ ārocesuṁ. Mahāseṭṭhi: “Svāgataṁ vo” ti tesaṁ āvāsañca paribbayañca dāpetvā sahāyakassa sukhaṁ pucchitvā bhaṇḍaṁ vikkiṇitvā paṭibhaṇḍaṁ dāpesi. Te paccantaṁ gantvā tamatthaṁ attano seṭṭhissa ārocesuṁ.

Aparabhāge anāthapiṇḍiko pi tatheva pañca sakaṭasatāni tattha pesesi. Manussā tattha gantvā paṇṇākāraṁ ādāya paccantavāsikaseṭṭhiṁ passiṁsu. So: “Kuto āgacchathā” ti pucchitvā: “Sāvatthito tumhākaṁ sahāyakassa anāthapiṇḍikassa santikā” ti vutte: “Anāthapiṇḍikoti kassaci purisassa nāmaṁ bhavissatī” ti parihāsaṁ katvā paṇṇākāraṁ gahetvā: “Gacchatha tumhe” ti uyyojesi, neva nivāsaṁ, na paribbayaṁ dāpesi. Te sayam-eva bhaṇḍaṁ vikkiṇitvā paṭibhaṇḍaṁ ādāya sāvatthiṁ āgantvā seṭṭhissa taṁ pavattiṁ ārocesuṁ.

Atha so paccantavāsī {1.378} puna pi ekavāraṁ tatheva pañca sakaṭasatāni sāvatthiṁ pesesi, manussā paṇṇākāraṁ ādāya mahāseṭṭhiṁ passiṁsu. Te pana disvā anāthapiṇḍikassa manussā: “Mayaṁ, sāmi, etesaṁ nivāsañca bhattañca paribbayañca jānissāmā” ti vatvā tesaṁ sakaṭāni bahinagare tathārūpe ṭhāne mocāpetvā: “Tumhe idheva vasatha, amhākaṁ vo ghare yāgubhattañca paribbayo ca bhavissatī” ti gantvā dāsakammakare sannipātetvā majjhimayāmasamanantare pañca sakaṭasatāni vilumpitvā nivāsanapārupanāni pi nesaṁ acchinditvā goṇe palāpetvā sakaṭāni vicakkāni katvā bhūmiyaṁ ṭhapetvā cakkāni pi gaṇhitvāva agamaṁsu. Paccantavāsino nivāsanamattassa pi sāmikā ahutvā bhītā vegena palāyitvā paccantam-eva gatā. Seṭṭhimanussā pi tamatthaṁ mahāseṭṭhino ārocesuṁ. So: “Atthi dānidaṁ kathāpābhatan”-ti satthu santikaṁ gantvā ādito paṭṭhāya sabbaṁ taṁ pavattiṁ ārocesi. Satthā: “Na kho, gahapati, so paccantavāsī idāneva evaṁsīlo, pubbe pi evaṁsīlo yeva ahosī” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto bārāṇasiyaṁ mahāvibhavo seṭṭhi ahosi. Tasseko paccantavāsiko seṭṭhi adiṭṭhasahāyo ahosi. Sabbaṁ atītavatthu paccuppannavatthusadisam-eva.

Idha pana: “Paccantavāsiseṭṭhino manussā acchinnasabbasāpateyyā attano santakassa assāmino hutvā palātā” ti bārāṇasiseṭṭhissa ārocite bārāṇasiseṭṭhi: “Attano santikaṁ āgatānaṁ kattabbaṁ akarontā nāma paṭikārake na labhantiyevā” ti vatvā imā gāthā abhāsi:

1. Hiriṁ tarantaṁ vijigucchamānaṁ, tavāhamasmī iti bhāsamānaṁ,
Seyyāni kammāni anādiyantaṁ, neso mamanti iti naṁ vijaññā.

2. Yañhi kayirā tañhi vade, yaṁ na kayirā na taṁ vade,
Akarontaṁ bhāsamānaṁ, parijānanti paṇḍitā.

3. Na so mitto yo sadā appamatto, bhedāsaṅkī randhamevānupassī,
Yasmiñca setī urasīva putto, sa ve mitto yo abhejjo parehi.

4. Pāmojjakaraṇaṁ ṭhānaṁ, pasaṁsāvahanaṁ sukhaṁ,
Phalānisaṁso bhāveti, vahanto porisaṁ dhuraṁ.

5. Pavivekarasaṁ pitvā, rasaṁ upasamassa ca,
Niddaro hoti nippāpo, dhammappītirasaṁ pivan-ti.

Tattha hiriṁ tarantan-ti lajjaṁ atikkantaṁ. Vijigucchamānan-ti mittabhāvena jigucchayamānaṁ. Tavāhamasmīti: “Tava ahaṁ mitto” ti kevalaṁ vacanamatteneva bhāsamānaṁ. Seyyāni kammāniti: “Dassāmi karissāmī” ti vacanassa anurūpāni uttamakammāni. Anādiyantan-ti akarontaṁ. Neso maman-ti evarūpaṁ puggalaṁ: “Na eso mama mitto” ti vijaññā.

Pāmojjakaraṇaṁ {3.197} ṭhānan-ti dānam-pi sīlam-pi bhāvanā pi paṇḍitehi kalyāṇamittehi saddhiṁ mittabhāvo pi. Idha pana vuttappakāraṁ mittabhāvam-eva sandhā yevamāha. Paṇḍitena hi kalyāṇamittena saddhiṁ mittabhāvo pāmojjam-pi karoti, pasaṁsam-pi vahati. Idhalokaparalokesu kāyikacetasikasukhahetuto: “Sukhan”-ti pi vuccati, tasmā etaṁ phalañca ānisaṁsañca sampassamāno phalānisaṁso kulaputto purisehi vahitabbaṁ dānasīlabhāvanāmittabhāvasaṅkhātaṁ catubbidham-pi porisaṁ dhuraṁ vahanto etaṁ mittabhāvasaṅkhātaṁ pāmojjakaraṇaṁ ṭhānaṁ pasaṁsāvahanaṁ sukhaṁ bhāveti vaḍḍheti, na paṇḍitehi mittabhāvaṁ bhindatīti dīpeti.

Pavivekarasan-ti kāyacittaupadhivivekānaṁ rasaṁ te viveke nissāya uppannaṁ somanassarasaṁ. Upasamassa cā ti kilesūpasamena laddhasomanassassa. Niddaro ho ti nippāpo ti sabbakilesadarathābhāvena niddaro, kilesābhāvena nippāpo hoti. Dhammappītirasan-ti dhammapītisaṅkhātaṁ rasaṁ, vimuttipītiṁ pivantoti attho.

Iti mahāsatto pāpamittasaṁsaggato ubbiggo pavivekarasena amatamahānibbānaṁ pāpetvā desanāya kūṭaṁ gaṇhi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā paccantavāsī idāni paccantavāsī yeva, tadā bārāṇasiseṭṭhi aham-eva ahosin”-ti.

Hirijātakavaṇṇanā tatiyā