Ja 392: Siṅghapupphajātakavaṇṇanā

Yametan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto aññataraṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. So kira jetavanā nikkhamitvā kosalaraṭṭhe aññataraṁ araññaṁ nissāya viharanto ekadivasaṁ padumasaraṁ {3.308} otaritvā supupphitapadumaṁ disvā adhovāte ṭhatvā upasiṅghi. Atha naṁ tasmiṁ vane adhivatthā devatā: “Mārisa, tvaṁ gandhatheno nāma, idaṁ te ekaṁ theyyaṅgan”-ti saṁvejesi. So tāya saṁvejito puna jetavanaṁ āgantvā satthāraṁ vanditvā nisinno: “Kahaṁ bhikkhu nivutthosī” ti puṭṭho: “Asukavanasaṇḍe nāma, tattha ca maṁ devatā evaṁ nāma saṁvejesī” ti āha. Atha naṁ satthā: “Na kho bhikkhu pupphaṁ upasiṅghanto tvam-eva devatāya saṁvejito, porāṇakapaṇḍitā pi saṁvejitapubbā” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto ekasmiṁ kāsikagāme brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṁ uggahitasippo aparabhāge isipabbajjaṁ pabbajitvā ekaṁ padumasaraṁ nissāya upavasanto ekadivasaṁ saraṁ otaritvā supupphitapadumaṁ upasiṅghamāno aṭṭhāsi. Atha naṁ ekā devadhītā rukkhakkhandhavivare ṭhatvā saṁvejayamānā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Yametaṁ vārijaṁ pupphaṁ, adinnaṁ upasiṅghasi,
Ekaṅgametaṁ theyyānaṁ, gandhathenosi mārisā ti.

Tattha ekaṅgametan-ti ekakoṭṭhāso esa.

Tato bodhisatto dutiyaṁ gāthamāha.

2. Na harāmi na bhañjāmi, ārā siṅghāmi vārijaṁ,
Atha kena nu vaṇṇena, gandhathenoti vuccatī ti.

Tattha ārā siṅghāmī ti dūre ṭhito ghāyāmi. Vaṇṇenā ti kāraṇena.

Tasmiṁ khaṇe eko puriso tasmiṁ sare bhisāni ceva khaṇati, puṇḍarīkāni ca bhañjati. Bodhisatto taṁ disvā: “Maṁ ārā ṭhatvā upasiṅghantaṁ ‘coro’ ti vadasi, etaṁ purisaṁ {3.309} kasmā na bhaṇasī” ti tāya saddhiṁ sallapanto tatiyaṁ gāthamāha.

3. Yoyaṁ bhisāni khaṇati, puṇḍarīkāni bhañjati,
Evaṁ ākiṇṇakammanto, kasmā eso na vuccatī ti.

Tattha ākiṇṇakammanto ti kakkhaḷakammanto dāruṇakammanto.

Athassa avacanakāraṇaṁ ācikkhantī devatā catutthapañcamagāthā abhāsi:

4. Ākiṇṇaluddo puriso, dhāticelaṁva makkhito,
Tasmiṁ me vacanaṁ natthi, tañcārahāmi vattave.

5. Anaṅgaṇassa posassa, niccaṁ sucigavesino,
Vālaggamattaṁ pāpassa, abbhāmattaṁva khāyatī ti.

Tattha dhāticelaṁvā ti kheḷasiṅghāṇikamuttagūthamakkhitaṁ dhātidāsiyā nivatthacelaṁ viya ayaṁ pāpamakkhito yeva, tena kāraṇena tasmiṁ mama vacanaṁ natthi. Tañcārahāmī ti samaṇā pana ovādakkhamā honti piyasīlā, tasmā taṁ appamattakam-pi ayuttaṁ karontaṁ vattuṁ arahāmi samaṇāti. Anaṅgaṇassā ti niddosassa tumhādisassa. Abbhāmattaṁva khāyatī ti mahāmeghappamāṇaṁ hutvā upaṭṭhāti, idāni kasmā evarūpaṁ dosaṁ abbohārikaṁ karosīti.

Tāya pana saṁvejito bodhisatto saṁvegappatto chaṭṭhaṁ gāthamāha.

6. Addhā maṁ yakkha jānāsi, atho maṁ anukampasi,
Puna pi yakkha vajjāsi, yadā passasi edisan-ti.

Tattha yakkhā ti devataṁ ālapati. Vajjāsī ti vadeyyāsi. Yadā passasi edisan-ti yadā mama evarūpaṁ dosaṁ passasi, tadā evaṁ mama vadeyyāsīti vadati.

Athassa sā devadhītā sattamaṁ gāthamāha.

7. Neva taṁ upajīvāmi, na pi te bhatakāmhase,
Tvam-eva bhikkhu jāneyya, yena gaccheyya suggatin-ti.

Tattha {3.310} bhatakāmhase ti tava bhatihatā kammakarā pi na homa. Kiṁkāraṇā taṁ sabbakālaṁ rakkhamānā vicarissāmāti dīpeti. Yena gaccheyyā ti bhikkhu yena kammena tvaṁ sugatiṁ gaccheyyāsi, tvam-eva taṁ jāneyyāsīti.

Evaṁ sā tassa ovādaṁ datvā attano vimānam-eva paviṭṭhā. Bodhisatto pi jhānaṁ nibbattetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne so bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā devadhītā uppalavaṇṇā ahosi, tāpaso pana aham-eva ahosinti.

Siṅghapupphajātakavaṇṇanā sattamā