Ja 372: Migapotakajātakavaṇṇanā

Agārā paccupetassā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ mahallakaṁ ārabbha kathesi. So kirekaṁ dārakaṁ pabbājesi. Sāmaṇero taṁ sakkaccaṁ upaṭṭhahitvā aparabhāge aphāsukena kālamakāsi. Tassa kālakiriyāya mahallako sokābhibhūto mahantena saddena paridevanto vicari. Bhikkhū saññāpetuṁ asakkontā dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, asuko nāma mahallako sāmaṇerassa kālakiriyāya paridevanto vicarati, maraṇassatibhāvanāya paribāhiro eso bhavissatī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa etasmiṁ mate paridevanto vicarī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto sakkattaṁ kāresi. Tadā eko kāsiraṭṭhavāsī brāhmaṇo himavantaṁ pavisitvā isipabbajjaṁ pabbajitvā phalāphalehi yāpesi. So ekadivasaṁ araññe ekaṁ matamātikaṁ migapotakaṁ disvā assamaṁ ānetvā gocaraṁ datvā posesi. Migapotako vaḍḍhanto abhirūpo ahosi sobhaggappatto. Tāpaso taṁ attano puttakaṁ katvā pariharati. Ekadivasaṁ migapotako bahuṁ tiṇaṁ khāditvā ajīrakena kālamakāsi. Tāpaso: “Putto me mato” ti paridevanto vicarati. Tadā sakko devarājā lokaṁ pariggaṇhanto taṁ tāpasaṁ disvā: “Saṁvejessāmi {3.214} nan”-ti āgantvā ākāse ṭhito paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Agārā paccupetassa, anagārassa te sato,
Samaṇassa na taṁ sādhu, yaṁ petamanusocasī ti.

Taṁ sutvā tāpaso dutiyaṁ gāthamāha.

2. Saṁvāsena have sakka, manussassa migassa vā,
Hadaye jāyate pemaṁ, na taṁ sakkā asocitun-ti.

Tattha na taṁ sakkā ti taṁ manussaṁ vā tiracchānaṁ vā na sakkā asocituṁ, socāmiyevāhanti.

Tato sakko dve gāthā abhāsi:

3. Mataṁ marissaṁ rodanti, ye rudanti lapanti ca,
Tasmā tvaṁ isi mā rodi, roditaṁ moghamāhu santo.

4. Roditena have brahme, mato peto samuṭṭhahe,
Sabbe saṅgamma rodāma, aññamaññassa ñātake ti.

Tattha marissan-ti yo idāni marissati, taṁ. Lapanti cā ti vilapanti ca. Idaṁ vuttaṁ hoti: ye loke matañca marissantañca rodanti, te rudanti ceva vilapanti ca, tesaṁ assupacchijjanadivaso nāma natthi. Kiṁkāraṇā? Sadā pi matānañca marissantānañca atthitāya. Tasmā tvaṁ isi mā rodi. Kiṁkāraṇā? Roditaṁ moghamāhu santo ti, buddhādayo pana paṇḍitā roditaṁ: “Moghan”-ti vadanti. Mato peto ti yo esa mato petoti vuccati, yadi so roditena samuṭṭhaheyya, evaṁ sante kiṁ nikkammā acchāma, sabbeva samāgamma aññamaññassa ñātake rodāma. Yasmā pana te roditakāraṇā na uṭṭhahanti, tasmā roditassa moghabhāvaṁ sādheti.

Evaṁ sakkassa kathentassa tāpaso: “Niratthakaṁ roditan”-ti sallakkhetvā sakkassa thutiṁ karonto tisso gāthā abhāsi:

5. Ādittaṁ {3.215} vata maṁ santaṁ, ghatasittaṁva pāvakaṁ,
Vārinā viya osiñcaṁ, sabbaṁ nibbāpaye daraṁ.

6. Abbahi vata me sallaṁ, yamāsi hadayassitaṁ,
Yo me sokaparetassa, puttasokaṁ apānudi.

7. Sohaṁ abbūḷhasallosmi, vītasoko anāvilo,
Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna vāsavā ti.

Tattha yamāsī ti yaṁ me āsi. Hadayassitan-ti hadaye nissitaṁ. Apānudī ti nīhari. Sakko tāpasassa ovādaṁ datvā sakaṭṭhānam-eva gato.

Satthā idhaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā tāpaso mahallako ahosi, migo sāmaṇero, sakko pana aham-eva ahosin”-ti.

Migapotakajātakavaṇṇanā dutiyā