Ja 365: Ahituṇḍikajātakavaṇṇanā

Dhuttomhī ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ mahallakabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā sālūkajātake (Ja. 286) vitthāritaṁ. Idhā pi so mahallako ekaṁ gāmadārakaṁ pabbājetvā akkosati paharati. Dārako palāyitvā vibbhami. Dutiyam-pi naṁ pabbājetvā {3.198} tathevākāsi. Dutiyam-pi vibbhamitvā puna yāciyamāno oloketum-pi na icchi. Bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, asuko nāma mahallako attano sāmaṇerena sahā pi vinā pi vattituṁ na sakkoti, itaro tassa dosaṁ disvā puna oloketum-pi na icchi, suhadayo kumārako” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa sāmaṇero suhadayova, sakiṁ dosaṁ disvā puna oloketum-pi na icchī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto dhaññavāṇijakule nibbattitvā vayappatto dhaññavikkayena jīvikaṁ kappesi. Atheko ahituṇḍiko makkaṭaṁ gahetvā sikkhāpetvā ahiṁ kīḷāpento bārāṇasiyaṁ ussave ghuṭṭhe taṁ makkaṭaṁ dhaññavāṇijakassa santike ṭhapetvā ahiṁ kīḷāpento satta divasāni vicari. So pi vāṇijo makkaṭassa khādanīyaṁ bhojanīyaṁ adāsi. Ahituṇḍiko sattame divase ussavakīḷanato āgantvā taṁ makkaṭaṁ veḷupesikāya tikkhattuṁ paharitvā taṁ ādāya uyyānaṁ gantvā bandhitvā niddaṁ okkami. Makkaṭo bandhanaṁ mocetvā ambarukkhaṁ āruyha ambāni khādanto nisīdi. So pabuddho rukkhe makkaṭaṁ disvā: “Etaṁ mayā upalāpetvā gahetuṁ vaṭṭatī” ti tena saddhiṁ sallapanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Dhuttomhi samma sumukha, jūte akkhaparājito,
Harehi ambapakkāni, vīriyaṁ te bhakkhayāmase ti.

Tattha akkhaparājito ti akkhehi parājito. Harehī ti pātehi. Ayam-eva vā pāṭho.

Taṁ sutvā makkaṭo sesagāthā abhāsi:

2. Alikaṁ vata maṁ samma, abhūtena pasaṁsasi,
Ko te suto vā diṭṭho vā, sumukho nāma makkaṭo.

3. Ajjā pi {3.199} me taṁ manasi, yaṁ maṁ tvaṁ ahituṇḍika,
Dhaññāpaṇaṁ pavisitvā, matto chātaṁ hanāsi maṁ.

4. Tāhaṁ saraṁ dukkhaseyyaṁ, api rajjam-pi kāraye,
Nevāhaṁ yācito dajjaṁ, tathā hi bhayatajjito.

5. Yañca jaññā kule jātaṁ, gabbhe tittaṁ amacchariṁ,
Tena sakhiñca mittañca, dhīro sandhātumarahatī ti.

Tattha alikaṁ vatā ti musā vata. Abhūtenā ti avijjamānena. Ko te ti kva tayā. Sumukho ti sundaramukho. Ahituṇḍikā ti taṁ ālapati. “Ahikoṇḍikā” ti pi pāṭho. Chātan-ti jighacchābhibhūtaṁ dubbalaṁ kapaṇaṁ. Hanāsī ti veḷupesikāya tikkhattuṁ paharasi. Tāhan-ti taṁ ahaṁ. Saran-ti saranto. Dukkhaseyyan-ti tasmiṁ āpaṇe dukkhasayanaṁ. Api rajjam-pi kāraye ti sace pi bārāṇasirajjaṁ gahetvā mayhaṁ datvā maṁ rajjaṁ kāreyyāsi, evam-pi taṁ nevāhaṁ yācito dajjaṁ, taṁ ekam-pi ambapakkaṁ ahaṁ tayā yācito na dadeyyaṁ. Kiṁkāraṇā? Tathā hi bhayatajjito ti, tathā hi ahaṁ tayā bhayena tajjitoti attho.

Gabbhe tittan-ti subhojanarasena mātukucchiyaṁ yeva alaṅkatapaṭiyatte sayanagabbhe yeva vā tittaṁ bhogāsāya akapaṇaṁ. Sakhiñca mittañcā ti sakhibhāvañca mittabhāvañca tathārūpena kulajātena tittena akapaṇena amaccharinā saddhiṁ paṇḍito sandhātuṁ puna ghaṭetuṁ arahati, tayā pana kapaṇena ahituṇḍikena saddhiṁ ko mittabhāvaṁ puna ghaṭetunti attho.

Evañca pana vatvā vānaro vanaṁ sahasā pāvisi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā ahituṇḍiko mahallako ahosi, makkaṭo sāmaṇero, dhaññavāṇijo pana aham-eva ahosin”-ti.

Ahituṇḍikajātakavaṇṇanā pañcamā