Ja 368: Tacasārajātakavaṇṇanā

Amittahatthatthagatā ti {3.204} idaṁ satthā jetavane viharanto paññāpāramiṁ ārabbha kathesi. Tadā hi satthā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi tathāgato paññavā upāyakusaloyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto gāmake kuṭumbikakule nibbattitvāti sabbaṁ purimajātakaniyāmeneva kathetabbaṁ.

Tadā eko dubbalavejjo gāme kiñci alabhitvā nikkhamanto taṁ ṭhānaṁ patvā ekaṁ sappaṁ viṭapabbhantarena sīsaṁ nīharitvā niddāyantaṁ disvā: “Mayā gāme kiñci na laddhaṁ, ime dārake vañcetvā sappena ḍaṁsāpetvā tikicchitvā kiñcideva gaṇhissāmī” ti cintetvā bodhisattaṁ āha: “Sace sāḷiyachāpaṁ passeyyāsi, gaṇheyyāsī” ti. “Āma, gaṇheyyan”-ti {3.203}. “Passeso viṭapabbhantare sayito” ti. So tassa sappabhāvaṁ ajānanto rukkhaṁ āruyha taṁ gīvāyaṁ gahetvā: “Sappo” ti ñatvā nivattituṁ adento suggahitaṁ gahetvā vegena khi pi. So gantvā vejjassa gīvāyaṁ patito gīvaṁ paliveṭhetvā: “Kara karā” ti ḍaṁsitvā tattheva naṁ pātetvā palāyi.

Idha pana vejje mate gāmavāsino manussā: “Manussamārakā” ti te dārake kudaṇḍakehi bandhitvā: “Rañño dassessāmā” ti bārāṇasiṁ nayiṁsu. Bodhisatto antarāmagge yeva sesadārakānaṁ ovādaṁ adāsi: “Tumhe mā bhāyatha, rājānaṁ disvā pi abhītā tuṭṭhindriyā bhaveyyātha, rājā amhehi saddhiṁ paṭhamataraṁ kathessati, tato paṭṭhāya ahaṁ jānissāmī” ti. Te: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā tathā kariṁsu. Rājā te abhīte tuṭṭhindriye disvā: “Ime ‘manussamārakā’ ti kudaṇḍakabaddhā ānītā, evarūpaṁ dukkhaṁ pattā pi na bhāyanti, tuṭṭhindriyā yeva, kiṁ nu kho etesaṁ asocanakāraṇaṁ, pucchissāmi ne” ti pucchanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Amittahatthatthagatā, tacasārasamappitā,
Pasannamukhavaṇṇāttha, kasmā tumhe na socathā ti.

Tattha amittahatthatthagatā ti kudaṇḍakehi gīvāyaṁ bandhitvā ānentānaṁ amittānaṁ hatthagatā. Tacasārasamappitā ti veḷudaṇḍakehi baddhattā evamāha. Kasmāti: “Evarūpaṁ byasanaṁ pattā pi tumhe kiṁkāraṇā na socathā” ti pucchati.

Taṁ sutvā bodhisatto sesagāthā abhāsi:

2. Na socanāya paridevanāya, attho va labbho api appako pi,
Socantamenaṁ dukhitaṁ viditvā, paccatthikā attamanā bhavanti.

3. Yato {3.205} ca kho paṇḍito āpadāsu, na vedhatī atthavinicchayaññū,
Paccatthikāssa dukhitā bhavanti, disvā mukhaṁ avikāraṁ purāṇaṁ.

4. Jappena mantena subhāsitena, anuppadānena paveṇiyā vā,
Yathā yathā yattha labhetha atthaṁ, tathā tathā tattha parakkameyya.

5. Yato ca jāneyya alabbhaneyyo, mayāva aññena vā esa attho,
Asocamāno adhivāsayeyya, kammaṁ daḷhaṁ kinti karomi dānī ti.

Tattha attho ti vuḍḍhi. Paccatthikā attamanā ti etaṁ purisaṁ socantaṁ dukkhitaṁ viditvā paccāmittā tuṭṭhacittā honti. Tesaṁ tussanakāraṇaṁ nāma paṇḍitena kātuṁ na vaṭṭatīti dīpeti. Yato ti yadā. Na vedhatī ti cittutrāsabhayena na kampati. Atthavinicchayaññū ti tassa tassa atthassa vinicchayakusalo.

Jappenā ti mantaparijappanena. Mantenā ti paṇḍitehi saddhiṁ mantaggahaṇena. Subhāsitenā ti piyavacanena. Anuppadānenā ti lañjadānena. Paveṇiyā ti kulavaṁsena. Idaṁ vuttaṁ hoti: mahārāja, paṇḍitena nāma āpadāsu uppannāsu na socitabbaṁ na kilamitabbaṁ, imesu pana pañcasu kāraṇesu aññataravasena paccāmittā jinitabbā. Sace hi sakkoti, mantaṁ parijappitvā mukhabandhanaṁ katvā pi te jinitabbā, tathā asakkontena paṇḍitehi saddhiṁ mantetvā ekaṁ upāyaṁ sallakkhetvā jinitabbā, piyavacanaṁ vattuṁ sakkontena piyaṁ vatvā pi te jinitabbā, tathā asakkontena vinicchayāmaccānaṁ lañjaṁ datvā pi jinitabbā, tathā asakkontena kulavaṁsaṁ kathetvā: “Mayaṁ asukapaveṇiyā āgatā, tumhākañca amhākañca eko va pubbapuriso” ti evaṁ vijjamānañātikoṭiṁ ghaṭetvā pi jinitabbā evā ti. Yathā yathā ti etesu pañcasu kāraṇesu yena yena kāraṇena yattha yattha attano vuḍḍhiṁ labheyya. Tathā tathā ti tena tena kāraṇena tattha tattha parakkameyya, parakkamaṁ katvā paccatthike jineyyāti adhippāyo.

Yato ca jāneyyā ti yadā pana jāneyya, mayā vā aññena vā esa attho alabbhaneyyo nānappakārena vāyamitvā pi {3.206} na sakkā laddhuṁ, tadā paṇḍito puriso asocamāno akilamamāno: “Mayā pubbe katakammaṁ daḷhaṁ thiraṁ na sakkā paṭibāhituṁ, idāni kiṁ sakkā kātun”-ti adhivāsayeyyāti.

Rājā bodhisattassa dhammakathaṁ sutvā kammaṁ sodhetvā niddosabhāvaṁ ñatvā kudaṇḍake harāpetvā mahāsattassa mahantaṁ yasaṁ datvā attano atthadhammaanusāsakaṁ amaccaratanaṁ akāsi, sesadārakānam-pi yasaṁ datvā ṭhānantarāni adāsi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā bārāṇasirājā ānando ahosi, dārakā therānutherā, paṇḍitadārako pana aham-eva ahosin”-ti.

Tacasārajātakavaṇṇanā aṭṭhamā