Ja 378: Darīmukhajātakavaṇṇanā

Paṅko {3.238} ca kāmā ti idaṁ satthā jetavane viharanto mahābhinikkhamanaṁ ārabbha kathesi. Paccuppannavatthu heṭṭhā kathitam-eva.

Bodhisatto pi hatthagataṁ cakkavattirajjaṁ kheḷapiṇḍaṁ viya anapekkho chaḍḍetvā mahantena sakkārena nagarā nikkhami āsāḷhipuṇṇamāya uttarāsāḷhanakkhatte vattamāne...

Tadā kirassa devatā purato saṭṭhi ukkāsahassāni dhārayiṁsu, pacchato saṭṭhi, dakkhiṇapassato saṭṭhi, vāmapassato saṭṭhi...

Iminā sirisobhaggena gacchanto bodhisatto ekaratteneva tīṇi rajjāni atikkamma tiṁsayojanamatthake anomānadītīraṁ pāpuṇi...

Atha bodhisatto nadītīre ṭhatvā channaṁ pucchi: “kinnāmā ayaṁ nadī” ti? “Anomā nāma, devā” ti. “Amhākam-pi pabbajjā anomā bhavissatī” ti paṇhiyā ghaṭṭento assassa saññaṁ adāsi. Asso uppatitvā aṭṭhūsabhavitthārāya nadiyā pārimatīre aṭṭhāsi.

Bodhisatto assapiṭṭhito oruyha rajatapaṭṭasadise vālukāpuline ṭhatvā channaṁ āmantesi: “samma, channa, tvaṁ mayhaṁ ābharaṇāni ceva kaṇḍakañca ādāya gaccha, ahaṁ pabbajissāmī” ti. “Aham pi, deva, pabbajissāmī” ti. Bodhisatto: “Na labbhā tayā pabbajituṁ, gaccha tvan”-ti tikkhattuṁ paṭibāhitvā ābharaṇāni ceva kaṇḍakañca paṭicchāpetvā cintesi: “Ime mayhaṁ kesā samaṇasāruppā na hontī” ti. Añño bodhisattassa kese chindituṁ yuttarūpo natthi, tato: “Sayam-eva khaggena chindissāmī” ti dakkhiṇena hatthena asiṁ gaṇhitvā vāmahatthena moḷiyā saddhiṁ cūḷaṁ gahetvā chindi, kesā dvaṅgulamattā hutvā dakkhiṇato āvattamānā sīsaṁ allīyiṁsu. Tesaṁ yāvajīvaṁ tadeva pamāṇaṁ ahosi, massu ca tadanurūpaṁ, puna kesamassuohāraṇakiccaṁ nāma nāhosi. Bodhisatto {1.65} saha moḷiyā cuḷaṁ gahetvā: “Sacāhaṁ buddho bhavissāmi, ākāse tiṭṭhatu, no ce, bhūmiyaṁ patatū” ti antalikkhe khi pi...

Puna bodhisatto cintesi: “Imāni kāsikavatthāni mayhaṁ na samaṇasāruppānī” ti. Athassa kassapabuddhakāle purāṇasahāyako ghaṭīkāramahābrahmā ekaṁ buddhantaraṁ jaraṁ apattena mittabhāvena cintesi: “ajja me sahāyako mahābhinikkhamanaṁ nikkhanto, samaṇaparikkhāramassa gahetvā gacchissāmī” ti.

Ticīvarañca patto ca, vāsī sūci ca bandhanaṁ,
Parissāvanena aṭṭhete, yuttayogassa bhikkhuno ti.

Ime aṭṭha samaṇaparikkhāre āharitvā adāsi. Bodhisatto arahaddhajaṁ nivāsetvā uttamapabbajjāvesaṁ gaṇhitvā: “Channa, mama vacanena mātāpitūnaṁ ārogyaṁ vadehī” ti vatvā uyyojesi. Channo bodhisattaṁ vanditvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.

Atīte rājagahanagare magadharājā nāma rajjaṁ kāresi. Tadā bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi nibbatti, brahmadattakumārotissa nāmaṁ akaṁsu. Tassa jātadivase yeva purohitassa pi putto jāyi, tassa mukhaṁ ativiya sobhati, tenassa darīmukhoti nāmaṁ akaṁsu. Te ubho pi rājakule yeva saṁvaḍḍhā aññamaññaṁ piyasahāyā hutvā soḷasavassakāle takkasilaṁ gantvā sabbasippāni uggaṇhitvā: “Sabbasamayasippañca sikkhissāma, desacārittañca jānissāmā” ti gāmanigamādīsu carantā bārāṇasiṁ patvā devakule vasitvā punadivase bārāṇasiṁ bhikkhāya pavisiṁsu. Tattha ekasmiṁ kule: “Brāhmaṇe bhojetvā vācanakaṁ dassāmā” ti pāyāsaṁ pacitvā āsanāni paññattāni honti. Manussā te ubho pi bhikkhāya carante disvā: “Brāhmaṇā āgatā” ti gehaṁ pavesetvā mahāsattassa āsane suddhavatthaṁ paññāpesuṁ, darīmukhassa āsane rattakambalaṁ. Darīmukho taṁ nimittaṁ disvā: “Ajja mayhaṁ sahāyo bārāṇasirājā bhavissati, ahaṁ senāpatī” ti aññāsi. Te tattha bhuñjitvā vācanakaṁ gahetvā maṅgalaṁ vatvā nikkhamma taṁ rājuyyānaṁ agamaṁsu. Tattha mahāsatto maṅgalasilāpaṭṭe nipajji, darīmukho panassa pāde parimajjanto nisīdi.

Tadā bārāṇasirañño matassa sattamo divaso hoti. Purohito rañño sarīrakiccaṁ katvā aputtake rajje sattame divase phussarathaṁ vissajjesi. Phussarathavissajjanakiccaṁ mahājanakajātake (Ja. 539) āvi bhavissati. Phussaratho nagarā nikkhamitvā caturaṅginiyā {3.239} senāya parivuto anekasatehi tūriyehi vajjamānehi uyyānadvāraṁ pāpuṇi. Darīmukho tūriyasaddaṁ sutvā: “Sahāyassa me phussaratho āgacchati, ajjevesa rājā hutvā mayhaṁ senāpatiṭṭhānaṁ dassati, ko me gharāvāsenattho, nikkhamitvā pabbajissāmī” ti bodhisattaṁ anāmantetvāva ekamantaṁ gantvā paṭicchanne aṭṭhāsi. Purohito uyyānadvāre rathaṁ ṭhapetvā uyyānaṁ paviṭṭho bodhisattaṁ maṅgalasilāpaṭṭe nipannaṁ disvā pādesu lakkhaṇāni oloketvā: “Ayaṁ puññavā satto dvisahassadīpaparivārānaṁ catunnam-pi mahādīpānaṁ rajjaṁ kāretuṁ samattho, dhiti panassa kīdisā” ti sabbatūriyāni paggaṇhāpesi. Bodhisatto pabujjhitvā mukhato sāṭakaṁ apanetvā mahājanaṁ oloketvā puna sāṭakena mukhaṁ paṭicchādetvā thokaṁ nipajjitvā passaddhadaratho uṭṭhāya silāpaṭṭe pallaṅkena nisīdi. Purohito jāṇukena patiṭṭhāya: “Deva, rajjaṁ tumhākaṁ pāpuṇātī” ti āha. “Aputtakaṁ bhaṇe rajjan”-ti. “Āma, devā” ti. “Tena hi sādhū” ti sampaṭicchi. Te tassa uyyāne yeva abhisekaṁ akaṁsu. So yasamahantatāya darīmukhaṁ asaritvāva rathaṁ abhiruyha mahājanaparivuto nagaraṁ pavisitvā padakkhiṇaṁ katvā rājadvāre ṭhito va amaccānaṁ ṭhānantarāni vicāretvā pāsādaṁ abhiruhi.

Tasmiṁ khaṇe darīmukho: “Suññaṁ dāni uyyānan”-ti āgantvā maṅgalasilāya nisīdi, athassa purato paṇḍupalāsaṁ pati. So tasmiṁ yeva paṇḍupalāse khayavayaṁ paṭṭhapetvā tilakkhaṇaṁ sammasitvā pathaviṁ unnādento paccekabodhiṁ nibbattesi. Tassa taṅkhaṇaññeva gihiliṅgaṁ antaradhāyi, iddhimayapattacīvaraṁ ākāsato otaritvā sarīre paṭimuñci. Tāvadeva aṭṭhaparikkhāradharo iriyāpathasampanno vassasaṭṭhikatthero viya hutvā {3.240} iddhiyā ākāse uppatitvā himavantapadese nandamūlakapabbhāraṁ agamāsi. Bodhisatto pi dhammena rajjaṁ kāresi, yasamahantatāya pana yasena pamatto hutvā cattālīsa vassāni darīmukhaṁ na sari, cattālīse pana saṁvacchare atīte taṁ saritvā: “Mayhaṁ sahāyo darīmukho nāma atthi, kahaṁ nu kho so” ti taṁ daṭṭhukāmo ahosi. So tato paṭṭhāya antepure pi parisamajjhepi: “Kahaṁ nu kho mayhaṁ sahāyo darīmukho, yo me tassa vasanaṭṭhānaṁ katheti, mahantamassa yasaṁ dassāmī” ti vadati. Evaṁ tassa punappunaṁ taṁ sarantasseva aññāni dasa saṁvaccharāni atikkantāni.

Darīmukhapaccekabuddho pi paññāsavassaccayena āvajjento: “Maṁ kho sahāyo saratī” ti ñatvā: “Idāni so mahallako puttadhītādīhi vuddhippatto, gantvā dhammaṁ kathetvā pabbājessāmi nan”-ti iddhiyā ākāsena āgantvā uyyāne otaritvā suvaṇṇapaṭimā viya silāpaṭṭe nisīdi. Uyyānapālo taṁ disvā upasaṅkamitvā: “Bhante, kuto tumhe ethā” ti pucchi. “Nandamūlakapabbhārato” ti. “Ke nāma tumhe” ti? “Darīmukhapaccekabuddho nāmāhaṁ, āvuso” ti. “Bhante, amhākaṁ rājānaṁ jānāthā” ti? “Āma jānāmi, gihikāle no sahāyo” ti. “Bhante, rājā tumhe daṭṭhukāmo, kathessāmi tassa tumhākaṁ āgatabhāvan”-ti. “Gaccha kathehī” ti. So: “Sādhū” ti vatvā turitaturito va gantvā tassa silāpaṭṭe nisinnabhāvaṁ rañño kathesi. Rājā: “Āgato kira me sahāyo, passissāmi nan”-ti rathaṁ āruyha mahantena parivārena uyyānaṁ gantvā paccekabuddhaṁ vanditvā paṭisanthāraṁ katvā ekamantaṁ nisīdi. Atha naṁ paccekabuddho: “Kiṁ, brahmadatta, dhammena rajjaṁ kāresi, agatigamanaṁ na gacchasi, dhanatthāya lokaṁ na pīḷesi, dānādīni puññāni karosī” ti ādīni {3.241} vadanto paṭisanthāraṁ katvā: “Brahmadatta, mahallakosi, etarahi kāme pahāya pabbajituṁ te samayo” ti vatvā tassa dhammaṁ desento paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Paṅko ca kāmā palipo ca kāmā, bhayañca metaṁ timūlaṁ pavuttaṁ,
Rajo ca dhūmo ca mayā pakāsitā, hitvā tuvaṁ pabbaja brahmadattā ti.

Tattha paṅko ti udake jātāni tiṇasevālakumudagacchādīni adhippetāni. Yathā hi udakaṁ tarantaṁ tāni laggāpenti sajjāpenti, tathā saṁsārasāgaraṁ tarantassa yogāvacarassa pañca kāmaguṇā sabbe vā pana vatthukāmakilesakāmā laggāpanavasena paṅko nāma. Imasmiñhi paṅke āsattā visattā devā pi manussā pi tiracchānā pi kilamanti rodanti paridevanti. Palipo ca kāmā ti palipo vuccati mahākaddamo, yamhi laggā sūkaramigādayo pi sīhā pi vāraṇā pi attānaṁ uddharitvā gantuṁ na sakkonti, vatthukāmakilesakāmā pi taṁsarikkhatāya: “Palipā” ti vuttā. Paññavanto pi hi sattā tesu kāmesu sakiṁ laggakālato paṭṭhāya te kāme padāletvā sīghaṁ uṭṭhāya akiñcanaṁ apalibodhaṁ ramaṇīyaṁ pabbajjaṁ upagantuṁ na sakkonti. Bhayañca metan-ti bhayañca etaṁ, ma-kāro byañjanasandhivasena vutto. Timūlan-ti tīhi mūlehi patiṭṭhitaṁ viya acalaṁ. Balavabhayassetaṁ nāmaṁ. Pavuttan-ti mahārāja, ete kāmā nāma diṭṭhadhammikasamparāyikassa attānuvādabhayādikassa ceva dvattiṁsakammakaraṇachanavutirogavasappavattassa ca bhayassa paccayaṭṭhena balavabhayanti buddhapaccekabuddhabuddhasāvakehi ceva sabbaññubodhisattehi ca pavuttaṁ kathitaṁ, dīpitanti attho. Atha vā bhayañca metan-ti bhayañca mayā etaṁ timūlaṁ pavuttanti evañcettha attho daṭṭhabbo yeva.

Rajo ca dhūmo cā ti rajadhūmasadisattā: “Rajo” ti ca: “Dhūmo” ti ca mayā pakāsitā. Yathā hi sunhātassa suvilittālaṅkatassa purisassa sarīre sukhumarajaṁ patitaṁ, taṁ sarīraṁ dubbaṇṇaṁ sobhārahitaṁ kiliṭṭhaṁ karoti, evam-eva iddhibalena ākāsena āgantvā cando viya ca sūriyo viya ca loke paññātā pi sakiṁ kāmarajassa anto patitakālato paṭṭhāya guṇavaṇṇaguṇasobhāguṇasuddhīnaṁ upahatattā dubbaṇṇā sobhārahitā kiliṭṭhā yeva honti. Yathā ca dhūmena pahaṭakālato paṭṭhāya suparisuddhā pi bhitti kāḷavaṇṇā hoti, evaṁ atiparisuddhaññāṇā pi {3.242} kāmadhūmena pahaṭakālato paṭṭhāya guṇavināsappattiyā mahājanamajjhe kāḷakāva hutvā paññāyanti. Iti rajadhūmasarikkhatāya ete kāmā: “Rajo ca dhūmo cā” ti mayā tuyhaṁ pakāsitā, tasmā ime kāme hitvā tuvaṁ pabbaja brahmadattāti rājānaṁ pabbajjāya ussāhaṁ janeti.

Taṁ sutvā rājā kilesehi attano baddhabhāvaṁ kathento dutiyaṁ gāthamāha.

2. Gadhito ca ratto ca adhimucchito ca, kāmesvahaṁ brāhmaṇa bhiṁsarūpaṁ,
Taṁ nussahe jīvikattho pahātuṁ, kāhāmi puññāni anappakānī ti.

Tattha gadhito ti abhijjhākāyaganthena baddho. Ratto ti pakatijahāpanena rāgena ratto. Adhimucchito ti ativiya mucchito. Kāmesvahan-ti duvidhesu pi kāmesu ahaṁ. Brāhmaṇā ti darīmukhapaccekabuddhaṁ ālapati. Bhiṁsarūpan-ti balavarūpaṁ. Taṁ nussahe ti taṁ duvidham-pi kāmaṁ na ussahāmi na sakkomi. Jīvikattho pahātun-ti imāya jīvikāya atthiko ahaṁ taṁ kāmaṁ pahātuṁ na sakkomīti vadati. Kāhāmi puññānī ti idāni dānasīlauposathakammasaṅkhātāni puññāni anappakāni bahūni karissāmīti.

Evaṁ kilesakāmo nāmesa sakiṁ allīnakālato paṭṭhāya apanetuṁ na sakkoti, yena saṁkiliṭṭhacitto mahāpuriso paccekabuddhena pabbajjāya guṇe kathitepi: “Pabbajituṁ na sakkomī” ti āha. Yoyaṁ dīpaṅkarapādamūle attani sambhavena ñāṇena buddhakaradhamme vicinanto tatiyaṁ nekkhammapāramiṁ disvā:

Imaṁ tvaṁ tatiyaṁ tāva, daḷhaṁ katvā samādiya,
Nekkhammapāramitaṁ gaccha, yadi bodhiṁ pattumicchasi.

Yathā andughare puriso, ciravuttho dukhaṭṭito,
Na tattha rāgaṁ janeti, muttiṁ yeva gavesati.

Tatheva tvaṁ sabbabhave, passa andughare viya,
Nekkhammābhimukho hutvā, sambodhiṁ pāpuṇissasī ti.

Evaṁ nekkhamme guṇaṁ parikittesi, so paccekabuddhena pabbajjāya vaṇṇaṁ vatvā: “Kilese chaḍḍetvā samaṇo hohī” ti vuccamāno pi: “Nāhaṁ kilese chaḍḍetvā samaṇo bhavituṁ sakkomī” ti vadati.

Imasmiṁ kira loke aṭṭha ummattakā nāma. Tenāhu porāṇā: “Aṭṭha puggalā ummattakasaññaṁ paṭilabhanti, kāmummattako lobhavasaṁ gato {3.243}, kodhummattako dosavasaṁ gato, diṭṭhummattako vipallāsavasaṁ gato, mohummattako aññāṇavasaṁ gato, yakkhummattako yakkhavasaṁ gato, pittummattako pittavasaṁ gato, surummattako pānavasaṁ gato, byasanummattako sokavasaṁ gato” ti. Imesu aṭṭhasu ummattakesu mahāsatto imasmiṁ jātake kāmummattako hutvā lobhavasaṁ gato pabbajjāya guṇaṁ na aññāsi.

Evaṁ anatthakārakaṁ pana imaṁ guṇaparidhaṁsakaṁ lobhajātaṁ kasmā sattā parimuñcituṁ na sakkontīti? Anamatagge saṁsāre anekāni kappakoṭisatasahassāni ekato bandhitabhāvena. Evaṁ sante pi taṁ paṇḍitā: “Appassādā kāmā” ti ādīnaṁ anekesaṁ paccavekkhaṇānaṁ vasena pajahanti. Teneva darīmukhapaccekabuddho mahāsattena: “Pabbajituṁ na sakkomī” ti vutte pi dhuranikkhepaṁ akatvā uttarim-pi ovadanto dve gāthā āha.

3. Yo atthakāmassa hitānukampino, ovajjamāno na karoti sāsanaṁ,
Idam-eva seyyo iti maññamāno, punappunaṁ gabbhamupeti mando.

4. So ghorarūpaṁ nirayaṁ upeti, subhāsubhaṁ muttakarīsapūraṁ,
Sattā sakāye na jahanti giddhā, ye honti kāmesu avītarāgā ti.

Tattha atthakāmassā ti vuḍḍhikāmassa. Hitānukampino ti hitena muducittena anukampantassa. Ovajjamāno ti ovadiyamāno. Idam-eva seyyo ti yaṁ attanā gahitaṁ aseyyaṁ anuttamam-pi samānaṁ, taṁ idam-eva seyyo iti maññamāno. Mando ti so aññāṇapuggalo mātukucchiyaṁ vāsaṁ nātikkamati, punappunaṁ gabbhaṁ upetiyevā ti attho.

So ghorarūpan-ti mahārāja, so mando taṁ mātukucchiṁ upento ghorarūpaṁ dāruṇajātikaṁ nirayaṁ upeti nāma. Mātukucchi hi nirassādaṭṭhena idha: “Nirayo” ti vutto, “catukuṭṭikanirayo” ti vuccati. “Catukuṭṭikanirayo nāma kataro” ti vutte mātukucchim-eva vattuṁ vaṭṭati. Avīcimahāniraye nibbattasattassa hi aparāparaṁ ādhāvanaparidhāvanaṁ hoti yeva, tasmā taṁ: “Catukuṭṭikanirayo” ti vattuṁ na labbhati, mātukucchiyaṁ pana nava {3.244} vā dasa vā māse catūhi pi passehi ito cito ca dhāvituṁ nāma na sakkā, atisambādhe okāse catukoṭena catusaṅkuṭiteneva hutvā acchitabbaṁ, tasmā esa: “Catukuṭṭikanirayo” ti vuccati.

Subhāsubhan-ti subhānaṁ asubhaṁ. Subhānañhi saṁsārabhīrukānaṁ yogāvacarakulaputtānaṁ mātukucchi ekantaṁ asubhasammato. Tena vuttaṁ:

Ajaññaṁ jaññasaṅkhātaṁ, asuciṁ sucisammataṁ,
Nānākuṇapaparipūraṁ, jaññarūpaṁ apassato.

Dhiratthumaṁ āturaṁ pūtikāyaṁ, jegucchiyaṁ assuciṁ byādhidhammaṁ,
Yatthappamattā adhimucchitā pajā, hāpenti maggaṁ sugatūpapattiyā ti. (Ja. 293.2-3).

Sattā ti āsattā visattā laggā laggitā sakāye na jahantī ti taṁ mātukucchiṁ na pariccajanti. Giddhā ti gadhitā. Ye hontī ti ye kāmesu avītarāgā honti, te etaṁ gabbhavāsaṁ na jahantīti.

Evaṁ darīmukhapaccekabuddho gabbhaokkantimūlakañca, parihāramūlakañca dukkhaṁ dassetvā idāni gabbhavuṭṭhānamūlakaṁ dassetuṁ diyaḍḍhagāthamāha.

5. Mīḷhena littā ruhirena makkhitā, semhena littā upanikkhamanti,
Yaṁ yañhi kāyena phusanti tāvade, sabbaṁ asātaṁ dukham-eva kevalaṁ.

6. Disvā vadāmi na hi aññato savaṁ, pubbenivāsaṁ bahukaṁ sarāmī ti.

Tattha mīḷhena littā ti mahārāja, ime sattā mātukucchito nikkhamantā na catujjātigandhehi vilimpitvā surabhimālaṁ piḷandhitvā nikkhamanti, purāṇagūthena pana makkhitā palibuddhā hutvā nikkhamanti. Ruhirena makkhitā ti rattalohitacandanānulittā pi ca hutvā na nikkhamanti, rattalohitamakkhitā pana hutvā nikkhamanti. Semhena littā ti na cā pi setacandanavilittā nikkhamanti, bahalapicchilasemhalittā pana hutvā nikkhamanti. Itthīnañhi {3.245} gabbhavuṭṭhānakāle etā asuciyo nikkhamanti. Tāvade ti tasmiṁ samaye. Idaṁ vuttaṁ hoti: mahārāja, ime sattā tasmiṁ mātukucchito nikkhamanasamaye evaṁ mīḷhādilittā nikkhamantā yaṁ yaṁ nikkhamanamaggapadesaṁ vā hatthaṁ vā pādaṁ vā phusanti, taṁ sabbaṁ asātaṁ amadhuraṁ kevalaṁ asammissaṁ dukkham-eva phusanti, sukhaṁ nāma tesaṁ tasmiṁ samaye natthīti.

Disvā vadāmi na hi aññato savan-ti mahārāja, ahaṁ imaṁ ettakaṁ vadanto na aññato savaṁ, aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā taṁ sutvā na vadāmi, attano pana paccekabodhiñāṇena disvā paṭivijjhitvā paccakkhaṁ katvā vadāmī ti attho. Pubbenivāsaṁ bahukan-ti idaṁ attano ānubhāvaṁ dassento āha. Idaṁ vuttaṁ hoti: mahārāja, ahañhi pubbe nivutthakkhandhapaṭipāṭisaṅkhātaṁ pubbenivāsaṁ bahukaṁ sarāmi, satasahassakappādhikāni dve asaṅkhyeyyāni sarāmīti.

Idāni satthā abhisambuddho hutvā: “Evaṁ so paccekabuddho rājānaṁ subhāsitakathāya saṅgaṇhī” ti vatvā osāne upaḍḍhagāthamāha.

“Citrāhi gāthāhi subhāsitāhi, darīmukho nijjhāpayi sumedhan”-ti.

Tattha citrāhī ti anekatthasannissitāhi. Subhāsitāhī ti sukathitāhi. Darīmukho nijjhāpayi sumedhan-ti bhikkhave, so darīmukhapaccekabuddho taṁ sumedhaṁ sundarapaññaṁ kāraṇākāraṇajānanasamatthaṁ rājānaṁ nijjhāpesi saññāpesi, attano vacanaṁ gaṇhāpesī ti attho.

Evaṁ paccekabuddho kāmesu dosaṁ dassetvā attano vacanaṁ gāhāpetvā: “Mahārāja, idāni pabbaja vā mā vā, mayā pana tuyhaṁ kāmesu ādīnavo pabbajjāya ca ānisaṁso kathito, tvaṁ appamatto hohī” ti vatvā suvaṇṇarājahaṁso viya ākāse uppatitvā valāhakagabbhaṁ maddanto nandamūlakapabbhāram-eva gato. Mahāsatto dasanakhasamodhānasamujjalaṁ añjaliṁ sirasmiṁ ṭhapetvā namassamāno tasmiṁ dassanavisaye {3.246} atīte jeṭṭhaputtaṁ pakkosāpetvā rajjaṁ paṭicchāpetvā mahājanassa rodantassa paridevantassa kāme pahāya himavantaṁ pavisitvā paṇṇasālaṁ māpetvā isipabbajjaṁ pabbajitvā na cirasseva abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā āyupariyosāne brahmalokūpago ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne bahū sotāpannādayo ahesuṁ. Tadā rājā aham-eva ahosinti.

Darīmukhajātakavaṇṇanā tatiyā