Ja 391: Vijjādharajātakavaṇṇanā

Dubbaṇṇarūpan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto lokatthacariyaṁ ārabbha kathesi. Vatthu mahākaṇhajātake (Ja. 469) āvi bhavissati.

Ekadivasañhi bhikkhū dhammasabhāyaṁ nisīditvā: “Yāvañcidaṁ, āvuso, satthā bahujanahitāya paṭipanno attano phāsuvihāraṁ pahāya lokasseva atthaṁ carati, paramābhisambodhiṁ patvā sayaṁ pattacīvaramādāya aṭṭhārasayojanamaggaṁ gantvā pañcavaggiyattherānaṁ dhammacakkaṁ (SN. 5.1081; Mv. 13; Ps. 2.30) pavattetvā pañcamiyā pakkhassa anattalakkhaṇasuttaṁ (SN. 5.59; Mv. 20) kathetvā sabbesaṁ arahattaṁ adāsi. Uruvelaṁ gantvā tebhātikajaṭilānaṁ aḍḍhuḍḍhāni pāṭihāriyasahassāni dassetvā pabbājetvā gayāsīse ādittapariyāyaṁ (SN. 3.235; Mv. 54) kathetvā jaṭilasahassānaṁ arahattaṁ adāsi, mahākassapassa tīṇi gāvutāni paccuggamanaṁ gantvā tīhi ovādehi upasampadaṁ adāsi. Eko pacchābhattaṁ pañcacattālīsayojanamaggaṁ gantvā pukkusātikulaputtaṁ anāgāmiphale patiṭṭhāpesi, mahākappinassa vīsayojanasataṁ paccuggamanaṁ katvā arahattaṁ adāsi, eko pacchābhattaṁ tiṁsayojanamaggaṁ gantvā tāva kakkhaḷaṁ pharusaṁ aṅgulimālaṁ arahatte patiṭṭhāpesi, tiṁsayojanamaggaṁ gantvā āḷavakaṁ yakkhaṁ sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā kumārassa sotthiṁ akāsi. Tāvatiṁsabhavane temāsaṁ vasanto asītiyā devatākoṭīnaṁ dhammābhisamayaṁ sampādesi, brahmalokaṁ gantvā bakabrahmuno diṭṭhiṁ bhinditvā dasannaṁ brahmasahassānaṁ arahattaṁ adāsi, anusaṁvaccharaṁ tīsu maṇḍalesu cārikaṁ caramāno upanissayasampannānaṁ manussānaṁ saraṇāni ceva sīlānica maggaphalāni ca deti, nāgasupaṇṇādīnam-pi {4.181} nānappakāraṁ atthaṁ caratī” ti dasabalassa lokatthacariyaguṇaṁ kathayiṁsu.

Tadā pana satthā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi tathāgato lokatthacariyaṁ cariyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto sakko ahosi. Tadā eko vijjādharo vijjaṁ parivattetvā aḍḍharattasamaye āgantvā bārāṇasirañño aggamahesiyā saddhiṁ aticarati, tassā paricārikāyo sañjāniṁsu. Sā sayam-eva rājānaṁ upasaṅkamitvā: “Deva, eko puriso aḍḍharattasamaye sirigabbhaṁ pavisitvā maṁ dūsetī” ti āha. “Sakkhissasi pana kiñci saññāṇaṁ kātun”-ti? “Sakkomi, devā” ti sā jātihiṅgulikapātiṁ āharāpetvā tassa purisassa rattiṁ āgantvā abhiramitvā gacchantassa piṭṭhiyaṁ pañcaṅgulikaṁ datvā pāto va rañño ārocesi. Rājā manusse āṇāpesi: “Gacchatha, sabbadisāsu oloketvā piṭṭhiyaṁ katajātihiṅgulapañcaṅgulikapurisaṁ gaṇhathā” ti. Vijjādharo pi rattiṁ anācāraṁ katvā divā susāne sūriyaṁ namassanto ekapādena tiṭṭhati. Rājapurisā taṁ disvā parivārayiṁsu. So: “Pākaṭaṁ me kammaṁ jātan”-ti {3.304} vijjaṁ parivattetvā ākāsena uppatitvā gato.

Rājā taṁ disvā āgatapurise: “Addasathā” ti pucchi. “Āma, addasāmā” ti. “Ko nāmeso” ti? “Pabbajito, devā” ti. “So hi rattiṁ anācāraṁ katvā divā pabbajitavesena vasati”. Rājā: “Ime divā samaṇavesena caritvā rattiṁ anācāraṁ karontī” ti pabbajitānaṁ kujjhitvā micchāgahaṇaṁ gahetvā: “Mayhaṁ vijitā ime sabbe pabbajitā palāyantu, diṭṭhadiṭṭhaṭṭhāne rājāṇaṁ karissantū” ti bheriṁ carāpesi. Tiyojanasatikā kāsiraṭṭhā palāyitvā sabbe pabbajitā aññarājadhāniyo agamiṁsu. Sakalakāsiraṭṭhe manussānaṁ ovādadāyako eko pi dhammikasamaṇabrāhmaṇo nāhosi. Anovādakā manussā pharusā ahesuṁ, dānasīlavimukhā matamatā yebhuyyena apāye nibbattiṁsu, sagge nibbattanakā nāma nāhesuṁ.

Sakko nave devaputte apassanto: “Kiṁ nu kho kāraṇan”-ti āvajjetvā vijjādharaṁ nissāya bārāṇasiraññā kuddhena micchāgahaṇaṁ gahetvā pabbajitānaṁ raṭṭhā pabbājitabhāvaṁ ñatvā: “Ṭhapetvā maṁ añño imassa rañño micchāgahaṇaṁ bhindituṁ samattho nāma natthi, rañño ca raṭṭhavāsīnañca avassayo bhavissāmī” ti cintetvā nandamūlapabbhāre paccekabuddhānaṁ santikaṁ gantvā vanditvā: “Bhante, mayhaṁ ekaṁ mahallakaṁ paccekabuddhaṁ detha, kāsiraṭṭhaṁ pasādessāmī” ti āha. So saṅghattheram-eva labhi, athassa pattacīvaraṁ gahetvā taṁ purato katvā sayaṁ pacchato hutvā sirasmiṁ añjaliṁ ṭhapetvā paccekabuddhaṁ namassanto uttamarūpadharo māṇavako hutvā sakalanagarassa matthakena tikkhattuṁ vicaritvā rājadvāraṁ āgantvā ākāse aṭṭhāsi. Amaccā rañño ārocesuṁ: “Deva, abhirūpo māṇavako ekaṁ samaṇaṁ ānetvā rājadvāre {3.305} ākāse ṭhito” ti. Rājā āsanā uṭṭhāya sīhapañjare ṭhatvā: “Māṇavaka, kasmā tvaṁ abhirūpo samāno etassa virūpassa samaṇassa pattacīvaraṁ gahetvā namassamāno ṭhito” ti tena saddhiṁ sallapanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Dubbaṇṇarūpaṁ tuvamariyavaṇṇī, purakkhatvā pañjaliko namassasi,
Seyyo nu teso udavā sarikkho, nāmaṁ parassattano cā pi brūhī ti.

Tattha ariyavaṇṇī ti sundararūpo. Seyyo nu teso ti eso virūpo pabbajito kiṁ nu tayā uttaritaro, udāhu sarikkho. Nāmaṁ parassattano cāpī ti etassa parassa ca attano ca nāmaṁ brūhīti pucchati.

Atha naṁ sakko: “Mahārāja, samaṇā nāma garuṭṭhāniyā, tena me nāmaṁ lapituṁ na labbhati, mayhaṁ pana te nāmaṁ kathessāmī” ti vatvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Na nāmagottaṁ gaṇhanti rāja, sammaggatānujjugatāna devā,
Ahañca te nāmadheyyaṁ vadāmi, sakkohamasmī tidasānamindo ti.

Tattha sammaggatānujjugatāna devā ti mahārāja, sabbasaṅkhāre yathā sabhāvasarasavasena sammasitvā aggaphalaṁ arahattaṁ pattattā sammaggatānaṁ, ujunā ca aṭṭhaṅgikena maggena nibbānaṁ gatattā ujugatānaṁ mahākhīṇāsavānaṁ upapattidevehi uttaritarānaṁ visuddhidevānaṁ upapattidevā nāmagottaṁ na gaṇhanti. Ahañca te nāmadheyyan-ti apica ahaṁ attano nāmadheyyaṁ tuyhaṁ kathemi.

Taṁ sutvā rājā tatiyagāthāya bhikkhunamassane ānisaṁsaṁ pucchi:

3. Yo disvā bhikkhuṁ caraṇūpapannaṁ, purakkhatvā pañjaliko namassati,
Pucchāmi {3.306} taṁ devarājetamatthaṁ, ito cuto kiṁ labhate sukhaṁ so ti.

Sakko catutthagāthāya kathesi:

4. Yo disvā bhikkhuṁ caraṇūpapannaṁ, purakkhatvā pañjaliko namassati,
Diṭṭheva dhamme labhate pasaṁsaṁ, saggañca so yāti sarīrabhedā ti.

Tattha bhikkhun-ti bhinnakilesaṁ parisuddhapuggalaṁ. Caraṇūpapannan-ti sīlacaraṇena upetaṁ. Diṭṭheva dhamme ti na kevalaṁ ito cuto yeva, imasmiṁ pana attabhāve so pasaṁsaṁ labhati, pasaṁsāsukhaṁ vindatīti.

Rājā sakkassa kathaṁ sutvā attano micchāgahaṇaṁ bhinditvā tuṭṭhamānaso pañcamaṁ gāthamāha.

5. Lakkhī vata me udapādi ajja, yaṁ vāsavaṁ bhūtapatiddasāma,
Bhikkhuñca disvāna tuvañca sakka, kāhāmi puññāni anappakānī ti.

Tattha lakkhī ti sirī, paññāti pi vadanti. Idaṁ vuttaṁ hoti: ajja mama tava vacanaṁ suṇantasseva kusalākusalavipākajānanapaññā udapādīti. Yan-ti nipātamattaṁ. Bhūtapatiddasāmā ti bhūtapatiṁ addasāma.

Taṁ sutvā sakko paṇḍitassa thutiṁ karonto chaṭṭhaṁ gāthamāha.

6. Addhā have sevitabbā sapaññā, bahussutā ye bahuṭhānacintino,
Bhikkhuñca disvāna mamañca rāja, karohi puññāni anappakānī ti.

Tattha bahuṭhānacintino ti bahūni kāraṇāni cintanasamatthā.

Taṁ {3.307} sutvā rājā osānagāthamāha.

7. Akkodhano niccapasannacitto, sabbātithīyācayogo bhavitvā,
Nihacca mānaṁ abhivādayissaṁ, sutvāna devinda subhāsitānī ti.

Tattha sabbātithīyācayogo bhavitvā ti sabbesaṁ atithīnaṁ āgatānaṁ āgantukānaṁ yaṁ yaṁ te yācanti, tassa tassa yutto anucchaviko bhavitvā, sabbaṁ tehi yācitayācitaṁ dadamānoti attho. Sutvāna devinda subhāsitānī ti tava subhāsitāni sutvā ahaṁ evarūpo bhavissāmīti vadati.

Evañca pana vatvā pāsādā oruyha paccekabuddhaṁ vanditvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Paccekabuddho ākāse pallaṅkena nisīditvā: “Mahārāja, vijjādharo na samaṇo, tvaṁ ito paṭṭhāya ‘atuccho loko, atthi dhammikasamaṇabrāhmaṇā’ ti ñatvā dānaṁ dehi, sīlaṁ rakkha, uposathakammaṁ karohī” ti rājānaṁ ovadi. Sakko pi sakkānubhāvena ākāse ṭhatvā: “Ito paṭṭhāya appamattā hothā” ti nāgarānaṁ ovādaṁ datvā: “Palātā samaṇabrāhmaṇā āgacchantū” ti bheriṁ carāpesi. Atha te ubho pi sakaṭṭhānam-eva agamaṁsu. Rājā tassa ovāde ṭhatvā dānādīni puññāni akāsi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā paccekabuddho parinibbuto, rājā ānando ahosi, sakko pana aham-eva ahosin”-ti.

Vijjādharajātakavaṇṇanā chaṭṭhā