6. Chakkanipāto

6. Chakkanipāto

1. Avāriyavaggo

Ja 376: Avāriyajātakavaṇṇanā

Māsu {3.228} kujjha bhūmipatī ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ titthanāvikaṁ ārabbha kathesi. So kira bālo ahosi aññāṇo, neva so buddhādīnaṁ ratanānaṁ, na aññesaṁ puggalānaṁ guṇaṁ jānāti, caṇḍo pharuso sāhasiko. Atheko jānapado bhikkhu: “Buddhupaṭṭhānaṁ karissāmī” ti āgacchanto sāyaṁ aciravatītitthaṁ patvā taṁ evamāha: “Upāsaka, paratīraṁ gamissāmi, nāvaṁ me dehī” ti. “Bhante, idāni akālo, ekasmiṁ ṭhāne vasassū” ti. “Upāsaka, idha kuhiṁ vasissāmi, maṁ gaṇhitvā gacchā” ti. So kujjhitvā: “Ehi re samaṇa, vahāmī” ti theraṁ nāvaṁ āropetvā ujukaṁ agantvā heṭṭhā nāvaṁ netvā ulloḷaṁ katvā tassa pattacīvaraṁ temetvā kilametvā tīraṁ patvā andhakāravelāyaṁ uyyojesi. Atha so vihāraṁ gantvā taṁ divasaṁ buddhupaṭṭhānassa okāsaṁ alabhitvā punadivase satthāraṁ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṁ nisīditvā satthārā katapaṭisanthāro: “Kadā āgatosī” ti vutte: “Hiyyo, bhante” ti vatvā: “Atha kasmā ajja buddhupaṭṭhānaṁ āgatosī” ti vutte tamatthaṁ ārocesi. Taṁ sutvā satthā: “Na kho bhikkhu idāneva, pubbepesa caṇḍo pharuso sāhasiko, idāni pana tena tvaṁ kilamito, pubbepesa paṇḍite kilamesī” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṁ {3.229} sabbasippāni uggaṇhitvā isipabbajjaṁ pabbajitvā dīghamaddhānaṁ himavante phalāphalena yāpetvā loṇambilasevanatthāya bārāṇasiṁ patvā rājuyyāne vasitvā punadivase nagaraṁ bhikkhāya pāvisi. Atha naṁ rājaṅgaṇappattaṁ rājā disvā tassa iriyāpathe pasīditvā antepuraṁ ānetvā bhojetvā paṭiññaṁ gahetvā rājuyyāne vasāpesi, devasikaṁ upaṭṭhānaṁ agamāsi. Tamenaṁ bodhisatto: “Raññā nāma, mahārāja, cattāri agatigamanāni vajjetvā appamattena khantimettānuddayasampannena hutvā dhammena rajjaṁ kāretabban”-ti vatvā devasikaṁ ovadanto:

1. Māsu kujjha bhūmipati, māsu kujjha rathesabha,
Kuddhaṁ appaṭikujjhanto, rājā raṭṭhassa pūjito.

2. Gāme vā yadi vāraññe, ninne vā yadi vā thale,
Sabbattha anusāsāmi, māsu kujjha rathesabhā ti.

Dve gāthā abhāsi,

Tattha raṭṭhassa pūjito ti evarūpo rājā raṭṭhassa pūjanīyo hotī ti attho. Sabbattha anusāsāmī ti etesu gāmādīsu yattha katthaci vasantopāhaṁ mahārāja, imāya eva anusiṭṭhiyā tamanusāsāmi, etesu vā gāmādīsu yattha katthaci ekasmim-pi ekasatte pi anusāsāmi. Māsu kujjha rathesabhā ti evamevāhaṁ taṁ anusāsāmi, raññā nāma kujjhatuṁ na vaṭṭati. Kiṁkāraṇā? Rājāno nāma vācāvudhā, tesaṁ kuddhānaṁ vacanamatteneva bahū jīvitakkhayaṁ pāpuṇantīti.

Evaṁ bodhisatto rañño āgatāgatadivase imā dve gāthā abhāsi. Rājā anusiṭṭhiyā pasannacitto mahāsattassa satasahassuṭṭhānakaṁ ekaṁ gāmavaraṁ adāsi, bodhisatto paṭikkhi pi. Iti so tattheva dvādasasaṁvaccharaṁ vasitvā: “Aticiraṁ nivutthomhi, janapadacārikaṁ tāva caritvā āgamissāmī” ti rañño akathetvāva uyyānapālaṁ āmantetvā: “Tāta, ukkaṇṭhitarūposmi, janapadaṁ caritvā āgamissāmi, tvaṁ rañño katheyyāsī” ti vatvā pakkanto {3.230} gaṅgāya nāvātitthaṁ pāpuṇi. Tattha avāriyapitā nāma nāviko ahosi. So bālo neva guṇavantānaṁ guṇaṁ jānāti, na attano āyāpāyaṁ jānāti, so gaṅgaṁ taritukāmaṁ janaṁ paṭhamaṁ tāretvā pacchā vetanaṁ yācati, vetanaṁ adentehi saddhiṁ kalahaṁ karonto akkosappahāre yeva bahū labhati, appaṁ lābhaṁ, evarūpo andhabālo. Taṁ sandhāya satthā abhisambuddho hutvā tatiyaṁ gāthamāha.

3. Avāriyapitā nāma, ahu gaṅgāya nāviko,
Pubbe janaṁ tāretvāna, pacchā yācati vetanaṁ,
Tenassa bhaṇḍanaṁ hoti, na ca bhogehi vaḍḍhatī ti.

Tattha avāriyapitā nāmā ti avāriyā nāma tassa dhītā, tassā vasena avāriyapitā nāma jāto. Tenassa bhaṇḍanan-ti tena kāraṇena, tena vā pacchā yāciyamānena janena saddhiṁ tassa bhaṇḍanaṁ hoti.

Bodhisatto taṁ nāvikaṁ upasaṅkamitvā: “Āvuso, paratīraṁ maṁ nehī” ti āha. Taṁ sutvā so āha: “Samaṇa, kiṁ me nāvāvetanaṁ dassasī” ti? “Āvuso, ahaṁ bhogavaḍḍhiṁ atthavaḍḍhiṁ dhammavaḍḍhiṁ nāma te kathessāmī” ti. Taṁ sutvā nāviko: “Dhuvaṁ esa mayhaṁ kiñci dassatī” ti taṁ paratīraṁ netvā: “Dehi me nāvāya vetanan”-ti āha. So tassa: “Sādhu, āvuso” ti paṭhamaṁ bhogavaḍḍhiṁ kathento:

4. Atiṇṇaṁ yeva yācassu, apāraṁ tāta nāvika,
Añño hi tiṇṇassa mano, añño hoti pāresino ti.

Gāthamāha.

Tattha apāran-ti tāta, nāvika paratīraṁ atiṇṇam-eva janaṁ orimatīre ṭhitaññeva vetanaṁ yācassu, tato laddhañca gahetvā guttaṭṭhāne ṭhapetvā pacchā manusse paratīraṁ neyyāsi, evaṁ te bhogavaḍḍhi bhavissati. Añño hi tiṇṇassa mano ti tāta nāvika, paratīraṁ gatassa añño mano bhavati, adatvāva gantukāmo hoti. Yo panesa pāresī nāma paratīraṁ esati, paratīraṁ gantukāmo hoti, so atirekam-pi datvā gantukāmo hoti, iti pāresino añño mano hoti, tasmā tvaṁ atiṇṇam-eva yāceyyāsi, ayaṁ tāva te bhogānaṁ vaḍḍhi nāmāti.

Taṁ sutvā nāviko {3.231} cintesi: “Ayaṁ tāva me ovādo bhavissati, idāni panesa aññaṁ kiñci mayhaṁ dassatī” ti. Atha naṁ bodhisatto: “Ayaṁ tāva te, āvuso, bhogavaḍḍhi, idāni atthadhammavaḍḍhiṁ suṇāhī” ti vatvā ovadanto:

5. Gāme vā yadi vāraññe, ninne vā yadi vā thale,
Sabbattha anusāsāmi, māsu kujjhittha nāvikā ti.

Gāthamāha.

Itissa imāya gāthāya atthadhammavaḍḍhiṁ kathetvā: “Ayaṁ te atthavaḍḍhi ca dhammavaḍḍhi cā” ti āha. So pana dandhapuriso taṁ ovādaṁ na kiñci maññamāno: “Idaṁ, samaṇa, tayā mayhaṁ dinnaṁ nāvāvetanan”-ti āha. “Āmāvuso” ti. “Mayhaṁ iminā kammaṁ natthi, aññaṁ me dehī” ti. “Āvuso, idaṁ ṭhapetvā mayhaṁ aññaṁ natthī” ti. “Atha tvaṁ kasmā mama nāvaṁ āruḷhosī” ti tāpasaṁ gaṅgātīre pātetvā ure nisīditvā mukhamevassa pothesi.

Satthā: “Iti so, bhikkhave, tāpaso yaṁ ovādaṁ datvā rañño santikā gāmavaraṁ labhi, tam-eva ovādaṁ andhabālassa nāvikassa kathetvā mukhapothanaṁ pāpuṇi, tasmā ovādaṁ dentena yuttajanasseva dātabbo, na ayuttajanassā” ti vatvā abhisambuddho hutvā tadanantaraṁ gāthamāha.

6. Yāyevānusāsaniyā, rājā gāmavaraṁ adā,
Tāyevānusāsaniyā, nāviko paharī mukhan-ti.

Tassa taṁ paharantasseva bhariyā bhattaṁ gahetvā āgatā pāpapurisaṁ disvā: “Sāmi, ayaṁ tāpaso nāma rājakulūpako, mā paharī” ti āha. So kujjhitvā: “Tvaṁ me imaṁ kūṭatāpasaṁ paharituṁ na desī” ti uṭṭhāya taṁ paharitvā pātesi. Atha bhattapāti patitvā bhijji, tassā ca pana garugabbhāya gabbho bhūmiyaṁ pati. Atha naṁ manussā samparivāretvā: “Purisaghātakacoro” ti {3.232} gahetvā bandhitvā rañño dassesuṁ. Rājā vinicchinitvā tassa rājāṇaṁ kāresi. Satthā abhisambuddho hutvā tamatthaṁ pakāsento osānagāthamāha.

7. Bhattaṁ bhinnaṁ hatā bhariyā, gabbho ca patito chamā,
Migo va jātarūpena, na tenatthaṁ abandhi sū ti.

Tattha bhattaṁ bhinnan-ti bhattapāti bhinnā. Hatā ti pahatā. Chamā ti bhūmiyaṁ. Migo va jātarūpenā ti yathā migo suvaṇṇaṁ vā hiraññaṁ vā muttāmaṇi-ādīni vā madditvā gacchanto pi attharitvā nipajjanto pi tena jātarūpena attano atthaṁ vaḍḍhetuṁ nibbattetuṁ na sakkoti, evam-eva so andhabālo paṇḍitehi dinnaṁ ovādaṁ sutvā pi attano atthaṁ vaḍḍhetuṁ nibbattetuṁ nāsakkhīti vuttaṁ hoti. Abandhi sū ti ettha abandhi soti evamattho daṭṭhabbo. Sa-oiti imesaṁ padānañhi sūti sandhi hoti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne so bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā nāviko idāni nāviko va ahosi, rājā ānando, tāpaso pana aham-eva ahosinti.

Avāriyajātakavaṇṇanā paṭhamā