Ja 387: Sūcijātakavaṇṇanā

Akakkasaṁ apharusan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto paññāpāramiṁ ārabbha kathesi. Vatthu mahāumaṅgajātake (Ja. 542) āvi bhavissati.

Idaṁ satthā jetavane viharanto paññāpāramiṁ ārabbha kathesi. Ekadivasañhi bhikkhū dhammasabhāyaṁ sannisinnā tathāgatassa paññāpāramiṁ vaṇṇayantā nisīdiṁsu: “Mahāpañño, āvuso, tathāgato puthupañño gambhīrapañño hāsapañño javanapañño tikkhapañño nibbedhikapañño parappavādamaddano, attano paññānubhāvena kūṭadantādayo brāhmaṇe, sabhiyādayo paribbājake, aṅgulimālādayo core, āḷavakādayo yakkhe, sakkādayo deve, bakādayo brahmāno ca dametvā nibbisevane akāsi, bahujanakāye pabbajjaṁ datvā maggaphalesu patiṭṭhāpesi, evaṁ mahāpañño, āvuso, satthā” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti {6.330} vutte.

Tadā pana satthā bhikkhū āmantetvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi tathāgato paññavā upāyakusaloyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe kammārakule nibbattitvā vayappatto pariyodātasippo ahosi. Mātāpitaro panassa daliddā, tesaṁ gāmato avidūre añño sahassakuṭiko kammāragāmo. Tattha kammārasahassajeṭṭhako kammāro rājavallabho aḍḍho mahaddhano, tassekā dhītā ahosi uttamarūpadharā devaccharāpaṭibhāgā janapadakalyāṇilakkhaṇehi samannāgatā. Sāmantagāmesu manussā vāsipharasuphālapācanādikārāpanatthāya taṁ gāmaṁ gantvā yebhuyyena taṁ kumārikaṁ passanti, te attano attano gāmaṁ gantvā nisinnaṭṭhānādīsu tassā rūpaṁ {3.282} vaṇṇenti. Bodhisatto taṁ sutvā savanasaṁsaggena bajjhitvā: “Pādaparicārikaṁ naṁ karissāmī” ti uttamajātikaṁ ayaṁ gahetvā ekaṁ sukhumaṁ ghanaṁ sūciṁ katvā pāse vijjhitvā udake uppilāpetvā aparam-pi tathārūpam-eva tassā kosakaṁ katvā pāse vijjhi. Iminā niyāmena tassā satta kosake akāsi, “kathaṁ akāsī” ti na vattabbaṁ. Bodhisattānañhi ñāṇamahantatāya karaṇaṁ samijjhati yeva. So taṁ sūciṁ nāḷikāya pakkhipitvā ovaṭṭikāya katvā taṁ gāmaṁ gantvā kammārajeṭṭhakassa vasanavīthiṁ pucchitvā tattha gantvā dvāre ṭhatvā: “Ko mama hatthato evarūpaṁ nāma sūciṁ mūlena kiṇituṁ icchatī” ti sūciṁ vaṇṇento jeṭṭhakakammārassa gharadvārasamīpe ṭhatvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Akakkasaṁ apharusaṁ, kharadhotaṁ supāsiyaṁ,
Sukhumaṁ tikhiṇaggañca, ko sūciṁ ketumicchatī ti.

Tassattho: mama paṭalassa vā tilakassa vā odhino vā abhāvena akakkasaṁ, sumaṭṭhatāya apharusaṁ, kharena pāsāṇena dhotattā kharadhotaṁ, sundarena suviddhena pāsena samannāgatattā supāsiyaṁ, saṇhatāya sukhumaṁ, aggassa tikhiṇatāya tikhiṇaggaṁ sūciṁ mama hatthato mūlaṁ datvā ko kiṇituṁ icchatīti.

Evañca pana vatvā puna pi taṁ vaṇṇento dutiyaṁ gāthamāha.

2. Sumajjañca supāsañca, anupubbaṁ suvaṭṭitaṁ,
Ghanaghātimaṁ paṭithaddhaṁ, ko sūciṁ ketumicchatī ti.

Tattha sumajjañcā ti kuruvindakacuṇṇena suṭṭhu majjitaṁ. Supāsañcā ti saṇhena pāsavedhakena viddhattā sundarapāsaṁ. Ghanaghātiman-ti yā ghātiyamānā adhikaraṇiṁ anupavisati, ayaṁ: “Ghanaghātimā” ti vuccati, tādisinti attho. Paṭithaddhan-ti thaddhaṁ amudukaṁ.

Tasmiṁ {3.283} khaṇe sā kumārikā bhuttapātarāsaṁ pitaraṁ darathapaṭippassambhanatthaṁ cūḷasayane nipannaṁ tālavaṇṭena bījayamānā bodhisattassa madhurasaddaṁ sutvā allamaṁsapiṇḍena hadaye pahaṭā viya ghaṭasahassena nibbāpitadarathā viya hutvā: “Ko nu kho esa atimadhurena saddena kammārānaṁ vasanagāme sūciṁ vikkiṇāti, kena nu kho kammena āgato, jānissāmi nan”-ti tālavaṇṭaṁ ṭhapetvā gehā nikkhamma bahi-āḷindake ṭhatvā tena saddhiṁ kathesi. Bodhisattānañhi patthitaṁ nāma samijjhati, so hi tassā yevatthāya taṁ gāmaṁ āgato. Sā ca tena saddhiṁ kathentī: “Māṇava, sakalaraṭṭhavāsino sūci-ādīnaṁ atthāya imaṁ gāmaṁ āgacchanti, tvaṁ bālatāya kammāragāme sūciṁ vikkiṇituṁ icchasi, sace pi divasaṁ sūciyā vaṇṇaṁ bhāsissasi, na te koci hatthato sūciṁ gaṇhissati, sace tvaṁ mūlaṁ laddhuṁ icchasi, aññaṁ gāmaṁ yāhī” ti vatvā dve gāthā abhāsi:

3. Itodāni patāyanti, sūciyo baḷisāni ca,
Koyaṁ kammāragāmasmiṁ, sūciṁ vikketumicchati.

4. Ito satthāni gacchanti, kammantā vividhā puthū,
Koyaṁ kammāragāmasmiṁ, sūciṁ vikketumicchatī ti.

Tattha itodānī ti imasmiṁ raṭṭhe idāni sūciyo ca baḷisāni ca aññāni ca upakaraṇāni imamhā kammāragāmā patāyanti nikkhamanti, taṁ taṁ disaṁ pattharantā niggacchanti. Koyan-ti evaṁ sante ko ayaṁ imasmiṁ kammāragāme sūciṁ vikkiṇituṁ icchati. Satthānī ti bārāṇasiṁ gacchantāni nānappakārāni satthāni ito va gacchanti. Vividhā puthū ti nānappakārā bahū kammantā pi sakalaraṭṭhavāsīnaṁ ito gahitaupakaraṇeheva pavattanti.

Bodhisatto tassā vacanaṁ sutvā: “Bhadde, tvaṁ ajānantī aññāṇena evaṁ vadesī” ti vatvā dve gāthā abhāsi:

5. Sūciṁ {3.284} kammāragāmasmiṁ, vikketabbā pajānatā,
Ācariyāva jānanti, kammaṁ sukatadukkaṭaṁ.

6. Imañce te pitā bhadde, sūciṁ jaññā mayā kataṁ,
Tayā ca maṁ nimanteyya, yañcatthaññaṁ ghare dhanan-ti.

Tattha sūcin-ti vibhattivipallāso kato. Idaṁ vuttaṁ hoti: sūci nāma pajānatā paṇḍitena purisena kammāragāmasmiṁ yeva vikketabbā. Kiṁkāraṇā? Ācariyāva jānanti, kammaṁ sukatadukkaṭanti, tassa tassa sippassa ācariyāva tasmiṁ tasmiṁ sippe sukatadukkaṭakammaṁ jānanti, svāhaṁ kammārakammaṁ ajānantānaṁ gahapatikānaṁ gāmaṁ gantvā mama sūciyā sukatadukkaṭabhāvaṁ kathaṁ jānāpessāmi, imasmiṁ pana gāme mama balaṁ jānāpessāmīti. Evaṁ bodhisatto imāya gāthāya attano balaṁ vaṇṇesi.

Tayā ca maṁ nimanteyyā ti bhadde sace tava pitā imaṁ mayā kataṁ sūciṁ: “Īdisā vā esā, evaṁ vā katā” ti jāneyya, “imaṁ me dhītaraṁ tava pādaparicārikaṁ dammi, gaṇhāhi nan”-ti evaṁ tayā ca maṁ nimanteyya. Yañcatthaññaṁ ghare dhanan-ti yañca aññaṁ saviññāṇakaṁ vā aviññāṇakaṁ vā ghare dhanaṁ atthi, tena maṁ nimanteyya. “Yañcassaññan”-ti pi pāṭho, yañca assa ghare aññaṁ dhanaṁ atthī ti attho.

Kammārajeṭṭhako sabbaṁ tesaṁ kathaṁ sutvā: “Ammā” ti dhītaraṁ pakkositvā: “Kena saddhiṁ sallapasī” ti pucchi. Tāta, eko puriso sūciṁ vikkiṇāti, tena saddhiṁ sallapemīti. “Tena hi pakkosāhi nan”-ti. Sā gantvā pakkosi. Bodhisatto gehaṁ pavisitvā kammārajeṭṭhakaṁ vanditvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Atha naṁ so: “Kataragāmavāsikosī” ti pucchi. “Ahaṁ asukagāmavāsikomhi asukakammārassa putto” ti. “Kasmā idhāgatosī” ti. “Sūcivikkayatthāyā” ti. “Āhara, sūciṁ te passāmā” ti {3.285}. Bodhisatto attano guṇaṁ sabbesaṁ majjhe pakāsetukāmo: “Nanu ekakānaṁ olokitato sabbesaṁ majjhe oloketuṁ varataran”-ti āha. So: “Sādhu, tātā” ti sabbe kammāre sannipātāpetvā tehi parivuto: “Āhara, tāta, mayaṁ passāma te sūcin”-ti āha. “Ācariya, ekaṁ adhikaraṇiñca udakapūrañca kaṁsathālaṁ āharāpethā” ti. So āharāpesi. Bodhisatto ovaṭṭikato sūcināḷikaṁ nīharitvā adāsi. Kammārajeṭṭhako tato sūciṁ nīharitvā: “Tāta, ayaṁ sūcī” ti pucchi. “Nāyaṁ sūci, kosako eso” ti. So upadhārento neva antaṁ, na koṭiṁ addasa. Bodhisatto āharāpetvā nakhena kosakaṁ apanetvā: “Ayaṁ sūci, ayaṁ kosako” ti mahājanassa dassetvā sūciṁ ācariyassa hatthe, kosakaṁ pādamūle ṭhapesi. Puna tena: “Ayaṁ maññe sūcī” ti vutto: “Ayam-pi sūcikosakoyevā” ti vatvā nakhena paharanto paṭipāṭiyā cha sūcikosake kammārajeṭṭhakassa pādamūle ṭhapetvā: “Ayaṁ sūcī” ti tassa hatthe ṭhapesi. Kammārasahassāni aṅguliyo phoṭesuṁ, celukkhepā pavattiṁsu.

Atha naṁ kammārajeṭṭhako: “Tāta, imāya sūciyā kiṁ balan”-ti pucchi. “Ācariya balavatā purisena adhikaraṇiṁ ukkhipāpetvā adhikaraṇiyā heṭṭhā udakapātiṁ ṭhapāpetvā adhikaraṇiyā majjhe imaṁ sūciṁ paharathā” ti. So tathā kāretvā adhikaraṇiyā majjhe sūciṁ aggena pahari. Sā adhikaraṇiṁ vinivijjhitvā udakapiṭṭhe kesaggamattam-pi uddhaṁ vā adho vā ahutvā tiriyaṁ patiṭṭhāsi. Sabbe kammārā: “Amhehi ettakaṁ kālaṁ ‘kammārā nāma edisā hontī’ ti sutivasena pi na sutapubban”-ti aṅguliyo phoṭetvā celukkhepasahassaṁ pavattayiṁsu {3.286}. Kammārajeṭṭhako dhītaraṁ pakkositvā tasmiññeva parisamajjhe: “Ayaṁ kumārikā tuyham-eva anucchavikā” ti udakaṁ pātetvā adāsi. So aparabhāge kammārajeṭṭhakassa accayena tasmiṁ gāme kammārajeṭṭhako ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā kammārajeṭṭhakassa dhītā rāhulamātā ahosi, paṇḍitakammāraputto pana aham-eva ahosin”-ti.

Sūcijātakavaṇṇanā dutiyā