Ja 373: Mūsikajātakavaṇṇanā

Kuhiṁ gatā kattha gatā ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto ajātasattuṁ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā thusajātake (Ja. 338) vitthāritam-eva.

Tasmiṁ kira mātukucchigate tassa mātu kosalarājadhītāya bimbisārarañño dakkhiṇajāṇulohitapivanadohaḷo uppajjitvā paṇḍu ahosi. Sā paricārikāhi pucchitā tāsaṁ tamatthaṁ ārocesi. Rājā pi sutvā nemittake pakkosāpetvā: “Deviyā kira evarūpo dohaḷo uppanno, tassa kā nipphattī” ti pucchi. Nemittakā: “Deviyā kucchimhi nibbattakasatto tumhe māretvā rajjaṁ gaṇhissatī” ti āhaṁsu. Rājā: “Sace mama putto maṁ māretvā rajjaṁ gaṇhissati, ko ettha doso” ti dakkhiṇajāṇuṁ satthena phālāpetvā lohitaṁ suvaṇṇataṭṭakena gāhāpetvā deviyā pāyesi. Sā cintesi: “Sace mama kucchiyaṁ nibbatto putto pitaraṁ māressati, kiṁ me tenā” ti. Sā gabbhapātanatthaṁ kucchiṁ maddāpesi {3.122}.

Rājā ñatvā taṁ pakkosāpetvā: “Bhadde mayhaṁ kira putto maṁ māretvā rajjaṁ gaṇhissati, na kho panāhaṁ ajaro amaro, puttamukhaṁ passituṁ me dehi, mā ito pabhuti evarūpaṁ kammaṁ akāsī” ti āha. Sā tato paṭṭhāya uyyānaṁ gantvā kucchiṁ maddāpesi. Rājā ñatvā tato paṭṭhāya uyyānagamanaṁ nivāresi. Sā paripuṇṇagabbhā puttaṁ vijāyi. Nāmaggahaṇadivase cassa ajātasseva pitu sattubhāvato: “Ajātasattu” tveva nāmamakaṁsu. Tasmiṁ kumāraparihārena vaḍḍhante satthā ekadivasaṁ pañcasatabhikkhuparivuto rañño nivesanaṁ gantvā nisīdi. Rājā buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyabhojanīyena parivisitvā satthāraṁ vanditvā dhammaṁ suṇanto nisīdi. Tasmiṁ khaṇe kumāraṁ maṇḍetvā rañño adaṁsu.

Idhā pi satthā tatheva rājānaṁ sakiṁ puttena saddhiṁ kīḷamānaṁ sakiṁ dhammaṁ suṇantaṁ disvā: “Taṁ nissāya rañño bhayaṁ uppajjissatī” ti ñatvā: “Mahārāja, porāṇakarājāno āsaṅkitabbaṁ āsaṅkitvā attano puttaṁ ‘amhākaṁ dhūmakāle rajjaṁ kāretū’ ti ekamante akaṁsū” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto takkasilāyaṁ brāhmaṇakule nibbattitvā disāpāmokkhācariyo ahosi. Tassa santike bārāṇasirañño putto yavakumāro nāma sabbasippāni uggaṇhitvā anuyogaṁ datvā gantukāmo taṁ āpucchi. Ācariyo: “Puttaṁ nissāya tassa antarāyo bhavissatī” ti aṅgavijjāvasena ñatvā: “Etamassa harissāmī” ti ekaṁ upamaṁ upadhāretuṁ ārabhi. Tadā panassa eko {3.216} asso ahosi, tassa pāde vaṇo uṭṭhahi, taṁ vaṇānurakkhaṇatthaṁ gehe yeva kariṁsu. Tassāvidūre eko udapāno atthi. Athekā mūsikā gehā nikkhamitvā assassa pāde vaṇaṁ khādati, asso vāretuṁ na sakkoti. So ekadivasaṁ vedanaṁ adhivāsetuṁ asakkonto mūsikaṁ khādituṁ āgataṁ pādena paharitvā māretvā udapāne pātesi. Assagopakā mūsikaṁ apassantā: “Aññesu divasesu mūsikā āgantvā vaṇaṁ khādati, idāni na paññāyati, kahaṁ nu kho gatā” ti vadiṁsu.

Bodhisatto taṁ kāraṇaṁ paccakkhaṁ katvā: “Aññe ajānantā ‘kahaṁ mūsikā gatā’ ti vadanti, mūsikāya pana māretvā udapāne khittabhāvaṁ aham-eva jānāmī” ti idam-eva kāraṇaṁ upamaṁ katvā paṭhamaṁ gāthaṁ bandhitvā rājakumārassa adāsi. So aparaṁ upamaṁ upadhārento tam-eva assaṁ paruḷhavaṇaṁ nikkhamitvā ekaṁ yavavatthuṁ gantvā: “Yavaṁ khādissāmī” ti vaticchiddena mukhaṁ pavesentaṁ disvā tam-eva kāraṇaṁ upamaṁ katvā dutiyaṁ gāthaṁ bandhitvā tassa adāsi. Tatiyagāthaṁ pana attano paññābaleneva bandhitvā tam-pi tassa datvā: “Tāta, tvaṁ rajje patiṭṭhāya sāyaṁ nhānapokkharaṇiṁ gacchanto yāva dhurasopānā paṭhamaṁ gāthaṁ sajjhāyanto gaccheyyāsi, tava nivasanapāsādaṁ pavisanto yāva sopānapādamūlā dutiyaṁ gāthaṁ sajjhāyanto gaccheyyāsi, tato yāva sopānamatthakā tatiyaṁ gāthaṁ sajjhāyanto gaccheyyāsī” ti vatvā pesesi.

So kumāro gantvā uparājā hutvā pitu accayena rajjaṁ kāresi, tasseko putto jāyi. So soḷasavassakāle rajjalobhena: “Pitaraṁ māressāmī” ti cintetvā upaṭṭhāke āha: “Mayhaṁ pitā taruṇo, ahaṁ etassa dhūmakālaṁ olokento mahallako bhavissāmi jarājiṇṇo, tādise kāle laddhena pi rajjena ko attho” ti. Te āhaṁsu: “Deva, na sakkā paccantaṁ gantvā corattaṁ kātuṁ, tava pitaraṁ kenaci upāyena māretvā rajjaṁ gaṇhā” ti {3.217}. So: “Sādhū” ti antonivesane rañño sāyaṁ nhānapokkharaṇīsamīpaṁ gantvā: “Ettha naṁ māressāmī” ti khaggaṁ gahetvā aṭṭhāsi. Rājā sāyaṁ mūsikaṁ nāma dāsiṁ: “Gantvā pokkharaṇīpiṭṭhiṁ sodhetvā ehi, nhāyissāmī” ti pesesi. Sā gantvā pokkharaṇīpiṭṭhiṁ sodhentī kumāraṁ passi. Kumāro attano kammassa pākaṭabhāvabhayena taṁ dvidhā chinditvā pokkharaṇiyaṁ pātesi. Rājā nhāyituṁ agamāsi. Sesajano: “Ajjā pi mūsikā dāsī na punāgacchati, kuhiṁ gatā kattha gatā” ti āha. Rājā:

1. Kuhiṁ gatā kattha gatā, iti lālappatī jano,
Ahameveko jānāmi, udapāne mūsikā hatā ti.

Paṭhamaṁ gāthaṁ bhaṇanto pokkharaṇītīraṁ agamāsi.

Tattha kuhiṁ gatā kattha gatā ti aññamaññavevacanāni. Iti lālappatī ti evaṁ vippalapati. Iti ayaṁ gāthā: “Ajānanto jano mūsikā dāsī kuhiṁ gatāti vippalapati, rājakumārena dvidhā chinditvā mūsikāya pokkharaṇiyaṁ pātitabhāvaṁ aham-eva eko jānāmī” ti rañño ajānantasseva imamatthaṁ dīpeti.

Kumāro: “Mayā katakammaṁ mayhaṁ pitarā ñātan”-ti bhīto palāyitvā tamatthaṁ upaṭṭhākānaṁ ārocesi. Te sattaṭṭhadivasaccayena puna taṁ āhaṁsu: “Deva, sace rājā jāneyya, na tuṇhī bhaveyya, takkagāhena pana tena taṁ vuttaṁ bhavissati, mārehi nan”-ti. So punekadivasaṁ khaggahattho sopānapādamūle ṭhatvā rañño āgamanakāle ito cito ca paharaṇokāsaṁ olokesi. Rājā:

2. Yañcetaṁ iti cīti ca, gadrabho va nivattasi,
Udapāne mūsikaṁ hantvā, yavaṁ bhakkhetumicchasī ti.

Dutiyaṁ gāthaṁ sajjhāyanto agamāsi.

Ayam-pi {3.218} gāthā: “Yasmā tvaṁ iti cīti ca ito cito ca paharaṇokāsaṁ olokento gadrabho va nivattasi, tasmā taṁ jānāmi ‘purimadivase pokkharaṇiyaṁ mūsikaṁ dāsiṁ hantvā ajja maṁ yavarājānaṁ bhakkhetuṁ māretuṁ icchasī”‘ ti rañño ajānantasseva imamatthaṁ dīpeti.

Kumāro: “Diṭṭhomhi pitarā” ti utrasto palāyi. So puna aḍḍhamāsamattaṁ atikkamitvā: “Rājānaṁ dabbiyā paharitvā māressāmī” ti ekaṁ dīghadaṇḍakaṁ dabbipaharaṇaṁ gahetvā olumbitvā aṭṭhāsi. Rājā:

3. Daharo cāsi dummedha, paṭhamuppattiko susu,
Dīghañcetaṁ samāsajja, na te dassāmi jīvitan-ti.

Tatiyaṁ gāthaṁ sajjhāyanto sopānapādamatthakaṁ abhiruhi.

Tattha paṭhamuppattiko ti paṭhamavayena uppattito upeto, paṭhamavaye ṭhitoti attho. Susū ti taruṇo. Dīghan-ti dīghadaṇḍakaṁ dabbipaharaṇaṁ. Samāsajjā ti gahetvā, olumbitvā ṭhitosī ti attho. Ayam-pi gāthā: “Dummedha, attano vayaṁ paribhuñjituṁ na labhissasi, na te dāni nillajjassa jīvitaṁ dassāmi, māretvā khaṇḍākhaṇḍaṁ chinditvā sūle yeva āvuṇāpessāmī” ti rañño ajānantasseva kumāraṁ santajjayamānā imamatthaṁ dīpeti.

So taṁ divasaṁ palāyituṁ asakkonto: “Jīvitaṁ me dehi, devā” ti rañño pādamūle nipajji. Rājā taṁ tajjetvā saṅkhalikāhi bandhāpetvā bandhanāgāre kāretvā setacchattassa heṭṭhā alaṅkatarājāsane nisīditvā: “Amhākaṁ ācariyo disāpāmokkho brāhmaṇo imaṁ mayhaṁ antarāyaṁ disvā imā tisso gāthā abhāsī” ti haṭṭhatuṭṭho udānaṁ udānento sesagāthā abhāsi:

4. Nāntalikkhabhavanena, nāṅgaputtapinena vā,
Puttena hi patthayito, silokehi pamocito.

5. Sabbaṁ sutamadhīyetha, hīnamukkaṭṭhamajjhimaṁ,
Sabbassa atthaṁ jāneyya, na ca sabbaṁ payojaye,
Hoti tādisako kālo, yattha atthāvahaṁ sutan-ti.

Tattha {3.219} nāntalikkhabhavanenā ti antalikkhabhavanaṁ vuccati dibbavimānaṁ, ahaṁ ajja antalikkhabhavanam-pi na āruḷho, tasmā antalikkhabhavanenā pi ajja maraṇato na pamocitomhi. Nāṅgaputtapinena vā ti aṅgasarikkhakena vā puttapinena pi na pamocito. Puttena hi patthayito ti ahaṁ pana attano putteneva ajja māretuṁ patthito. Silokehi pamocito ti sohaṁ ācariyena bandhitvā dinnāhi gāthāhi pamocito.

Sutan-ti pariyattiṁ. Adhīyethā ti gaṇheyya sikkheyya. Hīnamukkaṭṭhamajjhiman-ti hīnaṁ vā hotu uttamaṁ vā majjhimaṁ vā, sabbaṁ adhīyitabbamevā ti dīpeti. Na ca sabbaṁ payojaye ti hīnaṁ mantaṁ vā sippaṁ vā majjhimaṁ vā na payojaye, uttamam-eva payojayeyyā ti attho. Yattha atthāvahaṁ sutan-ti yasmiṁ kāle mahosadhapaṇḍitassa kumbhakārakammakaraṇaṁ viya yaṁkiñci sikkhitasippaṁ atthāvahaṁ hoti, tādiso pi kālo hotiyevā ti attho.

Aparabhāge rañño accayena kumāro rajje patiṭṭhāsi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā disāpāmokkho ācariyo aham-eva ahosin”-ti.

Mūsikajātakavaṇṇanā tatiyā