5. Pañcakanipāto

3. Aḍḍhavaggo

Ja 371: Dīghītikosalajātakavaṇṇanā

Evaṁbhūtassa {3.211} te rājā ti idaṁ satthā jetavane viharanto kosambake bhaṇḍanakārake ārabbha kathesi. Tesañhi jetavanaṁ āgantvā khamāpanakāle satthā te āmantetvā: “Bhikkhave, tumhe mayhaṁ orasā mukhato jātā puttā nāma, puttehi ca pitarā dinnaṁ ovādaṁ bhindituṁ na vaṭṭati, tumhe pana mama ovādaṁ na karittha, porāṇakapaṇḍitā attano mātāpitaro ghātetvā rajjaṁ gahetvā ṭhitacore pi araññe hatthapathaṁ āgate mātāpitūhi dinnaṁ ovādaṁ na bhindissāmāti na mārayiṁsū” ti vatvā atītaṁ āhari.

Imasmiṁ pana jātake dve pi vatthūni. Saṅghabhedakakkhandhake vitthārato āvi bhavissanti.

Idaṁ satthā kosambiṁ nissāya ghositārāme viharanto kosambiyaṁ bhaṇḍanakārake bhikkhū ārabbha kathesi. Vatthu kosambakakkhandhake (Mv. 451) āgatam-eva, ayaṁ panettha saṅkhepo. Tadā kira dve bhikkhū ekasmiṁ āvāse vasiṁsu vinayadharo ca suttantiko ca. Tesu suttantiko ekadivasaṁ sarīravalañjaṁ katvā udakakoṭṭhake ācamanaudakāvasesaṁ bhājane ṭhapetvā nikkhami. Pacchā vinayadharo tattha paviṭṭho taṁ udakaṁ disvā nikkhamitvā itaraṁ pucchi: “Āvuso, tayā udakaṁ ṭhapitan”-ti. “Āmāvuso” ti. “Kiṁ panettha āpattibhāvaṁ na jānāsī” ti? “Āmāvuso na jānāmī” ti. “Hoti, āvuso, ettha āpattī” ti? “Tena hi paṭikarissāmi nan”-ti. “Sace pana te, āvuso, asañcicca asatiyā kataṁ, natthi āpattī” ti. So tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi ahosi. Vinayadharo pi attano nissitakānaṁ: “Ayaṁ suttantiko āpattiṁ āpajjamāno pi na jānātī” ti ārocesi. Te tassa nissitake disvā: “Tumhākaṁ upajjhāyo āpattiṁ āpajjitvā pi āpattibhāvaṁ na jānātī” ti āhaṁsu. Te gantvā attano upajjhāyassa ārocesuṁ. So evamāha: “ayaṁ vinayadharo pubbe ‘anāpattī’ ti vatvā idāni ‘āpattī’ ti vadati, musāvādī eso” ti. Te gantvā: “Tumhākaṁ upajjhāyo musāvādī” ti evaṁ aññamaññaṁ kalahaṁ vaḍḍhayiṁsu. Tato vinayadharo okāsaṁ labhitvā tassa āpattiyā adassanena ukkhepanīyakammaṁ akāsi. Tato paṭṭhāya tesaṁ paccayadāyakā upāsakā pi dve koṭṭhāsā ahesuṁ. Ovādapaṭiggāhikā bhikkhuniyo pi ārakkhadevatā pi dve koṭṭhāsā ahesuṁ. Tāsaṁ sandiṭṭhasambhattā ākāsaṭṭhadevatā pi yāva {3.487} brahmalokā sabbe puthujjanā dve pakkhā ahesuṁ. Yāva akaniṭṭhabhavanā pana idaṁ kolāhalaṁ agamāsi.

Atheko bhikkhu tathāgataṁ upasaṅkamitvā ukkhepakānaṁ: “Dhammikeneva kammena ayaṁ ukkhitto, ukkhittānuvattakānaṁ adhammikena kammena ukkhitto” ti laddhiṁ, ukkhepakehi vāriyamānānam-pi tesaṁ taṁ anuparivāretvā caraṇabhāvañca satthu ārocesi. Bhagavā: “Samaggā kira hontū” ti dve vāre pesetvā: “Na icchanti bhante samaggā bhavitun”-ti sutvā tatiyavāre: “Bhinno bhikkhusaṅgho” ti tesaṁ santikaṁ gantvā ukkhepakānaṁ ukkhepane, itaresañca asañcicca āpattiyā adassane ādīnavaṁ vatvā pakkāmi. Puna tesaṁ tattheva ekasīmāyaṁ uposathādīni kāretvā bhattaggādīsu bhaṇḍanajātānaṁ: “Āsanantarikāya nisīditabban”-ti bhattagge vattaṁ paññāpetvā: “Idāni pi bhaṇḍanajātā viharantī” ti sutvā tattha gantvā: “Alaṁ, bhikkhave, mā bhaṇḍanan”-ti ādīni vatvā aññatarena bhikkhunā dhammavādinā bhagavato vihesaṁ anicchantena: “Āgametu, bhante, bhagavā dhammasāmi, appossukko bhante, bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṁ anuyutto viharatu, mayaṁ tena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmā” ti vutte:

[Atha kho, [This part of the story is brought in here from the Vinaya, Mv 10, Dīghāvuvatthu.] bhikkhave, dīghāvu kumāro araññaṃ gantvā yāvadatthaṃ kanditvā roditvā khappaṃ puñchitvā bārāṇasiṃ pavisitvā antepurassa sāmantā hatthisālaṃ gantvā hatthācariyaṃ etadavoca – ‘‘icchāmahaṃ, ācariya, sippaṃ sikkhitu’’nti. ‘‘Tena hi, bhaṇe māṇavaka, sikkhassū’’ti. Atha kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya hatthisālāyaṃ mañjunā sarena gāyi, vīṇañca vādesi. Assosi kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya hatthisālāyaṃ mañjunā sarena gītaṃ vīṇañca vāditaṃ, sutvāna manusse pucchi – ‘‘ko, bhaṇe, rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya hatthisālāyaṃ mañjunā sarena gāyi, vīṇañca vādesī’’ti? ‘‘Amukassa, deva, hatthācariyassa antevāsī māṇavako rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya hatthisālāyaṃ mañjunā sarena gāyi, vīṇañca vādesī’’ti. ‘‘Tena hi, bhaṇe, taṃ māṇavakaṃ ānethā’’ti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho, bhikkhave, te manussā brahmadattassa kāsirañño paṭissutvā dīghāvuṃ kumāraṃ ānesuṃ. ‘‘Tvaṃ bhaṇe māṇavaka, rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya hatthisālāyaṃ mañjunā sarena gāyi, vīṇañca vādesī’’ti? ‘‘Evaṃ, devā’’ti. ‘‘Tena hi tvaṃ, bhaṇe māṇavaka, gāyassu, vīṇañca vādehī’’ti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro brahmadattassa kāsirañño paṭissutvā ārādhāpekkho mañjunā sarena gāyi, vīṇañca vādesi. ‘‘Tvaṃ, bhaṇe māṇavaka, maṃ upaṭṭhahā’’ti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro brahmadattassa kāsirañño paccassosi. Atha kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro brahmadattassa kāsirañño pubbuṭṭhāyī ahosi pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā dīghāvuṃ kumāraṃ nacirasseva abbhantarime vissāsikaṭṭhāne ṭhapesi.]

So pana dīghāvukumāro araññe attano aṅke nipannaṁ bārāṇasirājānaṁ cūḷāya gahetvā: “Idāni mayhaṁ mātāpitughātakaṁ coraṁ khaṇḍākhaṇḍaṁ katvā chindissāmī” ti asiṁ ukkhipanto tasmiṁ khaṇe mātāpitūhi dinnaṁ ovādaṁ saritvā: “Jīvitaṁ cajanto pi tesaṁ ovādaṁ na bhindissāmi, kevalaṁ imaṁ tajjessāmī” ti cintetvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Evaṁbhūtassa te rāja, āgatassa vase mama,
Atthi nu koci pariyāyo, yo taṁ dukkhā pamocaye ti.

Tattha vase mamā ti mama vasaṁ āgatassa. Pariyāyo ti kāraṇaṁ.

Tato rājā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Evaṁbhūtassa me tāta, āgatassa vase tava,
Natthi no koci pariyāyo, yo maṁ dukkhā pamocaye ti.

Tattha {3.212} no ti nipātamatthaṁ, natthi koci pariyāyo, yo maṁ etasmā dukkhā pamocayeti attho.

Tato bodhisatto avasesagāthā abhāsi:

3. Nāññaṁ sucaritaṁ rāja, nāññaṁ rāja subhāsitaṁ,
Tāyate maraṇakāle, evamevitaraṁ dhanaṁ.

4. Akkocchi maṁ avadhi maṁ, ajini maṁ ahāsi me,
Ye ca taṁ upanayhanti, veraṁ tesaṁ na sammati.

5. Akkocchi maṁ avadhi maṁ, ajini maṁ ahāsi me,
Ye ca taṁ nupanayhanti, veraṁ tesūpasammati.

6. Na hi verena verāni, sammantīdha kudācanaṁ,
Averena ca sammanti, esa dhammo sanantanon-ti.

Tattha nāññaṁ sucaritan-ti nāññaṁ sucaritā, ayam-eva vā pāṭho, ṭhapetvā sucaritaṁ aññaṁ na passāmī ti attho. Idha: “Sucaritan”-tipi: “Subhāsitan”-ti pi mātāpitūhi dinnaṁ ovādaṁ yeva sandhāyāha. Evamevā ti niratthakam-eva. Idaṁ vuttaṁ hoti: mahārāja, aññatra ovādānusiṭṭhisaṅkhātā sucaritasubhāsitā maraṇakāle tāyituṁ rakkhituṁ samattho nāma añño natthi, yaṁ etaṁ itaraṁ dhanaṁ, taṁ evam-eva niratthakam-eva hoti, tvañhi idāni mayhaṁ koṭisatasahassamattam-pi dhanaṁ dadanto jīvitaṁ na labheyyāsi, tasmā veditabbametaṁ: “Dhanato sucaritasubhāsitam-eva uttaritaran”-ti.

Sesagāthāsu pi ayaṁ saṅkhepattho: mahārāja, ye purisā: “Ayaṁ maṁ akkosi, ayaṁ maṁ pahari, ayaṁ maṁ ajini, ayaṁ mama santakaṁ ahāsī” ti evaṁ veraṁ upanayhanti bandhitvā viya hadaye ṭhapenti, tesaṁ veraṁ na upasammati. Ye ca panetaṁ na upanayhanti hadaye na ṭhapenti, tesaṁ vūpasammati. Verāni hi na kadāci verena sammanti, avereneva pana sammanti. Esa dhammo sanantano ti eso porāṇako dhammo cirakālappavatto sabhāvoti.

Evañca pana vatvā bodhisatto: “Ahaṁ, mahārāja, tayi na dubbhāmi, tvaṁ pana maṁ mārehī” ti tassa hatthe asiṁ ṭhapesi. Rājāpi: “Nāhaṁ tayi dubbhāmī” ti sapathaṁ katvā tena saddhiṁ nagaraṁ gantvā taṁ amaccānaṁ dassetvā: “Ayaṁ, bhaṇe, kosalarañño putto dīghāvukumāro nāma, iminā mayhaṁ jīvitaṁ {3.213} dinnaṁ, na labbhā imaṁ kiñci kātun”-ti vatvā attano dhītaraṁ datvā pitu santake rajje patiṭṭhāpesi. Tato paṭṭhāya ubho pi samaggā sammodamānā rajjaṁ kāresuṁ.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā mātāpitaro mahārājakulāni ahesuṁ, dīghāvukumāro pana aham-eva ahosin”-ti.

Dīghītikosalajātakavaṇṇanā paṭhamā