Ja 384: Dhammadhajajātakavaṇṇanā

Dhammaṁ caratha ñātayo ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ kuhakabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Tadā hi satthā: “Na, bhikkhave, ayaṁ idāneva kuhako, pubbe pi kuhakoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto sakuṇayoniyaṁ nibbattitvā vayappatto sakuṇasaṅghaparivuto samuddamajjhe dīpake vasi. Athekacce kāsiraṭṭhavāsino vāṇijā disākākaṁ gahetvā nāvāya samuddaṁ pakkhandiṁsu, samuddamajjhe nāvā bhijji. So disākāko taṁ dīpakaṁ gantvā cintesi: “Ayaṁ mahāsakuṇasaṅgho, mayā kuhakakammaṁ katvā etesaṁ aṇḍakāni ceva chāpake ca varaṁ varaṁ khādituṁ vaṭṭatī” ti. So otaritvā sakuṇasaṅghassa majjhe mukhaṁ vivaritvā ekena pādena pathaviyaṁ aṭṭhāsi. “Ko nāma tvaṁ, sāmī” ti sakuṇehi puṭṭho: “Ahaṁ dhammiko nāmā” ti āha. “Kasmā pana ekena pādena ṭhitosī” ti? “Mayā dutiye pāde nikkhitte {3.268} pathavī dhāretuṁ na sakkotī” ti. “Atha kasmā mukhaṁ vivaritvā tiṭṭhasī” ti? “Ahaṁ aññaṁ āhāraṁ na khādāmi, vātam-eva khādāmī” ti. Evañca pana vatvā te sakuṇe āmantetvā: “Ovādaṁ vo dassāmi, taṁ suṇāthā” ti tesaṁ ovādavasena paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Dhammaṁ caratha ñātayo, dhammaṁ caratha bhaddaṁ vo,
Dhammacārī sukhaṁ seti, asmiṁ loke paramhi cā ti.

Tattha dhammaṁ carathā ti kāyasucaritādibhedaṁ dhammaṁ karotha. Ñātayo ti te ālapati. Dhammaṁ caratha bhaddaṁ vo ti ekavāraṁ caritvā mā osakkatha, punappunaṁ caratha, evaṁ bhaddaṁ vo bhavissati. Sukhaṁ setī ti desanāsīsametaṁ, dhammacārī pana sukhaṁ tiṭṭhati gacchati nisīdati seti, sabbiriyāpathesu sukhito hotīti dīpeti.

Sakuṇā: “Ayaṁ kāko kohaññena aṇḍakāni khādituṁ evaṁ vadatī” ti ajānitvā taṁ dussīlaṁ vaṇṇentā dutiyaṁ gāthamāhaṁsu:

2. Bhaddako vatayaṁ pakkhī, dijo paramadhammiko,
Ekapādena tiṭṭhanto, dhammamevānusāsatī ti.

Tattha dhammamevā ti sabhāvam-eva. Anusāsatī ti kathesi.

Sakuṇā tassa dussīlassa saddahitvā: “Tvaṁ kira sāmi aññaṁ gocaraṁ na gaṇhasi, vātam-eva bhakkhasi, tena hi amhākaṁ aṇḍakāni ca chāpake ca olokeyyāsī” ti vatvā gocarāya gacchanti. So pāpo tesaṁ gatakāle aṇḍakāni ca chāpake ca kucchipūraṁ khāditvā tesaṁ āgamanakāle upasantūpasanto hutvā mukhaṁ vivaritvā ekena pādena tiṭṭhati. Sakuṇā āgantvā puttake apassantā: “Ko nu kho khādatī” ti mahāsaddena viravanti, “ayaṁ kāko dhammiko” ti tasmiṁ āsaṅkāmattam-pi na karonti. Athekadivasaṁ mahāsatto cintesi: “Idha pubbe koci paripantho natthi, imassa āgatakālato paṭṭhāya jāto, imaṁ pariggaṇhituṁ vaṭṭatī” ti. So sakuṇehi saddhiṁ gocarāya gacchanto viya hutvā nivattitvā paṭicchannaṭṭhāne aṭṭhāsi. Kāko pi {3.269} “gatā sakuṇā” ti nirāsaṅko hutvā uṭṭhāya gantvā aṇḍakāni ca chāpake ca khāditvā punāgantvā mukhaṁ vivaritvā ekena pādena aṭṭhāsi.

Sakuṇarājā sakuṇesu āgatesu sabbe sannipātāpetvā: “Ahaṁ vo ajja puttakānaṁ paripanthaṁ pariggaṇhanto imaṁ pāpakākaṁ khādantaṁ addasaṁ, etha naṁ gaṇhāmā” ti sakuṇasaṅghaṁ āmantetvā parivāretvā: “Sace palāyati, gaṇheyyātha nan”-ti vatvā sesagāthā abhāsi:

3. Nāssa sīlaṁ vijānātha, anaññāya pasaṁsatha,
Bhutvā aṇḍañca potañca, dhammo dhammoti bhāsati.

4. Aññaṁ bhaṇati vācāya, aññaṁ kāyena kubbati,
Vācāya no ca kāyena, na taṁ dhammaṁ adhiṭṭhito.

5. Vācāya sakhilo manoviduggo, channo kūpasayo va kaṇhasappo,
Dhammadhajo gāmanigamāsu sādhu, dujjāno purisena bālisena.

6. Imaṁ tuṇḍehi pakkhehi, pādā cimaṁ viheṭhatha,
Chavañhimaṁ vināsetha, nāyaṁ saṁvāsanāraho ti.

Tattha nāssa sīlan-ti na assa sīlaṁ. Anaññāyā ti ajānitvā. Bhutvā ti khāditvā. Vācāya no ca kāyenā ti ayañhi vacaneneva dhammaṁ carati, kāyena pana na karoti. Na taṁ dhammaṁ adhiṭṭhito ti tasmā jānitabbo yathāyaṁ dhammaṁ bhaṇati, na taṁ adhiṭṭhito, tasmiṁ dhamme na adhiṭṭhito. Vācāya sakhilo ti vacanena mudu. Manoviduggo ti manasā viduggo duppaveso visamo. Channo ti yasmiṁ bile sayati, tena channo. Kūpasayo ti bilāsayo. Dhammadhajo ti sucaritadhammaṁ dhajaṁ katvā vicaraṇena dhammaddhajo. Gāmanigamāsu sādhū ti gāmesu ca nigamesu ca sādhu bhaddako sambhāvito. Dujjāno ti ayaṁ evarūpo dussīlo paṭicchannakammanto bālisena aññāṇena purisena na sakkā jānituṁ. Pādā ciman-ti attano attano pādena ca imaṁ. Viheṭhathā ti paharatha hanatha. Chavan-ti lāmakaṁ. Nāyan-ti ayaṁ amhehi saddhiṁ ekasmiṁ ṭhāne saṁvāsaṁ na arahatīti.

Evañca {3.270} pana vatvā sakuṇajeṭṭhako sayam-eva laṅghitvā tassa sīsaṁ tuṇḍena pahari, avasesā sakuṇā tuṇḍanakhapādapakkhehi pahariṁsu. So tattheva jīvitakkhayaṁ pāpuṇi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā kuhakakāko idāni kuhakabhikkhu ahosi, sakuṇarājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Dhammadhajajātakavaṇṇanā navamā