Ja 388: Tuṇḍilajātakavaṇṇanā

Navachannake ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ maraṇabhīrukaṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. So kira sāvatthivāsī kulaputto buddhasāsane pabbajitvā maraṇabhīruko ahosi, appamattakam-pi sākhācalanaṁ daṇḍakapatanaṁ sakuṇacatuppadasaddaṁ vā aññaṁ vā tathārūpaṁ sutvā maraṇabhayatajjito hutvā kucchiyaṁ viddhasaso viya kampanto vicari. Bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, asuko kira bhikkhu maraṇabhīruko appamattakam-pi saddaṁ sutvā vikampamāno palāyati, imesañca sattānaṁ maraṇam-eva dhuvaṁ, jīvitaṁ addhuvaṁ, nanu tadeva yoniso manasi kātabban”-ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte taṁ bhikkhuṁ pakkosāpetvā: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu maraṇabhīruko” ti vatvā: “Āma, bhante” ti tena paṭiññāto: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa maraṇabhīrukoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto sūkariyā kucchimhi paṭisandhiṁ gaṇhi. Sūkarī pariṇatagabbhā dve putte vijāyi. Sā ekadivasaṁ te gahetvā ekasmiṁ āvāṭe nipajji. Athekā bārāṇasidvāragāmavāsinī mahallikā kappāsakhettato pacchipuṇṇaṁ kappāsaṁ ādāya {3.287} yaṭṭhiyā bhūmiṁ ākoṭentī āgacchi. Sūkarī taṁ saddaṁ sutvā maraṇabhayena puttake chaḍḍetvā palāyi. Mahallikā sūkarapotake disvā puttasaññaṁ paṭilabhitvā pacchiyaṁ pakkhipitvā gharaṁ netvā jeṭṭhakassa mahātuṇḍilo, kaniṭṭhassa cūḷatuṇḍiloti nāmaṁ karitvā te puttake viya posesi. Te aparabhāge vaḍḍhitvā thūlasarīrā ahesuṁ. Mahallikā: “Ime no mūlena dehī” ti vuccamānāpi: “Puttā me” ti vatvā kassaci na deti. Athekasmiṁ chaṇakāle dhuttā suraṁ pivantā maṁse khīṇe: “Kuto nu kho maṁsaṁ labhissāmā” ti vīmaṁsantā mahallikāya gehe sūkarānaṁ atthibhāvaṁ ñatvā mūlaṁ gahetvā tattha gantvā: “Amma, mūlaṁ gahetvā ekaṁ no sūkaraṁ dehī” ti āhaṁsu. Sā: “Alaṁ, tātā, puttā me ete, puttaṁ nāma maṁsaṁ khādanatthāya kiṇantānaṁ dadantā nāma natthī” ti paṭikkhi pi. Dhuttā: “Amma, manussānaṁ sūkarā nāma puttā na honti, dehi no” ti punappunaṁ yācantā pi alabhitvā mahallikaṁ suraṁ pāyetvā mattakāle: “Amma, sūkarehi kiṁ karissasi, mūlaṁ gahetvā paribbayaṁ karohī” ti tassā hatthe kahāpaṇe ṭhapayiṁsu.

Sā kahāpaṇe gahetvā: “Tātā, mahātuṇḍilaṁ dātuṁ na sakkomi. Cūḷatuṇḍilaṁ pana gaṇhathā” ti āha. “Kahaṁ so” ti? “Ayaṁ etasmiṁ gaccheti, saddamassa dehī” ti. “Āhāraṁ na passāmī” ti. Dhuttā mūlena ekaṁ bhattapātiṁ āharāpesuṁ. Mahallikā taṁ gahetvā dvāre ṭhapitaṁ sūkaradoṇiṁ pūretvā doṇisamīpe aṭṭhāsi. Tiṁsamattā pi dhuttā pāsahatthā tattheva aṭṭhaṁsu. Mahallikā: “Tāta, cūḷatuṇḍila, ehī” ti tassa saddamakāsi. Taṁ sutvā {3.288} mahātuṇḍilo: “Ettakaṁ kālaṁ mama mātarā cūḷatuṇḍilassa saddo na dinnapubbo, maṁ yeva paṭhamaṁ saddāyati, avassaṁ ajja amhākaṁ bhayaṁ uppannaṁ bhavissatī” ti aññāsi. So kaniṭṭhaṁ āmantesi: “Tāta, mama mātā taṁ pakkosati, gaccha tāva jānāhī” ti. So gacchā nikkhamitvā bhattadoṇisamīpe tesaṁ ṭhitabhāvaṁ disvā: “Ajja me maraṇaṁ uppannan”-ti maraṇabhayatajjito nivattitvā kampamāno bhātu santikaṁ āgantvā thambhituṁ nāsakkhi, kampamāno paribbhami. Mahātuṇḍilo taṁ disvā: “Tāta, tvaṁ ajja pana pavedhasi paribbhamasi, pavisanaṭṭhānaṁ olokesi, kiṁ nāmetaṁ karosī” ti pucchi. So attanā diṭṭhakāraṇaṁ kathento paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Navachannakedāni diyyati, puṇṇāyaṁ doṇi suvāminī ṭhitā,
Bahuke jane pāsapāṇike, no ca kho me paṭibhāti bhuñjitun-ti.

Tattha navachannakedāni diyyatī ti bhātika, pubbe amhākaṁ kuṇḍakayāgu vā jhāmabhattaṁ vā diyyati, ajja pana navachannakaṁ navākāraṁ dānaṁ diyyati. Puṇṇāyaṁ doṇī ti ayaṁ amhākaṁ bhattadoṇi suddhabhattassa puṇṇā. Suvāminī ṭhitā ti ayyā pi no tassā santike ṭhitā. Bahuke jane ti na kevalañca ayyāva, añño pi bahuko jano pāsapāṇiko ṭhito. No ca kho me paṭibhātī ti ayaṁ evaṁ etesaṁ ṭhitabhāvo pi idaṁ bhattaṁ bhuñjitum-pi mayhaṁ na paṭibhāti, na ruccatī ti attho.

Taṁ sutvā mahāsatto: “Tāta cūḷatuṇḍila, mama kira mātā ettheva sūkare posentī nāma yadatthaṁ poseti, svāssā attho {3.289} ajja matthakaṁ patto, tvaṁ mā cintayī” ti vatvā madhurena sarena buddhalīḷāya dhammaṁ desento dve gāthā abhāsi:

2. Tasasi bhamasi leṇamicchasi, attāṇosi kuhiṁ gamissasi,
Appossukko bhuñja tuṇḍila, maṁsatthāya hi positāmhase.

3. Ogaha rahadaṁ akaddamaṁ, sabbaṁ sedamalaṁ pavāhaya,
Gaṇhāhi navaṁ vilepanaṁ, yassa gandho na kadāci chijjatī ti.

Tattha tasasi bhamasī ti maraṇabhayena uttasasi, teneva kilamanto bhamasi. Leṇamicchasī ti patiṭṭhaṁ olokesi. Attāṇosī ti tāta, pubbe amhākaṁ mātā paṭisaraṇaṁ ahosi, sā ajja pana nirapekkhā amhe chaḍḍesi, idāni kuhiṁ gamissasi. Ogahā ti ogāha, ayam-eva vā pāṭho. Pavāhayā ti pavāhehi, hārehī ti attho. Na chijjatī ti na nassati. Idaṁ vuttaṁ hoti: tāta, sace maraṇato tasasi, akaddamaṁ pokkharaṇiṁ otaritvā tava sarīre sabbaṁ sedañca malañca pavāhetvā surabhigandhavilepanaṁ vilimpāti.

Tassa dasa pāramiyo āvajjetvā mettāpāramiṁ purecārikaṁ katvā paṭhamaṁ padaṁ udāharantasseva saddo sakalaṁ dvādasayojanikaṁ bārāṇasiṁ ajjhottharitvā gato. Sutasutakkhaṇe yeva rājauparājādayo ādiṁ katvā bārāṇasivāsino āgamaṁsu. Anāgatā pi gehe ṭhitāva suṇiṁsu. Rājapurisā gacche chinditvā bhūmiṁ samaṁ katvā vālukaṁ okiriṁsu. Dhuttānaṁ surāmado chijji. Pāse chaḍḍetvā dhammaṁ suṇamānā aṭṭhaṁsu. Mahallikāya pi surāmado chijji. Mahāsatto mahājanamajjhe cūḷatuṇḍilassa dhammadesanaṁ ārabhi. Taṁ {3.290} sutvā cūḷatuṇḍilo: “Mayhaṁ bhātā evaṁ vadeti, amhākañca vaṁse pokkharaṇiṁ otaritvā nahānaṁ, sarīrato sedamalapavāhanaṁ, purāṇavilepanaṁ hāretvā navavilepanagahaṇañca kismiñci kāle natthi, kiṁ nu kho sandhāya bhātā maṁ eva māhā” ti pucchanto catutthaṁ gāthamāha.

4. Katamo rahado akaddamo, kiṁsu sedamalanti vuccati,
Katamañca navaṁ vilepanaṁ, yassa gandho na kadāci chijjatī ti.

Taṁ sutvā mahāsatto: “Tena hi kaniṭṭha ohitasoto suṇāhī” ti buddhalīḷāya dhammaṁ desento imā gāthā abhāsi:

5. Dhammo rahado akaddamo, pāpaṁ sedamalanti vuccati,
Sīlañca navaṁ vilepanaṁ, tassa gandho na kadāci chijjati.

6. Nandanti sarīraghātino, na ca nandanti sarīradhārino,
Puṇṇāya ca puṇṇamāsiyā, ramamānāva jahanti jīvitan-ti.

Tattha dhammo ti pañcasīlaaṭṭhasīladasasīlāni tīṇi sucaritāni sattatiṁsabodhipakkhiyadhammā amatamahānibbānanti sabbopesa dhammo nāma. Akaddamo ti rāgadosamohamānadiṭṭhikilesakaddamānaṁ abhāvena akaddamo. Iminā sesadhammato vinivattetvā nibbānam-eva dasseti. “Yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṁ dhammānaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ madanimmadano pipāsavinayo ālayasamugghāto vaṭṭupacchedo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānan”-ti (AN. 4.34; Iti. 90) hi vuttaṁ, tadeva dassento, tāta cūḷatuṇḍila, ahaṁ nibbānataḷākaṁ: “Rahado” ti kathemi. Jātijarābyādhimaraṇādīni hi tattha natthi, sace maraṇato muñcitukāmo, nibbānagāminiṁ paṭipadaṁ gaṇhāti. Upanissayapaccayavasena kira bodhisatto evaṁ kathesi.

Pāpaṁ sedamalan-ti {3.291} tāta cūḷatuṇḍila, pāpaṁ sedamalasadisattā: “Sedamalan”-ti porāṇakapaṇḍitehi kathitaṁ. Taṁ panetaṁ ekavidhena pāpaṁ yadidaṁ manopadoso, duvidhena pāpaṁ pāpakañca sīlaṁ, pāpikā ca diṭṭhi, tividhena pāpaṁ tīṇi duccaritāni, catubbidhena pāpaṁ cattāri agatigamanāni, pañcavidhena pāpaṁ pañca cetokhilā, chabbidhena pāpaṁ cha agāravā, sattavidhena pāpaṁ satta asaddhammā, aṭṭhavidhena pāpaṁ aṭṭha micchattā, navavidhena pāpaṁ nava āghātavatthūni, dasavidhena pāpaṁ dasa akusalakammapathā, bahuvidhena pāpaṁ rāgo doso mohoti ekakadukatikādivasena vibhattā akusalā dhammā, iti sabbampetaṁ pāpaṁ: “Sarīranissitasedamalasadisan”-ti paṇḍitehi kathitaṁ.

Sīlan-ti pañcasīlaṁ dasasīlaṁ catupārisuddhisīlaṁ. “Idaṁ, tāta, sīlaṁ catujjātigandhavilepanasadisan”-ti vadati. Tassā ti tassa silassa gandho tīsu vayesu kadāci na chijjati, sakalalokaṁ pattharitvā gacchati.

Na pupphagandho paṭivātameti, na candanaṁ taggaramallikā vā,
Satañca gandho paṭivātameti, sabbā disā sappuriso pavāyati.

Candanaṁ tagaraṁ vā pi, uppalaṁ atha vassikī,
Etesaṁ gandhajātānaṁ, sīlagandho anuttaro.

Appamatto ayaṁ gandho, yvāyaṁ tagaracandanaṁ,
Yo ca sīlavataṁ gandho, vāti devesu uttamo ti. (Dhp. 54-56).

Nandanti sarīraghātino ti tāta cūḷatuṇḍila, ime aññāṇamanussā: “Madhuramaṁsaṁ khādissāma, puttadāram-pi khādāpessāmā” ti pāṇātipātaṁ karontā nandanti tussanti, pāṇātipāto āsevito bhāvito bahulīkato nirayasaṁvattaniko hoti, tiracchānayoni ...pe...pettivisayasaṁvattaniko hoti, yo sabbalahuko pāṇātipātassa vipāko, so manussabhūtassa appāyukasaṁvattaniko hotīti imaṁ pāṇātipāte ādīnavaṁ na jānanti. Ajānantā:

Madhuvā maññati bālo, yāva pāpaṁ na paccati,
Yadā ca paccati pāpaṁ, bālo dukkhaṁ nigacchatī ti. (Dhp. 69).

Madhurasaññino hutvā:

Caranti bālā dummedhā, amitteneva attanā,
Karontā pāpakaṁ kammaṁ, yaṁ hoti kaṭukapphalan-ti. (Dhp. 66).

Ettakam-pi na jānanti.

Na taṁ kammaṁ kataṁ sādhu, yaṁ katvā anutappati,
Yassa assumukho rodaṁ, vipākaṁ paṭisevatī ti. (Dhp. 67).

Na ca nandanti sarīradhārino ti tāta cūḷatuṇḍila, ye panete sarīradhārino sattā, te attano maraṇe {3.292} āgacchante ṭhapetvā sīhamigarājahatthājānīyaassājānīyakhīṇāsave avasesā bodhisattaṁ ādiṁ katvā abhāyantā nāma natthi.

Sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno,
Attānaṁ upamaṁ katvā, na haneyya na ghātaye ti. (Dhp. 129).

Puṇṇāyā ti guṇapuṇṇāya. Puṇṇamāsiyā ti puṇṇacandayuttāya, māsaṁ vā pūretvā ṭhitāya. Tadā kira puṇṇamāsī uposathadivaso hoti. Ramamānāva jahanti jīvitan-ti tāta cūḷatuṇḍila, mā soci mā paridevi, maraṇassa nāma te bhāyanti, yesaṁ abbhantare sīlādiguṇā natthi. Mayaṁ pana sīlācārasampannā puññavanto, tasmā amhādisā sattā ramamānāva jahanti jīvitanti.

Evaṁ mahāsatto madhurena sarena buddhalīḷāya dhammaṁ desesi. Mahājanakāyā aṅguliyo phoṭesuṁ, celukkhepā ca pavattiṁsu, sādhukārasaddapuṇṇaṁ antalikkhaṁ ahosi. Bārāṇasirājā bodhisattaṁ rajjena pūjetvā mahallikāya yasaṁ datvā ubho pi te gandhodakena nhāpetvā gandhādīhi vilimpāpetvā gīvāsu maṇiratanāni piḷandhāpetvā gharaṁ netvā puttaṭṭhāne ṭhapetvā mahantena parivārena paṭijaggi. Bodhisatto rañño pañca sīlāni adāsi. Sabbe bārāṇasivāsino ca kāsiraṭṭhavāsino ca pañca sīlāni rakkhiṁsu. Mahāsatto nesaṁ pakkhadivasesu dhammaṁ desesi, vinicchaye nisīditvā aḍḍe tīresi. Tasmiṁ dharamāne kūṭaḍḍakārakā nāma nāhesuṁ. Aparabhāge rājā kālamakāsi. Mahāsatto tassa sarīraparihāraṁ kāretvā vinicchaye potthake likhāpetvā: “Imaṁ potthakaṁ oloketvā aḍḍaṁ tīreyyāthā” ti vatvā mahājanassa dhammaṁ desetvā appamādena ovādaṁ datvā sabbesaṁ rodantānaṁ paridevantānaññeva saddhiṁ cūḷatuṇḍilena araññaṁ pāvisi. Tadā bodhisattassa ovādo saṭṭhi vassasahassāni pavatti.

Satthā {3.293} imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne so maraṇabhīruko bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā rājā ānando ahosi, cūḷatuṇḍilo maraṇabhīruko bhikkhu, parisā buddhaparisā, mahātuṇḍilo pana aham-eva ahosinti.

Tuṇḍilajātakavaṇṇanā tatiyā