Ja 381: Migālopajātakavaṇṇanā

Na {3.255} me ruccī ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ dubbacabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Satthā taṁ bhikkhuṁ pakkosāpetvā: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu dubbaco” ti pucchitvā: “Āma, bhante” ti vutte: “Na kho bhikkhu idāneva, pubbe pi tvaṁ dubbaco yeva, dubbacabhāvañca pana nissāya paṇḍitānaṁ vacanaṁ akaronto verambhavātamukhe byasanaṁ gatosī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto gijjhayoniyaṁ nibbattitvā apanandagijjho nāma ahosi. So gijjhagaṇaparivuto gijjhakūṭapabbate vasi. Putto panassa migālopo nāma thāmabalasampanno ahosi, so aññesaṁ gijjhānaṁ sīmaṁ atikkamitvā atiuccaṁ uppati. Gijjhā: “Putto te atidūraṁ uppatatī” ti gijjharañño ācikkhiṁsu. So taṁ pakkosetvā: “Tvaṁ kira, tāta, atiuccaṁ gacchasi, atiuccaṁ gacchanto jīvitakkhayaṁ pāpuṇissasī” ti vatvā tisso gāthā abhāsi:

1. Na me rucci migālopa, yassa te tādisī gatī,
Atuccaṁ tāta patasi, abhūmiṁ tāta sevasi.

2. Catukkaṇṇaṁva kedāraṁ, yadā te pathavī siyā,
Tato tāta nivattassu, māssu etto paraṁ gami.

3. Santi aññe pi sakuṇā, pattayānā vihaṅgamā,
Akkhittā vātavegena, naṭṭhā te sassatīsamā ti.

Tattha migālopā ti puttaṁ nāmena ālapati. Atuccaṁ tāta patasī ti tāta, tvaṁ aññesaṁ gijjhānaṁ sīmaṁ atikkamitvā atiuccaṁ gacchasi. Catukkaṇṇaṁva kedāran-ti imināssa sīmaṁ ācikkhati. Idaṁ vuttaṁ hoti: tāta, yadā te ayaṁ mahāpathavī catukkaṇṇaṁ kedāraṁ viya siyā, evaṁ khuddikā {3.256} viya hutvā paññāyetha, atha tvaṁ ettakā ṭhānā nivatteyyāsi, etto paraṁ mā gamīti. Santi aññepī ti na kevalaṁ tvam-eva, aññe pi gijjhā evaṁ kariṁsūti dīpeti. Akkhittā ti te pi gijjhā amhākaṁ sīmaṁ atikkamitvā gatā vātavegena ākaḍḍhitā nassiṁsu. Sassatīsamā ti sassatīhi pathavīpabbatādīhi samaṁ attānaṁ maññamānā attano vassasahassaparimāṇaṁ āyuṁ apūretvā pi antarā naṭṭhā ti attho.

Migālopo anovādakattā pitu vacanaṁ akatvā laṅghanto pitarā akkhātaṁ sīmaṁ disvā taṁ atikkamma kālavāte patvā te pi chinditvā uppatito verambhavātamukhaṁ pakkhandi, atha naṁ verambhavātā pahariṁsu. So tehi pahaṭamatto va khaṇḍākhaṇḍaṁ hutvā ākāse yeva antaradhāyi.

4. Akatvā apanandassa, pitu vuddhassa sāsanaṁ,
Kālavāte atikkamma, verambhānaṁ vasaṁ agā.

5. Tassa puttā ca dārā ca, ye caññe anujīvino,
Sabbe byasanamāpāduṁ, anovādakare dije.

6. Evam-pi idha vuddhānaṁ, yo vākyaṁ nāvabujjhati,
Atisīmacaro ditto, gijjhovātītasāsano,
Sabbe byasanaṁ papponti, akatvā vuddhasāsanan-ti.

Imā tisso abhisambuddhagāthā.

Tattha anujīvino ti taṁ nissāya jīvanakā. Anovādakare dije ti tasmiṁ migālope gijjhe ovādaṁ agaṇhante sabbe pi te tena saddhiṁ atisīmaṁ gantvā vināsaṁ pāpuṇiṁsu. Evampīti, bhikkhave, yathā so gijjho, evaṁ yo añño pi gahaṭṭho vā pabbajito vā hitānukampakānaṁ vuddhānaṁ vacanaṁ na gaṇhāti, so pi ayaṁ sīmaṁ atikkamitvā caranto ditto gabbito gijjho va byasanaṁ pāpuṇātīti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā migālopo dubbacabhikkhu ahosi, apanando pana aham-eva ahosin”-ti.

Migālopajātakavaṇṇanā chaṭṭhā