Ja 397: Manojajātakavaṇṇanā

Yathā cāpo ninnamatī ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto vipakkhasevakaṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. Vatthu pana heṭṭhā mahilāmukhajātake (Ja. 26) vitthāritam-eva.

Idaṁ satthā veḷuvane viharanto devadattaṁ ārabbha kathesi. Devadatto ajātasattukumāraṁ pasādetvā lābhasakkāraṁ nipphādesi. Ajātasattukumāro devadattassa gayāsīse vihāraṁ kāretvā nānaggarasehi tivassikagandhasālibhojanassa {1.186} divase divase pañca thālipākasatāni abhihari. Lābhasakkāraṁ nissāya devadattassa parivāro mahanto jāto, devadatto parivārena saddhiṁ vihāre yeva hoti. Tena samayena rājagahavāsikā dve sahāyā. Tesu eko satthu santike pabbajito, eko devadattassa. Te aññamaññaṁ tasmiṁ tasmiṁ ṭhāne pi passanti, vihāraṁ gantvā pi passanti yeva.

Athekadivasaṁ devadattassa nissitako itaraṁ āha: “āvuso, kiṁ tvaṁ devasikaṁ sedehi muccamānehi piṇḍāya carasi, devadatto gayāsīsavihāre nisīditvāva nānaggarasehi subhojanaṁ bhuñjati, evarūpo upāyo natthi, kiṁ tvaṁ dukkhaṁ anubhosi, kiṁ te pāto va gayāsīsaṁ āgantvā sauttaribhaṅgaṁ yāguṁ pivitvā aṭṭhārasavidhaṁ khajjakaṁ khāditvā nānaggarasehi subhojanaṁ bhuñjituṁ na vaṭṭatī” ti? So punappunaṁ vuccamāno gantukāmo hutvā tato paṭṭhāya gayāsīsaṁ gantvā bhuñjitvā kālasseva veḷuvanaṁ āgacchati. So sabbakālaṁ paṭicchādetuṁ nāsakkhi, “gayāsīsaṁ gantvā devadattassa paṭṭhapitaṁ bhattaṁ bhuñjatī” ti na cirasseva pākaṭo jāto. Atha naṁ sahāyā pucchiṁsu: “Saccaṁ kira, tvaṁ āvuso, devadattassa paṭṭhapitaṁ bhattaṁ bhuñjasī” ti. “Ko evamāhā” ti? “Asuko ca asuko cā” ti. “Saccaṁ ahaṁ āvuso gayāsīsaṁ gantvā bhuñjāmi, na pana me devadatto bhattaṁ deti, aññe manussā dentī” ti. “Āvuso, devadatto buddhānaṁ paṭikaṇṭako dussīlo ajātasattuṁ pasādetvā adhammena attano lābhasakkāraṁ uppādesi, tvaṁ evarūpe niyyānike buddhasāsane pabbajitvā devadattassa adhammena uppannaṁ bhojanaṁ bhuñjasi, ehi taṁ satthu santikaṁ nessāmā” ti taṁ bhikkhuṁ ādāya dhammasabhaṁ āgamiṁsu.

Satthā disvāva: “Kiṁ, bhikkhave, etaṁ bhikkhuṁ anicchantaññeva ādāya āgatatthā” ti? “Āma bhante, ayaṁ bhikkhu tumhākaṁ santike pabbajitvā devadattassa adhammena uppannaṁ bhojanaṁ bhuñjatī” ti. “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu devadattassa adhammena uppannaṁ bhojanaṁ bhuñjasī” ti?

Tadā pana satthā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa vipakkhasevakoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto sīho hutvā sīhiyā saddhiṁ saṁvasanto dve potake labhi: puttañca dhītarañca. Puttassa manojoti nāmaṁ ahosi, so vayappatto ekaṁ sīhapotikaṁ gaṇhi. Iti te pañca janā ahesuṁ. Manojo vanamahiṁsādayo vadhitvā maṁsaṁ āharitvā mātāpitaro ca bhaginiñca pajāpatiñca poseti. So {3.322} ekadivasaṁ gocarabhūmiyaṁ giriyaṁ nāma siṅgālaṁ palāyituṁ appahontaṁ urena nipannaṁ disvā: “Kiṁ, sammā” ti pucchitvā: “Upaṭṭhātukāmomhi, sāmī” ti vutte: “Sādhu, upaṭṭhahassū” ti taṁ gahetvā attano vasanaguhaṁ ānesi. Bodhisatto taṁ disvā: “Tāta manoja, siṅgālā nāma dussīlā pāpadhammā akicce niyojenti, mā etaṁ attano santike karī” ti vāretuṁ nāsakkhi.

Athekadivasaṁ siṅgālo assamaṁsaṁ khāditukāmo manojaṁ āha: “sāmi, amhehi ṭhapetvā assamaṁsaṁ aññaṁ akhāditapubbaṁ nāma natthi, assaṁ gaṇhissāmā” ti. “Kahaṁ pana, samma, assā hontī” ti? “Bārāṇasiyaṁ nadītīre” ti. So tassa vacanaṁ gahetvā tena saddhiṁ assānaṁ nadiyā nhānavelāyaṁ gantvā ekaṁ assaṁ gahetvā piṭṭhiyaṁ āropetvā vegena attano guhādvāram-eva āgato. Athassa pitā assamaṁsaṁ khāditvā: “Tāta, assā nāma rājabhogā, rājāno ca nāma anekamāyā kusalehi dhanuggahehi vijjhāpenti, assamaṁsakhādanasīhā nāma dīghāyukā na honti, ito paṭṭhāya mā assaṁ gaṇhī” ti āha. So pitu vacanaṁ akatvā gaṇhateva. “Sīho asse gaṇhātī” ti sutvā rājā antonagare yeva assānaṁ pokkharaṇiṁ kārāpesi. Tato pi āgantvā gaṇhi yeva. Rājā assasālaṁ kāretvā antosālāyam-eva tiṇodakaṁ dāpesi. Sīho pākāramatthakena gantvā antosālāto pi gaṇhi yeva.

Rājā ekaṁ akkhaṇavedhiṁ dhanuggahaṁ pakkosāpetvā: “Sakkhissasi tāta, sīhaṁ vijjhitun”-ti āha. So: “Sakkomī” ti vatvā pākāraṁ nissāya sīhassa āgamanamagge aṭṭakaṁ kāretvā aṭṭhāsi. Sīho āgantvā bahisusāne siṅgālaṁ ṭhapetvā assagahaṇatthāya nagaraṁ pakkhandi. Dhanuggaho āgamanakāle: “Atitikhiṇo vego” ti sīhaṁ avijjhitvā assaṁ gahetvā gamanakāle garubhāratāya olīnavegaṁ sīhaṁ tikhiṇena nārācena pacchābhāge vijjhi. Nārāco purimakāyena nikkhamitvā ākāsaṁ pakkhandi. Sīho {3.323} “viddhosmī” ti viravi. Dhanuggaho taṁ vijjhitvā asani viya jiyaṁ pothesi. Siṅgālo sīhassa ca jiyāya ca saddaṁ sutvā: “Sahāyo me dhanuggahena vijjhitvā mārito bhavissati, matakena hi saddhiṁ vissāso nāma natthi, idāni mama pakatiyā vasanavanam-eva gamissāmī” ti attanāva saddhiṁ sallapanto dve gāthā abhāsi:

1. Yathā cāpo ninnamati, jiyā cā pi nikūjati,
Haññate nūna manojo, migarājā sakhā mama.

2. Handa dāni vanantāni, pakkamāmi yathāsukhaṁ,
Netādisā sakhā honti, labbhā me jīvato sakhā ti.

Tattha yathā ti yenākāreneva cāpo ninnamati. Haññate nūnā ti nūna haññati. Netādisā ti evarūpā matakā sahāyā nāma na honti. Labbhā me ti jīvato mama sahāyo nāma sakkā laddhuṁ.

Sīho pi ekavegena gantvā assaṁ guhādvāre pātetvā sayam-pi maritvā pati. Athassa ñātakā nikkhamitvā taṁ lohitamakkhitaṁ pahāramukhehi paggharitalohitaṁ pāpajanasevitāya jīvitakkhayaṁ pattaṁ addasaṁsu, disvā cassa mātā pitā bhaginī pajāpatīti paṭipāṭiyā catasso gāthā bhāsiṁsu:

3. Na pāpajanasaṁsevī, accantaṁ sukhamedhati,
Manojaṁ passa semānaṁ, giriyassānusāsanī.

4. Na pāpasampavaṅkena, mātā puttena nandati,
Manojaṁ passa semānaṁ, acchannaṁ samhi lohite.

5. Evamāpajjate poso, pāpiyo ca nigacchati,
Yo ve hitānaṁ vacanaṁ, na karoti atthadassinaṁ.

6. Evañca so hoti tato ca pāpiyo, yo uttamo adhamajanūpasevī,
Passuttamaṁ {3.324} adhamajanūpasevitaṁ, migādhipaṁ saravaraveganiddhutan-ti.

Tattha accantaṁ sukhamedhatī ti na ciraṁ sukhaṁ labhati. Giriyassānusāsanī ti ayaṁ evarūpā giriyassānusāsanīti garahanto āha. Pāpasampavaṅkenā ti pāpesu sampavaṅkena pāpasahāyena. Acchannan-ti nimuggaṁ. Pāpiyo ca nigacchatī ti pāpañca vindati. Hitānan-ti atthakāmānaṁ. Atthadassinan-ti anāgataatthaṁ passantānaṁ. Pāpiyo ti pāpataro. Adhamajanūpasevī ti adhamajanaṁ upasevī. Uttaman-ti sarīrabalena jeṭṭhakaṁ.

Pacchimā abhisambuddhagāthā.

7. Nihīyati puriso nihīnasevī, na ca hāyetha kadāci tulyasevī,
Seṭṭhamupagamaṁ udeti khippaṁ, tasmāttanā uttaritaraṁ bhajethā ti.

Tattha nihīyatī ti bhikkhave, nihīnasevī nāma manojo sīho viya nihīyati parihāyati vināsaṁ pāpuṇāti. Tulyasevī ti sīlādīhi attanā sadisaṁ sevamāno na hāyati, vaḍḍhi yeva panassa hoti. Seṭṭhamupagaman-ti sīlādīhi uttaritaraṁ yeva upagacchanto. Udeti khippan-ti sīgham-eva sīlādīhi guṇehi udeti, vuddhiṁ upagacchatīti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne vipakkhasevako sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā siṅgālo devadatto ahosi, manojo vipakkhasevako, bhaginī uppalavaṇṇā, bhariyā khemā bhikkhunī, mātā rāhulamātā, pitā sīharājā pana aham-eva ahosinti.

Manojajātakavaṇṇanā dutiyā