Ja 369: Mittavindakajātakavaṇṇanā

Kyāhaṁ devānamakaran-ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ dubbacabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Vatthu Mahāmittavindakajātake (Ja. 439, aka Catudvārajātakaṁ) āvi bhavissati.

Idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ dubbacabhikkhuṁ ārabbha kathesi. So kira eko kulaputto niyyānikasāsane pabbajitvā pi atthakāmehi ācariyupajjhāyehi ceva sabrahmacārīhi ca: “Evaṁ te abhikkamitabbaṁ, evaṁ paṭikkamitabbaṁ, evaṁ ālokitabbaṁ, evaṁ vilokitabbaṁ, evaṁ samiñjitabbaṁ, evaṁ pasāritabbaṁ, evaṁ nivāsetabbaṁ, evaṁ pārupitabbaṁ, evaṁ patto gahetabbo, yāpanamattaṁ bhattaṁ gahetvā paccavekkhitvāva paribhuñjitabbaṁ, indriyesu guttadvārena bhojane mattaññunā jāgariyamanuyuttena bhavitabbaṁ, idaṁ āgantukavattaṁ nāma jānitabbaṁ, idaṁ gamikavattaṁ nāma, imāni cuddasa khandhakavattāni, asīti mahāvattāni. Tattha te sammā vattitabbaṁ, ime terasa dhutaṅgaguṇā nāma, ete samādāya vattitabban”-ti ovadiyamāno dubbaco ahosi akkhamo appadakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ. “Ahaṁ tumhe na vadāmi, tumhe pana maṁ kasmā vadatha, aham-eva attano atthaṁ vā anatthaṁ vā jānissāmī” ti attānaṁ avacanīyaṁ akāsi. Athassa dubbacabhāvaṁ ñatvā bhikkhū dhammasabhāyaṁ aguṇakathaṁ kathentā nisīdiṁsu. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte taṁ bhikkhuṁ pakkosāpetvā: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu dubbacosī” ti pucchitvā: “Saccan”-ti vutte: “Kasmā bhikkhu evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā {3.484} atthakāmānaṁ vacanaṁ na karosi, pubbe pi tvaṁ paṇḍitānaṁ vacanaṁ akatvā verambhavātamukhe cuṇṇavicuṇṇo jāto” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte kassapadasabalassa kāle bārāṇasiyaṁ asītikoṭivibhavassa seṭṭhino eko putto mittavindako nāma ahosi. Tassa mātāpitaro sotāpannā ahesuṁ, so pana dussīlo assaddho. Atha naṁ aparabhāge pitari kālakate mātā kuṭumbaṁ vicārentī āha: “tāta, tayā dullabhaṁ manussattaṁ laddhaṁ, dānaṁ dehi, sīlaṁ rakkhāhi, uposathakammaṁ karohi, dhammaṁ suṇāhī” ti. Amma, na mayhaṁ dānādīhi attho, mā maṁ kiñci avacuttha, ahaṁ yathākammaṁ gamissāmīti. Evaṁ vadantam-pi naṁ ekadivasaṁ puṇṇamuposathadivase mātā āha: “tāta, ajja abhilakkhito mahāuposathadivaso, ajja uposathaṁ samādiyitvā vihāraṁ gantvā sabbarattiṁ dhammaṁ sutvā ehi, ahaṁ te sahassaṁ dassāmī” ti. So: “Sādhū” ti dhanalobhena uposathaṁ samādiyitvā bhuttapātarāso vihāraṁ gantvā divasaṁ vītināmetvā rattiṁ yathā ekam-pi dhammapadaṁ kaṇṇaṁ na paharati, tathā ekasmiṁ {4.2} padese nipajjitvā niddaṁ okkamitvā punadivase pāto va mukhaṁ dhovitvā gehaṁ gantvā nisīdi.

Mātā panassa: “Ajja me putto dhammaṁ sutvā pāto va dhammakathikattheraṁ ādāya āgamissatī” ti yāguṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādetvā āsanaṁ paññapetvā tassāgamanaṁ paṭimānentī taṁ ekakaṁ āgataṁ disvā: “Tāta, dhammakathiko kena na ānīto” ti vatvā: “Na mayhaṁ dhammakathikena attho” ti vutte: “Tena hi yāguṁ pivā” ti āha. So: “Tumhehi mayhaṁ sahassaṁ paṭissutaṁ, taṁ tāva me detha, pacchā pivissāmī” ti āha. “Piva, tāta, pacchā dassāmī” ti. “Gahetvāva pivissāmī” ti. Athassa mātā sahassabhaṇḍikaṁ purato ṭhapesi. So yāguṁ pivitvā sahassabhaṇḍikaṁ gahetvā vohāraṁ karonto na cirasseva vīsasatasahassaṁ uppādesi. Athassa etadahosi: “nāvaṁ upaṭṭhapetvā vohāraṁ karissāmī” ti. So nāvaṁ upaṭṭhapetvā: “Amma, ahaṁ nāvāya vohāraṁ karissāmī” ti āha. Atha naṁ mātā: “Tvaṁ tāta, ekaputtako, imasmiṁ ghare dhanam-pi bahu, samuddo anekādīnavo, mā gamī” ti nivāresi. So: “Ahaṁ gamissām-eva, na sakkā maṁ nivāretun”-ti vatvā: “Ahaṁ taṁ, tāta, vāressāmī” ti mātarā hatthe gahito hatthaṁ vissajjāpetvā mātaraṁ paharitvā pātetvā antaraṁ katvā gantvā nāvāya samuddaṁ pakkhandi.

Nāvā sattame divase mittavindakaṁ nissāya samuddapiṭṭhe niccalā aṭṭhāsi. Kāḷakaṇṇisalākā kariyamānā mittavindakasseva hatthe tikkhattuṁ pati. Athassa uḷumpaṁ datvā: “Imaṁ ekaṁ nissāya bahū mā nassantū” ti taṁ samuddapiṭṭhe khipiṁsu. Tāvadeva nāvā javena mahāsamuddaṁ pakkhandi. So pi uḷumpe nipajjitvā ekaṁ dīpakaṁ pāpuṇi. Tattha phalikavimāne catasso vemānikapetiyo addasa. Tā sattāhaṁ dukkhaṁ {4.3} anubhavanti, sattāhaṁ sukhaṁ. So tāhi saddhiṁ sattāhaṁ dibbasampattiṁ anubhavi. Atha naṁ tā dukkhānubhavanatthāya gacchamānā: “Sāmi, mayaṁ sattame divase āgamissāma, yāva mayaṁ āgacchāma, tāva anukkaṇṭhamāno idheva vasā” ti vatvā agamaṁsu. So taṇhāvasiko hutvā tasmiṁ yeva phalake nipajjitvā puna samuddapiṭṭhena gacchanto aparaṁ dīpakaṁ patvā tattha rajatavimāne aṭṭha vemānikapetiyo disvā eteneva upāyena aparasmiṁ dīpake maṇivimāne soḷasa, aparasmiṁ dīpake kanakavimāne dvattiṁsa vemānikapetiyo disvā tāhi saddhiṁ dibbasampattiṁ anubhavitvā tāsam-pi dukkhaṁ anubhavituṁ gatakāle puna samuddapiṭṭhena gacchanto ekaṁ pākāraparikkhittaṁ catudvāraṁ nagaraṁ addasa. Ussadanirayo kiresa, bahūnaṁ nerayikasattānaṁ kammakaraṇānubhavanaṭṭhānaṁ mittavindakassa alaṅkatapaṭiyattanagaraṁ viya hutvā upaṭṭhāsi.

Ayaṁ pana mittavindako samudde khitto atriccho hutvā purato gantvā nerayikasattānaṁ paccanaṭṭhānaṁ ussadanirayaṁ disvā: “Ekaṁ nagaran”-ti saññāya pavisitvā khuracakkaṁ assādesi. Tadā bodhisatto devaputto hutvā ussadanirayacārikaṁ carati. So taṁ disvā pucchanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Kyāhaṁ devānamakaraṁ, kiṁ pāpaṁ pakataṁ mayā,
Yaṁ me sirasmiṁ ohacca, cakkaṁ bhamati matthake ti.

Tattha kyāhaṁ devānamakaran-ti sāmi devaputta, kiṁ nāma ahaṁ devānaṁ akariṁ, kiṁ maṁ devā pothentīti. Kiṁ pāpaṁ pakataṁ mayā ti dukkhamahantatāya vedanāppatto attanā kataṁ pāpaṁ asallakkhento evamāha. Yaṁ me ti yena pāpena mama sirasmiṁ ohacca ohanitvā idaṁ khuracakkaṁ mama matthake bhamati, taṁ kiṁ nāmāti?

Taṁ {3.207} sutvā bodhisatto dutiyaṁ gāthamāha.

2. Atikkamma ramaṇakaṁ, sadāmattañca dūbhakaṁ,
Brahmattarañca pāsādaṁ, kenatthena idhāgato ti.

Tattha ramaṇakan-ti phalikapāsādaṁ. Sadāmattan-ti rajatapāsādaṁ. Dūbhakan-ti maṇipāsādaṁ. Brahmattarañca pāsādan-ti suvaṇṇapāsādañca. Kenatthenā ti tvaṁ etesu ramaṇakādīsu catasso aṭṭha soḷasa dvattiṁsāti etā devadhītaro pahāya te pāsāde atikkamitvā kena kāraṇena idha āgatoti.

Tato mittavindako tatiyaṁ gāthamāha.

3. Ito bahutarā bhogā, atra maññe bhavissare,
Iti etāya saññāya, passa maṁ byasanaṁ gatan-ti.

Tattha ito bahutarā ti imesu catūsu pāsādesu bhogehi atirekatarā bhavissanti.

Tato bodhisatto sesagāthā abhāsi:

4. Catubbhi aṭṭhajjhagamā, aṭṭhāhi pi ca soḷasa,
Soḷasāhi ca bāttiṁsa, atricchaṁ cakkamāsado,
Icchāhatassa posassa, cakkaṁ bhamati matthake.

5. Uparivisālā duppūrā, icchā visaṭagāminī,
Ye ca taṁ anugijjhanti, te honti cakkadhārino ti.

Tattha uparivisālā ti mittavindaka taṇhā nāmesā āseviyamānā uparivisālā hoti patthaṭā, mahāsamuddo viya duppūrā, rūpādīsu ārammaṇesu taṁ taṁ ārammaṇaṁ icchamānāya icchāya patthaṭāya visaṭagāminī, tasmā ye purisā taṁ evarūpaṁ taṇhaṁ anugijjhanti, punappunaṁ giddhā hutvā gaṇhanti. Te honti cakkadhārino ti te etaṁ khuracakkaṁ dhārentīti vadati.

Mittavindakaṁ pana kathentam-eva nipisamānaṁ taṁ khuracakkaṁ bhassi, tena so puna kathetuṁ nāsakkhi. Devaputto attano devaṭṭhānam-eva gato.

Satthā {3.208} imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā mittavindako dubbacabhikkhu ahosi, devaputto pana aham-eva ahosin”-ti.

Mittavindakajātakavaṇṇanā navamā