Ja 398: Sutanujātakavaṇṇanā

Rājā te bhattan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto mātuposakabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Vatthu sāmajātake (Ja. 540) āvi bhavissati.

Sāvatthiyaṁ kira aṭṭhārasakoṭivibhavassa ekassa seṭṭhikulassa ekaputtako ahosi mātāpitūnaṁ piyo manāpo. So ekadivasaṁ pāsādavaragato sīhapañjaraṁ ugghāṭetvā vīthiṁ olokento gandhamālādihatthaṁ mahājanaṁ dhammassavanatthāya jetavanaṁ gacchantaṁ {6.69} disvā: “Aham-pi dhammaṁ suṇissāmī” ti mātāpitaro vanditvā gandhamālādīni gāhāpetvā vihāraṁ gantvā vatthabhesajjapānakādīni bhikkhusaṅghassa dāpetvā gandhamālādīhi ca bhagavantaṁ pūjetvā ekamantaṁ nisinno dhammaṁ sutvā kāmesu ādīnavaṁ disvā pabbajjāya ca ānisaṁsaṁ sallakkhetvā parisāya vuṭṭhitāya bhagavantaṁ pabbajjaṁ yācitvā: “Mātāpitūhi ananuññātaṁ puttaṁ tathāgatā nāma na pabbājentī” ti sutvā bhagavantaṁ vanditvā puna gehaṁ gantvā sagāravena mātāpitaro vanditvā evamāha: “ammatātā, ahaṁ tathāgatassa santike pabbajissāmī” ti. Athassa mātāpitaro tassa vacanaṁ sutvā ekaputtakabhāvena sattadhā bhijjamānahadayā viya puttasinehena kampamānā evamāhaṁsu: “Tāta piyaputtaka, tāta kulaṅkura, tāta nayana, tāta hadaya, tāta pāṇasadisa, tayā vinā kathaṁ jīvāma, tayi paṭibaddhaṁ no jīvitaṁ. Mayañhi tāta, jarājiṇṇā vuḍḍhā mahallakā, ajja vā suve vā parasuve vā maraṇaṁ pāpuṇissāma, tasmā mā amhe ohāya gacchasi. Tāta, pabbajjā nāma atidukkarā, sītena atthe sati uṇhaṁ labhati, uṇhena atthe sati sītaṁ labhati, tasmā tāta, mā pabbajāhī” ti.

Taṁ sutvā kulaputto dukkhī dummano onatasīso pajjhāyanto va nisīdi sattāhaṁ nirāhāro. Athassa mātāpitaro evaṁ cintesuṁ: “Sace no putto ananuññāto, addhā marissati, puna na passissāma, pabbajjāya jīvamānaṁ puna naṁ passissāmā” ti. Cintetvā ca pana: “Tāta piyaputtaka, taṁ pabbajjāya anujānāma, pabbajāhī” ti anujāniṁsu. Taṁ sutvā kulaputto tuṭṭhamānaso hutvā attano sakalasarīraṁ oṇāmetvā mātāpitaro vanditvā vihāraṁ gantvā bhagavantaṁ pabbajjaṁ yāci. Satthā ekaṁ bhikkhuṁ pakkosāpetvā: “Imaṁ kumāraṁ pabbājehī” ti āṇāpesi. So taṁ pabbājesi. Tassa pabbajitakālato paṭṭhāya mahālābhasakkāro nibbatti. So ācariyupajjhāye ārādhetvā laddhūpasampado pañca vassāni dhammaṁ pariyāpuṇitvā: “Ahaṁ idha ākiṇṇo viharāmi, na me idaṁ patirūpan”-ti vipassanādhuraṁ pūretukāmo hutvā upajjhāyassa santike kammaṭṭhānaṁ gahetvā upajjhāyaṁ vanditvā jetavanā nikkhamitvā ekaṁ paccantagāmaṁ nissāya araññe vihāsi. So tattha vipassanaṁ vaḍḍhetvā dvādasa vassāni ghaṭento vāyamanto pi visesaṁ nibbattetuṁ nāsakkhi. Mātāpitaro pissa gacchante gacchante kāle duggatā ahesuṁ. Ye hi tesaṁ khettaṁ vā vaṇijjaṁ vā payojesuṁ, te: “Imasmiṁ kule putto vā bhātā vā iṇaṁ codetvā gaṇhanto nāma natthī” ti attano attano hatthagataṁ gahetvā yathāruci palāyiṁsu. Gehe dāsakammakarādayo pi hiraññasuvaṇṇādīni gahetvā palāyiṁsu.

Aparabhāge dve janā kapaṇā hutvā hatthe udakasiñcanam-pi alabhitvā gehaṁ vikkiṇitvā agharā hutvā kāruññabhāvaṁ pattā pilotikaṁ nivāsetvā kapālahatthā bhikkhāya cariṁsu. Tasmiṁ kāle eko bhikkhu jetavanato nikkhamitvā anupubbena tassa vasanaṭṭhānaṁ agamāsi. So tassa āgantukavattaṁ katvā sukhanisinnakāle: “Bhante, kuto āgatatthā” ti pucchitvā: “Jetavanā āgato āvuso” ti vutte satthuno ceva mahāsāvakādīnañca ārogyaṁ pucchitvā mātāpitūnañca pavattiṁ pucchi: “Kiṁ, bhante, sāvatthiyaṁ asukassa nāma seṭṭhikulassa ārogyan”-ti? “Āvuso, mā tassa kulassa pavattiṁ pucchā” ti. “Kiṁ bhante” ti. “Āvuso, tassa kira kulassa eko putto atthi, so buddhasāsane pabbajito, tassa pabbajitakālato paṭṭhāya etaṁ kulaṁ parikkhīṇaṁ, idāni dve janā paramakāruññabhāvaṁ pattā bhikkhāya carantī” ti. So tassa vacanaṁ sutvā sakabhāvena saṇṭhātuṁ asakkonto assupuṇṇehi nettehi rodituṁ ārabhi. “Āvuso, kiṁ rodasī” ti? “Bhante, te mayhaṁ mātāpitaro, ahaṁ tesaṁ putto” ti. “Āvuso, tava mātāpitaro taṁ nissāya vināsaṁ pattā, gaccha, te paṭijaggāhī” ti.

So: “Ahaṁ dvādasa vassāni ghaṭento vāyamanto pi maggaṁ vā phalaṁ vā nibbattetuṁ nāsakkhiṁ {6.70}, abhabbo bhavissāmi, kiṁ me pabbajjāya, gihī hutvā mātāpitaro posetvā dānaṁ datvā saggaparāyaṇo bhavissāmī” ti cintetvā araññāvāsaṁ tassa therassa niyyādetvā punadivase araññā nikkhamitvā anupubbena gacchanto sāvatthito avidūre jetavanapiṭṭhivihāraṁ pāpuṇi. Tattha dve maggā ahesuṁ. Tesu eko maggo jetavanaṁ gacchati, eko sāvatthiṁ. So tattheva ṭhatvā: “Kiṁ nu kho paṭhamaṁ mātāpitaro passāmi, udāhu dasabalan”-ti cintetvā: “Mayā mātāpitaro ciraṁ diṭṭhapubbā, ito paṭṭhāya pana me buddhadassanaṁ dullabhaṁ bhavissati, tasmā ajjam-eva sammāsambuddhaṁ disvā dhammaṁ sutvā sve pāto va mātāpitaro passissāmī” ti sāvatthimaggaṁ pahāya sāyanhasamaye jetavanaṁ pāvisi. Taṁ divasaṁ pana satthā paccūsakāle lokaṁ olokento imassa kulaputtassa upanissayasampattiṁ addasa. So tassāgamanakāle mātuposakasuttena (SN. 1.205) mātāpitūnaṁ guṇaṁ vaṇṇesi. So pana bhikkhu parisapariyante ṭhatvā satthussa dhammakathaṁ suṇanto cintesi: “Ahaṁ gihī hutvā mātāpitaro paṭijaggituṁ sakkomīti cintesiṁ, satthā pana ‘pabbajito va samāno paṭijaggito upakārako mātāpitūnan’-ti vadati. Sacāhaṁ satthāraṁ adisvā gato, evarūpāya pabbajjāya parihīno bhaveyyaṁ. Idāni pana gihī ahutvā pabbajito va samāno mātāpitaro posessāmī” ti.

So salākaggaṁ gantvā salākabhattañceva salākayāguñca gaṇhitvā dvādasa vassāni araññe vutthabhikkhu pārājikappatto viya ahosi. So pāto va sāvatthiyaṁ pavisitvā: “Kiṁ nu kho paṭhamaṁ yāguṁ gaṇhissāmi, udāhu mātāpitaro passissāmī” ti cintetvā: “Kapaṇānaṁ mātāpitūnaṁ santikaṁ tucchahatthena gantuṁ ayuttan”-ti cintetvā yāguṁ gahetvā etesaṁ porāṇakagehadvāraṁ gato. Mātāpitaro pissa yāgubhikkhaṁ caritvā parabhittiṁ nissāya viharanti. So upagantvā nisinnake disvā uppannasoko assupuṇṇehi nettehi tesaṁ avidūre aṭṭhāsi. Te taṁ disvā pi na sañjāniṁsu. Atha mātā: “Bhikkhatthāya ṭhito bhavissatī” ti saññāya: “Bhante, tumhākaṁ dātabbayuttakaṁ natthi, aticchathā” ti āha. So tassā kathaṁ sutvā hadayapūraṁ sokaṁ gahetvā assupuṇṇehi nettehi tattheva aṭṭhāsi. Dutiyam-pi tatiyampi: “Aticchathā” ti vuccamāno pi aṭṭhāsi yeva. Athassa pitā mātaraṁ āha: “gaccha, bhadde, jānāhi, putto nu kho no eso” ti. Sā uṭṭhāya upagantvā olokentī sañjānitvā pādamūle patitvā paridevi, pitāpissa tatheva akāsi, mahantaṁ kāruññaṁ ahosi.

So pi mātāpitaro disvā sakabhāvena saṇṭhātuṁ asakkonto assūni pavattesi. So sokaṁ adhivāsetvā: “Ammatātā, mā cintayittha, ahaṁ vo posessāmī” ti {6.71} mātāpitaro assāsetvā yāguṁ pāyetvā ekamante nisīdāpetvā puna bhikkhaṁ āharitvā te bhojetvā attano atthāya bhikkhaṁ pariyesitvā tesaṁ santikaṁ gantvā puna bhattenāpucchitvā pacchā sayaṁ paribhuñjati. So tato paṭṭhāya iminā niyāmena mātāpitaro paṭijaggati. Attanā laddhāni pakkhikabhattādīni tesaṁ yeva datvā sayaṁ piṇḍāya caritvā labhamāno bhuñjati, alabhamāno na bhuñjati, vassāvāsikam-pi aññam-pi yaṁ kiñci labhitvā tesaṁ yeva deti. Tehi paribhuttaṁ jiṇṇapilotikaṁ gahetvā aggaḷaṁ datvā rajitvā sayaṁ paribhuñjati. Bhikkhalabhanadivasehi panassa alabhanadivasā bahū ahesuṁ. Athassa nivāsanapārupanaṁ atilūkhaṁ hoti.

Iti so mātāpitaro paṭijagganto yeva aparabhāge kiso uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto ahosi. Atha naṁ sandiṭṭhasambhattā bhikkhū pucchiṁsu: “Āvuso, pubbe tava sarīravaṇṇo sobhati, idāni pana kiso uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto, byādhi te nu kho uppanno” ti. So: “Natthi me, āvuso, byādhi, apica pana palibodho me atthī” ti taṁ pavattiṁ ārocesi. Atha naṁ te bhikkhū āhaṁsu: “Āvuso, bhagavā saddhādeyyaṁ vinipātetuṁ na deti, tvaṁ pana saddhādeyyaṁ gahetvā gihīnaṁ dadamāno ayuttaṁ karosī” ti. So tesaṁ kathaṁ sutvā lajjito olīyi. Te ettakena pi asantuṭṭhā bhagavato santikaṁ gantvā: “Bhante, asuko nāma bhikkhu saddhādeyyaṁ vinipātetvā gihī posetī” ti satthu ārocesuṁ. Satthā taṁ bhikkhuṁ pakkosāpetvā: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu saddhādeyyaṁ gahetvā gihī posesī” ti pucchitvā: “Saccaṁ, bhante” ti vutte taṁ kiriyaṁ vaṇṇetukāmo attano ca pubbacariyaṁ pakāsetukāmo: “Bhikkhu, gihī posento ke posesī” ti pucchi. “Mātāpitaro me, bhante” ti vutte satthā tassa ussāhaṁ janetuṁ: “Sādhu sādhu, bhikkhū” ti tikkhattuṁ sādhukāraṁ datvā: “Tvaṁ mama gatamagge ṭhito, aham-pi pubbacariyaṁ caranto mātāpitaro posesin”-ti āha. So assāsaṁ paṭilabhi. Satthā tāya pubbacariyāya āvikaraṇatthaṁ tehi bhikkhūhi yācito atītaṁ āhari.

Atīte {3.325} bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto duggatagahapatikule nibbatti, sutanūtissa nāmaṁ akaṁsu. So vayappatto bhatiṁ katvā mātāpitaro posetvā pitari kālakate mātaraṁ poseti. Tasmiṁ pana kāle bārāṇasirājā migavittako ahosi. So ekadivasaṁ mahantena parivārena yojanadviyojanamattaṁ araññaṁ pavisitvā: “Yassa ṭhitaṭṭhānena migo palāyati, so imaṁ nāma jito” ti sabbesaṁ ārocāpesi. Amaccā rañño dhuvamaggaṭṭhāne koṭṭhakaṁ chādetvā adaṁsu. Manussehi migānaṁ vasanaṭṭhānāni parivāretvā unnādentehi uṭṭhāpitesu migesu eko eṇimigo rañño ṭhitaṭṭhānaṁ paṭipajji. Rājā: “Taṁ vijjhissāmī” ti saraṁ khi pi. Uggahitamāyo migo saraṁ mahāphāsukābhimukhaṁ āgacchantaṁ ñatvā parivattitvā sarena viddho viya hutvā pati. Rājā: “Migo me viddho” ti gahaṇatthāya dhāvi. Migo uṭṭhāya vātavegena palāyi, amaccādayo rājānaṁ avahasiṁsu. So migaṁ anubandhitvā kilantakāle khaggena dvidhā chinditvā ekasmiṁ daṇḍake laggitvā kājaṁ vahanto viya āgacchanto: “Thokaṁ vissamissāmī” ti maggasamīpe ṭhitaṁ vaṭarukkhaṁ upagantvā nipajjitvā niddaṁ okkami.

Tasmiṁ pana vaṭarukkhe nibbatto maghadevo nāma yakkho tattha paviṭṭhe vessavaṇassa santikā khādituṁ labhi. So rājānaṁ uṭṭhāya gacchantaṁ: “Tiṭṭha bhakkhosi me” ti hatthe gaṇhi. “Tvaṁ konāmosī” ti? “Ahaṁ idha nibbattayakkho, imaṁ ṭhānaṁ paviṭṭhake khādituṁ labhāmī” ti. Rājā satiṁ upaṭṭhapetvā: “Kiṁ ajjeva maṁ khādissasi, udāhu nibaddhaṁ khādissasī” ti pucchi. “Labhanto nibaddhaṁ khādissāmī” ti. Rājā: “Imaṁ ajja migaṁ khāditvā maṁ vissajjehi, ahaṁ te sve paṭṭhāya ekāya bhattapātiyā saddhiṁ ekaṁ manussaṁ pesessāmī” ti. “Tena hi appamatto hohi, apesitadivase taññeva {3.326} khādissāmī” ti. “Ahaṁ bārāṇasirājā, mayhaṁ avijjamānaṁ nāma natthī” ti. Yakkho paṭiññaṁ gahetvā taṁ vissajjesi. So nagaraṁ pavisitvā tamatthaṁ ekassa atthacarakassa amaccassa kathetvā: “Idāni kiṁ kātabban”-ti pucchi. “Divasaparicchedo kato, devā” ti? “Na kato” ti. “Ayuttaṁ vo kataṁ, evaṁ sante pi mā cintayittha, bahū bandhanāgāre manussā” ti. “Tena hi tvaṁ etaṁ kammaṁ kara, mayhaṁ jīvitaṁ dehī” ti.

Amacco: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā devasikaṁ bandhanāgārato manussaṁ nīharitvā bhattapātiṁ gahetvā kañci ajānāpetvāva yakkhassa pesesi. Yakkho bhattaṁ bhuñjitvā manussaṁ khādati. Aparabhāge bandhanāgārāni nimmanussāni jātāni. Rājā bhattahārakaṁ alabhanto maraṇabhayena kam pi. Atha naṁ amacco assāsetvā: “Deva, jīvitāsāto dhanāsāva balavatarā, hatthikkhandhe sahassabhaṇḍikaṁ ṭhapetvā ‘ko imaṁ dhanaṁ gahetvā yakkhassa bhattaṁ ādāya gamissatī’ ti bheriṁ carāpemā” ti vatvā tathā kāresi. Atha taṁ sutvā bodhisatto cintesi: “Ahaṁ bhatiyā māsakaḍḍhamāsakaṁ saṅgharitvā kicchena mātaraṁ posemi, imaṁ dhanaṁ gahetvā mātu datvā yakkhassa santikaṁ gamissāmi, sace yakkhaṁ dametuṁ sakkhissāmi, iccetaṁ kusalaṁ, no ce sakkhissāmi, mātā me sukhaṁ jīvissatī” ti. So tamatthaṁ mātu ārocetvā: “Alaṁ tāta, na mama attho dhanenā” ti dve vāre paṭikkhipitvā tatiyavāre taṁ anāpucchitvāva: “Āharatha, ayya, sahassaṁ, ahaṁ bhattaṁ harissāmī” ti sahassaṁ gahetvā mātu datvā: “Amma, mā cintayi, ahaṁ yakkhaṁ dametvā mahājanassa sotthiṁ karissāmi, ajjeva tava assukilinnamukhaṁ hāsāpento va āgacchissāmī” ti mātaraṁ vanditvā rājapurisehi saddhiṁ rañño santikaṁ gantvā vanditvā aṭṭhāsi.

Tato raññā: “Tāta, tvaṁ bhattaṁ harissasī” ti vutte: “Āma, devā” ti āha. “Kiṁ te laddhuṁ vaṭṭatī” ti? “Tumhākaṁ {3.327} suvaṇṇapādukā, devā” ti. “Kiṁkāraṇā” ti? “Deva, so yakkho attano rukkhamūle bhūmiyaṁ ṭhitake khādituṁ labhati, ahaṁ etassa santakabhūmiyaṁ aṭṭhatvā pādukāsu ṭhassāmī” ti. “Aññaṁ kiṁ laddhuṁ vaṭṭatī” ti? “Tumhākaṁ chattaṁ, devā” ti. “Idaṁ kimatthāyā” ti? “Deva, yakkho attano rukkhacchāyāya ṭhitake khādituṁ labhati, ahaṁ tassa rukkhacchāyāya aṭṭhatvā chattacchāyāya ṭhassāmī” ti. “Aññaṁ kiṁ laddhuṁ vaṭṭatī” ti. “Tumhākaṁ khaggaṁ, devā” ti. “Iminā ko attho” ti? “Deva, amanussā pi āvudhahatthānaṁ bhāyantiyevā” ti. “Aññaṁ kiṁ laddhuṁ vaṭṭatī” ti? “Suvaṇṇapātiṁ pūretvā tumhākaṁ bhuñjanakabhattaṁ detha, devā” ti. “Kiṁkāraṇā, tātā” ti? “Deva, mādisassa nāma paṇḍitassa purisassa mattikapātiyā lūkhabhojanaṁ harituṁ ananucchavikan”-ti. “Sādhu, tātā” ti rājā sabbaṁ dāpetvā tassa veyyāvaccakare paṭipādesi.

Bodhisatto: “Mahārāja, mā bhāyittha, ajjāhaṁ yakkhaṁ dametvā tumhākaṁ sotthiṁ katvā āgamissāmī” ti rājānaṁ vanditvā upakaraṇāni gāhāpetvā tattha gantvā manusse rukkhassāvidūre ṭhapetvā suvaṇṇapādukaṁ āruyha khaggaṁ sannayhitvā setacchattaṁ matthake katvā kañcanapātiyā bhattaṁ gahetvā yakkhassa santikaṁ pāyāsi. Yakkho maggaṁ olokento taṁ disvā: “Ayaṁ puriso na aññesu divasesu āgamananiyāmena eti, kiṁ nu kho kāraṇan”-ti cintesi. Bodhisatto pi rukkhasamīpaṁ gantvā asituṇḍena bhattapātiṁ antochāyāya karitvā chāyāya pariyante ṭhito paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Rājā te bhattaṁ pāhesi, suciṁ maṁsūpasecanaṁ,
Maghadevasmiṁ adhivatthe, ehi nikkhamma bhuñjasū ti.

Tattha {3.328} pāhesī ti pahiṇi. Maghadevasmiṁ adhivatthe ti maghadevoti vaṭarukkho vuccati, tasmiṁ adhivattheti devataṁ ālapati.

Taṁ sutvā yakkho: “Imaṁ purisaṁ vañcetvā antochāyāya paviṭṭhaṁ khādissāmī” ti cintetvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Ehi māṇava orena, bhikkhamādāya sūpitaṁ,
Tvañca māṇava bhikkhā ca, ubho bhakkhā bhavissathā ti.

Tattha bhikkhan-ti mama nibaddhabhikkhaṁ. Sūpitan-ti sūpasampannaṁ.

Tato bodhisatto dve gāthā abhāsi:

3. Appakena tuvaṁ yakkha, thullamatthaṁ jahissasi,
Bhikkhaṁ te nāharissanti, janā maraṇasaññino.

4. Laddhāya yakkhā tava niccabhikkhaṁ, suciṁ paṇītaṁ rasasā upetaṁ,
Bhikkhañca te āhariyo naro idha, sudullabho hehiti bhakkhite mayī ti.

Tattha thullamatthan-ti appakena kāraṇena mahantaṁ atthaṁ jahissasīti dasseti. Nāharissantī ti ito paṭṭhāya maraṇasaññino hutvā na āharissanti, atha tvaṁ milātasākho viya rukkho nirāhāro dubbalo bhavissasīti. Laddhāyan-ti laddhaayaṁ laddhāgamanaṁ. Idaṁ vuttaṁ hoti: samma yakkha, yaṁ ahaṁ ajja āhariṁ, idaṁ tava niccabhikkhaṁ suciṁ paṇītaṁ uttamaṁ rasena upetaṁ laddhāgamanaṁ devasikaṁ te āgacchissati. Āhariyo ti āharaṇako. Idaṁ vuttaṁ hoti: “sace tvaṁ imaṁ bhikkhaṁ gahetvā āgataṁ maṁ bhakkhasi, athevaṁ mayi bhakkhite bhikkhañca te āharaṇako añño naro idha sudullabho bhavissati. Kiṁkāraṇā? Mādiso hi bārāṇasiyaṁ añño paṇḍitamanusso nāma natthi, mayi pana khādite sutanu pi nāma yakkhena khādito, aññassa kassa so lajjissatī” ti bhattāharaṇakaṁ na labhissasi, atha te ito paṭṭhāya bhojanaṁ dullabhaṁ bhavissati, amhākam-pi rājānaṁ gaṇhituṁ na labhissasi. Kasmā? Rukkhato bahibhāvena. Sace panidaṁ bhattaṁ bhuñjitvā maṁ pahiṇissasi, ahaṁ te rañño kathetvā nibaddhaṁ bhattaṁ pesessāmi, attānam-pi ca te {3.329} khādituṁ na dassāmi, aham-pi tava santike ṭhāne na ṭhassāmi, pādukāsu ṭhassāmi, rukkhacchāyāyam-pi te na ṭhassāmi, attano chattacchāyāyam-eva ṭhassāmi, sace pana mayā saddhiṁ virujjhissasi, khaggena taṁ dvidhā bhindissāmi, ahañhi ajja etadattham-eva sajjo hutvā āgatoti. Evaṁ kira naṁ mahāsatto tajjesi.

Yakkho: “Yuttarūpaṁ māṇavo vadatī” ti sallakkhetvā pasannacitto dve gāthā abhāsi:

5. Mam-eva sutano attho, yathā bhāsasi māṇava,
Mayā tvaṁ samanuññāto, sotthiṁ passāhi mātaraṁ.

6. Khaggaṁ chattañca pātiñca, gacchamādāya māṇava,
Sotthiṁ passatu te mātā, tvañca passāhi mātaran-ti.

Tattha sutano ti bodhisattaṁ ālapati. Yathā bhāsasī ti yathā tvaṁ bhāsasi, tathā yo esa tayā bhāsito attho, eso mamevattho, mayham-eva vaḍḍhīti.

Yakkhassa kathaṁ sutvā bodhisatto: “Mama kammaṁ nipphannaṁ, damito me yakkho, bahuñca dhanaṁ laddhaṁ, rañño ca vacanaṁ katan”-ti tuṭṭhacitto yakkhassa anumodanaṁ karonto osānagāthamāha.

7. Evaṁ yakkha sukhī hohi, saha sabbehi ñātibhi,
Dhanañca me adhigataṁ, rañño ca vacanaṁ katan-ti.

Vatvā ca pana yakkhaṁ āmantetvā: “Samma, tvaṁ pubbe akusalakammaṁ katvā kakkhaḷo pharuso paresaṁ lohitamaṁsabhakkho yakkho hutvā nibbatto, ito paṭṭhāya pāṇātipātādīni mā karī” ti sīle ca ānisaṁsaṁ, dussīlye ca ādīnavaṁ kathetvā yakkhaṁ pañcasu sīlesu patiṭṭhāpetvā: “Kiṁ te araññavāsena, ehi nagaradvāre taṁ nisīdāpetvā aggabhattalābhiṁ karomī” ti yakkhena saddhiṁ nikkhamitvā khaggādīni yakkhaṁ gāhāpetvā bārāṇasiṁ agamāsi. “Sutanu māṇavo yakkhaṁ gahetvā etī” ti rañño ārocesuṁ. Rājā amaccaparivuto bodhisattassa {3.330} paccuggamanaṁ katvā yakkhaṁ nagaradvāre nisīdāpetvā aggabhattalābhinaṁ katvā nagaraṁ pavisitvā bheriṁ carāpetvā nāgare sannipātāpetvā bodhisattassa guṇaṁ kathetvā senāpatiṭṭhānaṁ adāsi. Ayañca bodhisattassa ovāde ṭhatvā dānādīni puññāni katvā saggaparāyaṇo ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne mātuposakabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā yakkho aṅgulimālo ahosi, rājā ānando, māṇavo pana aham-eva ahosinti.

Sutanujātakavaṇṇanā tatiyā