Ja 395: Pārāvatajātakavaṇṇanā

Cirassaṁ vata passāmī ti idaṁ satthā jetavane viharanto lolabhikkhuṁ yeva ārabbha kathesi. Paccuppannavatthu heṭṭhā vuttanayam-eva.

Idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ lolabhikkhuṁ ārabbha kathesi. So kira lolo ahosi paccayaluddho, ācariyupajjhāyavattādīni chaḍḍetvā pāto va sāvatthiṁ pavisitvā visākhāya gehe anekakhādanīyaparivāraṁ yāguṁ pivitvā nānaggarasasālimaṁsodanaṁ bhuñjitvā pi tena atitto tato cūḷaanāthapiṇḍikassa mahāanāthapiṇḍikassa kosalaraññoti tesaṁ tesaṁ nivesanāni sandhāya vicari.

Tadā pana taṁ bhikkhū: “Ayaṁ, bhante, bhikkhu lolo” ti satthu ārocesuṁ. Atha naṁ satthā: “Saccaṁ kira [PTS 1.242] tvaṁ bhikkhu lolosī” ti pucchi. “Āma, bhante” ti. Satthā: “Pubbe pi tvaṁ bhikkhu lolo lolakāraṇā jīvitakkhayaṁ patto, paṇḍitā pi taṁ nissāya attano vasanaṭṭhānā parihīnā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto pārāvato hutvā bārāṇasiseṭṭhino mahānase nīḷapacchiyaṁ vasati. Kāko pi tena saddhiṁ vissāsaṁ katvā tattheva vasatīti sabbaṁ vitthāretabbaṁ.

Athekadivasaṁ seṭṭhissa bahuṁ macchamaṁsaṁ āhariṁsu. Taṁ ādāya bhattakārako mahānase tattha tattha olambesi. Kāko taṁ disvā lobhaṁ uppādetvā: “Sve gocarabhūmiṁ agantvā mayā idam-eva khāditabban”-ti rattiṁ nitthunanto nipajji. Punadivase bodhisatto gocarāya gacchanto: “Ehi, samma, kākā” ti āha. “Sāmi, tumhe gacchatha, mayhaṁ kucchirogo atthī” ti. “Samma, kākānaṁ kucchirogo nāma na kadāci bhūtapubbo, rattiṁ tīsu yāmesu ekekasmiṁ yāme mucchitā honti, dīpavaṭṭiṁ gilitakāle pana nesaṁ muhuttaṁ titti hoti, tvaṁ imaṁ macchamaṁsaṁ khāditukāmo bhavissasi, ehi manussaparibhogo nāma tumhākaṁ dupparibhuñjiyo, mā evarūpaṁ akāsi, mayā saddhiṁ yeva gocarāya gacchāhī” ti. “Na sakkomi, sāmī” ti. “Tena hi paññāyissasi sakena kammena, lobhavasaṁ agantvā appamatto hohī” ti taṁ ovaditvā bodhisatto gocarāya gato.

Bhattakārako nānappakāraṁ macchamaṁsavikatiṁ sampādetvā usumanikkhamanatthaṁ bhājanāni thokaṁ vivaritvā rasaparissāvanakaroṭiṁ bhājanamatthake ṭhapetvā bahi nikkhamitvā sedaṁ puñchamāno aṭṭhāsi. Tasmiṁ khaṇe kāko pacchito sīsaṁ ukkhipitvā bhattagehaṁ olokento tassa nikkhantabhāvaṁ ñatvā: “Ayaṁdāni mayhaṁ manorathaṁ pūretvā maṁsaṁ khādituṁ kālo, kiṁ nu kho mahāmaṁsaṁ khādāmi, udāhu cuṇṇikamaṁsan”-ti cintetvā: “Cuṇṇikamaṁsena nāma khippaṁ kucchiṁ pūretuṁ na sakkā, mahantaṁ maṁsakhaṇḍaṁ āharitvā pacchiyaṁ nikkhipitvā khādamāno nipajjissāmī” ti pacchito uppatitvā rasakaroṭiyaṁ nilīyi. Sā: “Kirī” ti saddamakāsi. Bhattakārako taṁ saddaṁ sutvā: “Kiṁ nu kho etan”-ti paviṭṭho kākaṁ disvā: “Ayaṁ duṭṭhakāko mahāseṭṭhino pakkamaṁsaṁ khāditukāmo, ahaṁ kho pana seṭṭhiṁ nissāya jīvāmi, na imaṁ bālaṁ, kiṁ me iminā” ti.

Bhattakārako kākapattāni luñcitvā piṭṭhena taṁ makkhetvā ekaṁ kapālakhaṇḍaṁ vijjhitvā kaṇṭhe piḷandhitvā pacchiyaṁ pakkhi pi. Bodhisatto araññato āgantvā taṁ disvā parihāsaṁ karonto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Cirassaṁ vata passāmi, sahāyaṁ maṇidhārinaṁ,
Sukatā massukuttiyā, sobhate vata me sakhā ti.

Tattha massukuttiyā ti imāya massukiriyāya.

Taṁ {3.315} sutvā kāko dutiyaṁ gāthamāha.

2. Parūḷhakacchanakhalomo, ahaṁ kammesu byāvaṭo,
Cirassaṁ nhāpitaṁ laddhā, lomaṁ taṁ ajja hārayin-ti.

Tattha ahaṁ kammesu byāvaṭo ti ahaṁ samma pārāvata, rājakammesu byāvaṭo okāsaṁ alabhanto parūḷhakacchanakhalomo ahosinti vadati. Ajja hārayin-ti ajja hāresiṁ.

Tato bodhisatto tatiyaṁ gāthamāha.

3. Yaṁ nu lomaṁ ahāresi, dullabhaṁ laddha kappakaṁ,
Atha kiñcarahi te samma, kaṇṭhe kiṇikiṇāyatī ti.

Tassattho: yaṁ tāva dullabhaṁ kappakaṁ labhitvā lomaṁ harāpesi, taṁ harāpaya, atha kiñcarahi te vayassa idaṁ kaṇṭhe kiṇikiṇāyatīti.

Tato kāko dve gāthā abhāsi:

4. Manussasukhumālānaṁ, maṇi kaṇṭhesu lambati,
Tesāhaṁ anusikkhāmi, mā tvaṁ maññi davā kataṁ.

5. Sacepimaṁ pihayasi, massukuttiṁ sukāritaṁ,
Kārayissāmi te samma, maṇiñcā pi dadāmi te ti.

Tattha maṇī ti evarūpānaṁ manussānaṁ ekaṁ maṇiratanaṁ kaṇṭhesu lambati. Tesāhan-ti tesaṁ ahaṁ. Mā tvaṁ maññī ti tvaṁ pana: “Etaṁ mayā davā katan”-ti mā maññi. Sacepimaṁ pihayasī ti sace imaṁ mama kataṁ massukuttiṁ tvaṁ icchasi.

Taṁ sutvā bodhisatto chaṭṭhaṁ gāthamāha.

6. Tvaññeva maṇinā channo, sukatāya ca massuyā,
Āmanta kho taṁ gacchāmi, piyaṁ me tavadassanan-ti.

Tattha maṇinā ti maṇino, ayam-eva vā pāṭho. Idaṁ vuttaṁ hoti: samma vāyasa, tvaññeva imassa maṇino anucchaviko imissā ca sukatāya massuyā {3.316}, mama pana tava adassanam-eva piyaṁ, tasmā taṁ āmantayitvā gacchāmīti.

Evañca pana vatvā bodhisatto uppatitvā aññattha gato. Kāko tattheva jīvitakkhayaṁ patto.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne lolabhikkhu anāgāmiphale patiṭṭhahi. Tadā kāko lolabhikkhu ahosi, pārāvato pana aham-eva ahosinti.

Pārāvatajātakavaṇṇanā dasamā

Kharaputtavaggo dutiyo niṭṭhito

Jātakuddānaṁ:

Avāriyaṁ setaketu, darīmukhañca neru ca,
Āsaṅkamigālopañca, kāḷakaṇṇī ca kukkuṭaṁ.

Dhammadhajañca nandiyaṁ, kharaputtaṁ sūci ceva,
Tuṇḍilaṁ soṇṇakakkaṭaṁ, mayhakaṁ vijjādharañceva.

Siṅghapupphaṁ vighāsādaṁ, vaṭṭakañca pārāvataṁ,
Saṅgāyiṁsu mahātherā, chakke vīsati jātake.

Chakkanipātavaṇṇanā niṭṭhitā