Ja 379: Nerujātakavaṇṇanā

Kākolā kākasaṅghā cā ti idaṁ satthā jetavane viharanto aññataraṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. So kira satthu santike kammaṭṭhānaṁ gahetvā ekaṁ paccantagāmaṁ agamāsi. Manussā tassa iriyāpathe pasīditvā taṁ bhojetvā paṭiññaṁ gahetvā araññe paṇṇasālaṁ katvā tattha vasāpesuṁ, ativiya cassa sakkāraṁ kariṁsu. Atheke sassatavādā āgamaṁsu. Te tesaṁ vacanaṁ sutvā therassa vādaṁ vissajjetvā sassatavādaṁ gahetvā tesaññeva sakkāraṁ kariṁsu. Tato ucchedavādā āgamaṁsu te sassatavādaṁ vissajjetvā ucchedavādam-eva gaṇhiṁsu. Athaññe acelakā āgamiṁsu. Te ucchedavādaṁ vissajjetvā acelakavādaṁ gaṇhiṁsu. So tesaṁ guṇāguṇaṁ ajānantānaṁ manussānaṁ santike dukkhena vasitvā vutthavasso pavāretvā satthu santikaṁ gantvā katapaṭisanthāro: “Kahaṁ vassaṁvutthosī” ti vutte: “Paccantaṁ nissāya, bhante” ti vatvā: “Sukhaṁ vutthosī” ti puṭṭho: “Bhante, guṇāguṇaṁ ajānantānaṁ santike dukkhaṁ vutthosmī” ti āha. Satthā: “Bhikkhu porāṇakapaṇḍitā tiracchānayoniyaṁ nibbattā pi guṇāguṇaṁ ajānantehi saddhiṁ ekadivasam-pi na vasiṁsu, tvaṁ attano guṇāguṇaṁ ajānanaṭṭhāne kasmā vasī” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto suvaṇṇahaṁsayoniyaṁ nibbatti, kaniṭṭhabhātāpissa {3.247} atthi. Te cittakūṭapabbate vasantā himavantapadese sayaṁjātasāliṁ khādanti. Te ekadivasaṁ tattha caritvā cittakūṭaṁ āgacchantā antarāmagge ekaṁ neruṁ nāma kañcanapabbataṁ disvā tassa matthake nisīdiṁsu. Taṁ pana pabbataṁ nissāya vasantā sakuṇasaṅghā catuppadā ca gocarabhūmiyaṁ nānāvaṇṇā honti, pabbataṁ paviṭṭhakālato paṭṭhāya te sabbe tassobhāsena suvaṇṇavaṇṇā honti. Taṁ disvā bodhisattassa kaniṭṭho taṁ kāraṇaṁ ajānitvā: “Kiṁ nu kho ettha kāraṇan”-ti bhātarā saddhiṁ sallapanto dve gāthā abhāsi:

1. Kākolā kākasaṅghā ca, mayañca patataṁ varā,
Sabbeva sadisā homa, imaṁ āgamma pabbataṁ.

2. Idha sīhā ca byagghā ca, siṅgālā ca migādhamā,
Sabbeva sadisā honti, ayaṁ ko nāma pabbato ti.

Tattha kākolā ti vanakākā. Kākasaṅghā ti pakatikākasaṅghā ca. Patataṁ varā ti pakkhīnaṁ seṭṭhā. Sadisā homā ti sadisavaṇṇā homa.

Tassa vacanaṁ sutvā bodhisatto tatiyaṁ gāthamāha.

3. Imaṁ nerūti jānanti, manussā pabbatuttamaṁ,
Idha vaṇṇena sampannā, vasanti sabbapāṇino ti.

Tattha idha vaṇṇenā ti imasmiṁ nerupabbate obhāsena vaṇṇasampannā hutvā.

Taṁ sutvā kaniṭṭho sesagāthā abhāsi:

4. Amānanā yattha siyā, antānaṁ vā vimānanā,
Hīnasammānanā vā pi, na tattha visatiṁvase.

5. Yatthālaso ca dakkho ca, sūro bhīru ca pūjiyā,
Na tattha santo vasanti, avisesakare nare.

6. Nāyaṁ {3.248} neru vibhajati, hīnaukkaṭṭhamajjhime,
Avisesakaro neru, handa neruṁ jahāmase ti.

Tattha paṭhamagāthāya ayamattho: yattha santānaṁ paṇḍitānaṁ sīlasampannānaṁ mānanassa abhāvena amānanā avamaññanā ca avamānavasena vimānanā vā hīnānaṁ vā dussīlānaṁ sammānanā siyā, tattha nivāse na vaseyya. Pūjiyā ti ete ettha ekasadisāya pūjāya pūjanīyā honti, samakaṁ sakkāraṁ labhanti. Hīnaukkaṭṭhamajjhime ti jātigottakulappadesasīlācārañāṇādīhi hīne ca majjhime ca ukkaṭṭhe ca ayaṁ na vibhajati. Handā ti vavassaggatthe nipāto. Jahāmase ti pariccajāma. Evañca pana vatvā ubho pi te haṁsā uppatitvā cittakūṭam-eva gatā.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne so bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā kaniṭṭhahaṁso ānando ahosi, jeṭṭhakahaṁso pana aham-eva ahosinti.

Nerujātakavaṇṇanā catutthā