Ja 382: Sirikāḷakaṇṇijātakavaṇṇanā

{3.257} nu kāḷena vaṇṇenā ti idaṁ satthā jetavane viharanto anāthapiṇḍikaṁ ārabbha kathesi. So hi sotāpattiphale patiṭṭhitakālato paṭṭhāya akhaṇḍāni pañca sīlāni rakkhi, bhariyāpissa puttadhītaro pi dāsā pi bhatiṁ gahetvā kammaṁ karontā kammakarā pi sabbe rakkhiṁsu yeva. Athekadivasaṁ bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, anāthapiṇḍiko suci yeva suciparivāro hutvā caratī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe porāṇakapaṇḍitā pi sucī yeva suciparivārā ahesun”-ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto seṭṭhi hutvā dānaṁ adāsi, sīlaṁ rakkhi, uposathakammaṁ kari, bhariyāpissa pañca sīlāni rakkhi, puttadhītaro pi dāsakammakaraporisā pi pañca sīlāni rakkhiṁsu. So suciparivāraseṭṭhitveva paññāyittha. Athekadivasaṁ so cintesi: “Sace mayā suciparivārasīlo koci āgamissati, tassa mama nisīdanapallaṅkaṁ vā nipajjanasayanaṁ vā dātuṁ na yuttaṁ, anucchiṭṭhaṁ aparibhuttaṁ dātuṁ vaṭṭatī” ti attano vasanaṭṭhāne yeva ekapasse aparibhuttapallaṅkañca senāsanañca paññāpesi. Tasmiṁ samaye cātumahārājikadevalokato virūpakkhamahārājassa dhītā kāḷakaṇṇī ca nāma dhataraṭṭhamahārājassa dhītā sirī ca nāmāti imā dve bahuṁ gandhamālaṁ ādāya: “Anotatte kīḷissāmā” ti anotattatitthaṁ āgacchiṁsu. Tasmiṁ pana dahe bahūni titthāni, tesu buddhānaṁ titthe buddhā yeva nhāyanti, paccekabuddhānaṁ titthe paccekabuddhāva nhāyanti, bhikkhūnaṁ {3.258} titthe bhikkhūva nhāyanti, tāpasānaṁ titthe tāpasāva nhāyanti, cātumahārājikādīsu chasu kāmasaggesu devaputtānaṁ titthe devaputtāva nhāyanti, devadhītānaṁ titthe devadhītāva nhāyanti.

Tatrimā dve āgantvā: “Ahaṁ paṭhamaṁ nhāyissāmi, ahaṁ paṭhaman”-ti titthāya kalahaṁ kariṁsu. Kāḷakaṇṇī: “Ahaṁ lokaṁ pālemi vicāremi, tasmā paṭhamaṁ nāyituṁ yuttāmhī” ti vadati. Sirī: “Ahaṁ mahājanassa issariyadāyikāya paṭipadāya ṭhitā, tasmā paṭhamaṁ nhāyituṁ yuttāmhī” ti vadati. Tā: “Amhesu paṭhamaṁ nhāyituṁ yuttarūpaṁ vā ayuttarūpaṁ vā cattāro mahārājāno jānissantī” ti tesaṁ santikaṁ gantvā: “Amhesu kā paṭhamaṁ anotattadahe nhāyituṁ yuttarūpā” ti pucchiṁsu. Dhataraṭṭhavirūpakkhā: “Na sakkā amhehi vinicchinitun”-ti virūḷhakavessavaṇānaṁ bhāramakaṁsu. Te: “Amhe pi na sakkhissāma, sakkassa pādamūle pesessāmā” ti tā sakkassa santikaṁ pesesuṁ. Sakko tāsaṁ vacanaṁ sutvā cintesi: “Imā dve pi mama purisānaññeva dhītaro, na sakkā mayā imaṁ aḍḍaṁ vinicchinitun”-ti. Atha tā sakko āha: “Bārāṇasiyaṁ suciparivāro nāma seṭṭhi atthi, tassa ghare anucchiṭṭhasayanañca paññattaṁ, yā tattha nisīdituṁ vā sayituṁ vā labhati, sā paṭhamaṁ nhāyituṁ yuttarūpā” ti. Taṁ sutvā kāḷakaṇṇī tasmiṁ khaṇe yeva nīlavatthaṁ nivāsetvā nīlavilepanaṁ vilimpitvā nīlamaṇipiḷandhanaṁ piḷandhitvā yantapāsāṇo viya devalokato otaritvā majjhimayāmasamanantare seṭṭhino pāsādassa upaṭṭhānadvāre sayanassa avidūre ṭhāne nīlarasmiṁ vissajjetvā ākāse aṭṭhāsi. Seṭṭhi oloketvā {3.259} taṁ addasa, sahadassanenevassa sā appiyā ahosi amanāpā. So tāya saddhiṁ sallapanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Kā nu kāḷena vaṇṇena, na cā pi piyadassanā,
Kā vā tvaṁ kassa vā dhītā, kathaṁ jānemu taṁ mayan-ti.

Tattha kāḷenā ti nīlena. Vaṇṇenā ti sarīravatthābharaṇavaṇṇena. Na cā pi piyadassanā ti dhātuso, bhikkhave, sattā saṁsandantīti vuttaṁ, ayañca devadhītā anācārā dussīlā, tasmā sā sahadassanenevassa appiyā jātā, tenevamāha. Kā vā tvanti: “Kā ca tvaṁ, ayam-eva vā pāṭho.

Taṁ sutvā kāḷakaṇṇī dutiyaṁ gāthamāha.

2. Mahārājassahaṁ dhītā, virūpakkhassa caṇḍiyā,
Ahaṁ kāḷī alakkhikā, kāḷakaṇṇīti maṁ vidū,
Okāsaṁ yācito dehi, vasemu tava santike ti.

Tattha caṇḍiyā ti kodhanā. Kodhabhāvena hi mayhaṁ caṇḍīti nāmaṁ kariṁsu. Alakkhikā ti nippaññā. Maṁ vidū ti evaṁ maṁ cātumahārājikadevaloke jānanti. Vasemū ti mayaṁ ajja ekarattaṁ tava santike vaseyyāma, etasmiṁ me anucchiṭṭhāsanasayane okāsaṁ dehīti.

Tato bodhisatto tatiyaṁ gāthamāha.

3. Kiṁsīle kiṁsamācāre, purise nivisase tuvaṁ,
Puṭṭhā me kāḷi akkhāhi, kathaṁ jānemu taṁ mayan-ti.

Tattha nivisase ti tava cittena nivisasi patiṭṭhahasīti.

Tato sā attano guṇaṁ kathentī catutthaṁ gāthamāha.

4. Makkhī paḷāsī sārambhī, issukī maccharī saṭho,
So mayhaṁ puriso kanto, laddhaṁ yassa vinassatī ti.

Tassattho: yo puriso attano kataguṇaṁ na jānāti, guṇamakkhī hoti, attano kismiñci kāraṇe kathite: “Kiṁ ahaṁ etaṁ na jānāmī” ti yugaggāhaṁ gaṇhāti {3.260}, aññehi kiñci kataṁ disvā sārambhavasena karaṇuttarikaṁ karoti, pare lābhaṁ labhante na tussati, “mayhaṁ issariyaṁ paresaṁ mā hotu, mayham-eva hotū” ti sakasampattiṁ gopetvā parassa tiṇaggena telabindum-pi na deti, kerāṭikalakkhaṇena samannāgato hutvā attano santakaṁ parassa adatvā tehi tehi upāyehi parasantakam-eva khādati, yassa laddhaṁ dhaññaṁ vā dhanaṁ vā vinassati na tiṭṭhati, surādhutto akkhadhutto itthidhutto vā hutvā laddhaṁ laddhaṁ vināseti yeva, ayaṁ etehi guṇehi samannāgato puriso mayhaṁ kanto piyo manāpo, evarūpe ahaṁ cittena patiṭṭhahāmīti.

Sā yeva pañcamachaṭṭhasattamagāthā abhāsi:

5. Kodhano upanāhī ca, pisuṇo ca vibhedako,
Kaṇḍakavāco pharuso, so me kantataro tato.

6. Ajja suveti puriso, sadatthaṁ nāvabujjhati,
Ovajjamāno kuppati, seyyaṁ so atimaññati.

7. Davappaluddho puriso, sabbamittehi dhaṁsati,
So mayhaṁ puriso kanto, tasmiṁ homi anāmayā ti.

Tā pi imināva nayena vitthāretabbā. Saṅkhepattho panettha: kodhano ti appamattakenā pi kujjhanako. Upanāhī ti parassa aparādhaṁ hadaye ṭhapetvā sucirena pi tassa anatthakārako. Pisuṇo ti pisuṇavāco. Vibhedako ti appamattakena pi mittabhindanako. Kaṇḍakavāco ti sadosavāco. Pharuso ti thaddhavāco. Kantataro ti so puriso mayhaṁ purimā pi kantataro piyataro. Ajja suve ti: “Idaṁ kammaṁ ajja kātabbaṁ, idaṁ sve, idaṁ tatiyadivasādīsū” ti evaṁ so sadatthaṁ attano kiccaṁ nāvabujjhati na jānāti. Ovajjamāno ti ovadiyamāno. Seyyaṁ so atimaññatī ti jātigottakulappadesasīlācāraguṇehi uttaritaraṁ uttamapuggalaṁ: “Tvaṁ mayhaṁ kiṁ pahosī” ti atikkamitvā maññati. Davappaluddho ti rūpādīsu kāmaguṇesu nirantaradavena paluddho abhibhūto vasaṁ gato. Dhaṁsatīti: “Tayā mayhaṁ kiṁ katan”-ti ādīni vatvā sabbeheva mittehi dhaṁsati parihāyati. Anāmayā ti ayaṁ etehi guṇehi samannāgate puggale niddukkhā nissokā homi, taṁ labhitvā aññattha anālayā hutvā vasāmī” ti.

Atha {3.261} naṁ garahanto mahāsatto aṭṭhamaṁ gāthamāha.

8. Apehi etto tvaṁ kāḷi, netaṁ amhesu vijjati,
Aññaṁ janapadaṁ gaccha, nigame rājadhāniyo ti.

Tattha apehī ti apagaccha. Netaṁ amhesū ti etaṁ makkhādikaṁ tava piyabhāvakaraṇaṁ amhesu pi na vijjati natthi. Nigame rājadhāniyo ti aññe nigame pi aññā rājadhāniyo pi gaccha, yattha mayaṁ taṁ na passāma, tattha gacchāti dīpeti.

Taṁ sutvā kāḷakaṇṇī additā hutvā anantaragāthamāha.

1. Aham-pi kho taṁ jānāmi, netaṁ tumhesu vijjati,
Santi loke alakkhikā, saṅgharanti bahuṁ dhanaṁ,
Ahaṁ devo ca me bhātā, ubho naṁ vidhamāmase ti.

Tattha netaṁ tumhesū ti yaṁ mama piyabhāvakaraṇaṁ makkhādikaṁ yena ahaṁ attanā pi samannāgatā, taṁ tumhesu natthīti aham-pi etaṁ jānāmi. Santi loke alakkhikā ti aññe pana loke nissīlā nippaññā santi. Saṅgharantī ti te nissīlā nippaññā pi samānā etehi makkhādīhi bahuṁ dhanaṁ saṅgharanti piṇḍaṁ karonti. Ubho nan-ti taṁ pana etehi saṅgharitvā ṭhapitaṁ dhanaṁ ahañca mayham-eva bhātā devo ca nāma devaputtoti ubho ekato hutvā vidhamāmase nāsema, amhākaṁ pana devaloke bahū dibbaparibhogā atthi dibbāni sayanāni, tvaṁ dadeyyāsi vā no vā, ko me tayā atthoti vatvā pakkāmi.

Tassā pakkantakāle sirī devadhītā suvaṇṇavaṇṇehi vatthavilepanehi suvaṇṇālaṅkārena āgantvā upaṭṭhānadvāre pītarasmiṁ vissajjetvā samehi pādehi samaṁ pathaviyaṁ patiṭṭhāya sagāravā aṭṭhāsi. Taṁ disvā mahāsatto paṭhamaṁ gāthamāha.

2. Kā nu dibbena vaṇṇena, pathabyā supatiṭṭhitā,
Kā vā tvaṁ kassa vā dhītā, kathaṁ jānemu taṁ mayan-ti.

Tattha {3.262} dibbenā ti visiṭṭhena uttamena.

Taṁ sutvā sirī dutiyaṁ gāthamāha.

3. Mahārājassahaṁ dhītā, dhataraṭṭhassa sirīmato,
Ahaṁ sirī ca lakkhī ca, bhūripaññāti maṁ vidū,
Okāsaṁ yācito dehi, vasemu tava santike ti.

Tattha sirī ca lakkhī cā ti sirīti ca lakkhīti ca ahamevaṁnāmā, na aññā. Bhūripaññā ti maṁ vidū ti maṁ cātumahārājikadevaloke pathavīsamāya vipulāya paññāya samannāgatāti jānanti. Vasemu tava santike ti tava anucchiṭṭhāsane ceva anucchiṭṭhasayane ca ekarattiṁ vaseyyāma, okāsaṁ me dehīti.

Tato paraṁ bodhisatto āha:

4. Kiṁsīle kiṁsamācāre, purise nivisase tuvaṁ,
Puṭṭhā me lakkhi akkhāhi, kathaṁ jānemu taṁ mayaṁ.

5. Yo cā pi sīte atha vā pi uṇhe, vātātape ḍaṁsasarīsape ca,
Khudhaṁ pipāsaṁ abhibhuyya sabbaṁ, rattindivaṁ yo satataṁ niyutto.

6. Kālāgatañca na hāpeti atthaṁ, so me manāpo nivise ca tamhi,
Akkodhano mittavā cāgavā ca, sīlūpapanno asaṭhojubhūto.

7. Saṅgāhako sakhilo saṇhavāco, mahattapatto pi nivātavutti,
Tasmiṁhaṁ pose vipulā bhavāmi, ūmi samuddassa yathā pi vaṇṇaṁ.

8. Yo cā pi mitte atha vā amitte, seṭṭhe sarikkhe atha vā pi hīne,
Atthaṁ carantaṁ atha vā anatthaṁ, āvī raho saṅgaham-eva vatte.

9. Vācaṁ {3.263} na vajjā pharusaṁ kadāci, matassa jīvassa ca tassa homi,
Etesaṁ yo aññataraṁ labhitvā, kantā sirī majjati appapañño,
Taṁ dittarūpaṁ visamaṁ carantaṁ, karīsaṭhānaṁva vivajjayāmi.

10. Attanā kurute lakkhiṁ, alakkhiṁ kurutattanā,
Na hi lakkhiṁ alakkhiṁ vā, añño aññassa kārako ti.

Seṭṭhissa pucchā hoti, siriyā vissajjanā.

Tattha ḍaṁsasarīsape cā ti ḍaṁsā vuccanti piṅgalamakkhikā, sabbā pi vā makkhikājātikā idha: “Ḍaṁsā” ti adhippetā. Sarīsapā ti dīghajātikā. Ḍaṁsā ca sarīsapā ca ḍaṁsasarīsapā, tasmiṁ ḍaṁsasarīsape sati. Idaṁ vuttaṁ hoti: yo mahāseṭṭhi sīte vā uṇhe vā vātātape vā ḍaṁsasarīsape vā sati etehi sītādīhi pīḷiyamāno pi etāni ceva sītādīni khudhañca pipāsañcāti sabbampetaṁ parissayaṁ abhibhuyya abhibhavitvā tiṇaṁ viya agaṇetvā rattindivaṁ kasivaṇijjādīsu ceva dānasīlādīsu ca satataṁ attano kammesu niyutto attānaṁ yojetvā vattati.

Kālāgatañcā ti kasikālādīsu kasi-ādīni dhanapariccāgasīlarakkhaṇadhammassavanādikālesu ca dhanapariccajanādippabhedaṁ diṭṭhadhammasamparāye sukhāvahaṁ atthaṁ na hāpeti, yuttappayuttakāle karoti yeva, so mayhaṁ manāpo tasmiñca purise ahaṁ nivisāmīti. Akkodhano ti adhivāsanakhantiyā samannāgato. Mittavā ti kalyāṇamittena samannāgato. Cāgavā ti dhanapariccāgayutto.

Saṅgāhako ti mittasaṅgahaāmisasaṅgahadhammasaṅgahānaṁ kārako. Sakhilo ti muduvāco. Saṇhavāco ti madhuravacano. Mahattapatto pi nivātavuttī ti mahantaṁ ṭhānaṁ vipulaṁ issariyaṁ patto pi yasena anuddhato nīcavutti paṇḍitānaṁ ovādakaro hoti. Tasmiṁhaṁ pose ti tasmiṁ ahaṁ purise. Vipulā bhavāmī ti akhuddakā homi. So hi mahatiyā siriyā padaṭṭhānaṁ. Ūmi samuddassa yathā pi vaṇṇan-ti yathā nāma samuddassa vaṇṇaṁ olokentānaṁ uparūpari āgacchamānā ūmi vipulā viya khāyati, evamahaṁ tasmiṁ puggale vipulā homīti dīpeti.

Āvī raho ti sammukhā ca parammukhā ca. Saṅgaham-eva vatte ti etasmiṁ mittādibhede puggale catubbidhaṁ saṅgaham-eva vatteti pavatteti.

Na vajjā ti yo kadāci kismiñci kāle pharusavacanaṁ na vadeyya, madhuravacano va hoti. Matassa jīvassa cā ti {3.264} tassāhaṁ puggalassa matassa pi jīvantassa pi bhattikā homi, idhaloke pi paraloke pi tādisam-eva bhajāmīti dasseti. Etesaṁ yo ti etesaṁ sītābhibhavanādīnaṁ heṭṭhā vuttaguṇānaṁ yo puggalo ekam-pi guṇaṁ labhitvā pamajjati pamussati, puna nānuyuñjatī ti attho. Kantā sirī, kantasiriṁ, kantaṁ sirin-ti tayo pi pāṭhā, tesaṁ vasena ayaṁ atthayojanā: yo puggalo siriṁ labhitvā: “Kantā me siri yathāṭhāne ṭhitā” ti etesaṁ aññataraṁ guṇaṁ pamajjati, yo vā puggalo kantasiriṁ piyasiriṁ icchanto etesaṁ guṇānaṁ aññataraṁ labhitvā pamajjati, yo vā puggalo siriṁ labhitvā kantaṁ manāpaṁ siriṁ etesaṁ guṇānaṁ aññataraṁ pamajjati. Appapañño ti nippañño. Taṁ dittarūpaṁ visamaṁ carantan-ti taṁ ahaṁ dittasabhāvaṁ gabbitasabhāvaṁ kāyaduccaritādibhedaṁ visamaṁ carantaṁ sucijātiko manusso gūthakūpaṁ viya dūrato vivajjayāmīti.

Añño aññassa kārako ti evaṁ sante lakkhiṁ vā alakkhiṁ vā añño puriso aññassa kārako nāma natthi, yo koci attanā attano lakkhiṁ vā alakkhiṁ vā karotīti.

Evaṁ mahāsatto deviyā vacanaṁ abhinanditvā: “Idaṁ anucchiṭṭhaṁ āsanañca sayanañca tuyhaṁ yeva anucchavikaṁ, pallaṅke ca sayane ca nisīda ceva nipajja cā” ti āha. Sā tattha vasitvā paccūsakāle nikkhamitvā cātumahārājikadevalokaṁ gantvā anotattadahe paṭhamaṁ nahāyi. Tam-pi sayanaṁ siridevatāya paribhuttabhāvā sirisayanaṁ nāma jātaṁ. Sirisayanassa ayaṁ vaṁso, iminā kāraṇena yāvajjatanā: “Sirisayanan”-ti vuccati.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā siridevī uppalavaṇṇā ahosi, suciparivāraseṭṭhi pana aham-eva ahosin”-ti.

Sirikāḷakaṇṇijātakavaṇṇanā sattamā