Ja 400: Dabbhapupphajātakavaṇṇanā

Anutīracārī bhaddante ti idaṁ satthā jetavane viharanto upanandaṁ sakyaputtaṁ ārabbha kathesi. So hi sāsane pabbajitvā appicchatādiguṇe pahāya mahātaṇho ahosi. Vassūpanāyikāya dve tayo vihāre pariggahetvā ekasmiṁ chattaṁ vā upāhanaṁ vā ekasmiṁ kattarayaṭṭhiṁ vā udakatumbaṁ vā ṭhapetvā ekasmiṁ sayaṁ vasati. So ekasmiṁ janapadavihāre vassaṁ upagantvā: “Bhikkhūhi nāma appicchehi bhavitabban”-ti ākāse candaṁ uṭṭhāpento viya bhikkhūnaṁ paccayasantosadīpakaṁ ariyavaṁsapaṭipadaṁ kathesi. Taṁ sutvā bhikkhū manāpāni pattacīvarāni chaḍḍetvā mattikāpattāni ceva paṁsukūlacīvarāni ca gaṇhiṁsu. So tāni attano vasanaṭṭhāne ṭhapetvā vutthavasso pavāretvā yānakaṁ pūretvā jetavanaṁ gacchanto antarāmagge ekassa araññavihārassa piṭṭhibhāge pāde valliyā palibuddho: “Addhā ettha kiñci laddhabbaṁ bhavissatī” ti taṁ vihāraṁ pāvisi. Tattha pana dve mahallakā bhikkhū vassaṁ upagacchiṁsu. Te dve ca thūlasāṭake ekañca sukhumakambalaṁ labhitvā bhājetuṁ asakkontā taṁ disvā: “Thero no bhājetvā dassatī” ti tuṭṭhacittā: “Mayaṁ, bhante, imaṁ vassāvāsikaṁ bhājetuṁ na sakkoma, imaṁ no nissāya vivādo hoti, idaṁ amhākaṁ bhājetvā dethā” ti āhaṁsu. So: “Sādhu bhājessāmī” ti dve thūlasāṭake dvinnam-pi bhājetvā: “Ayaṁ amhākaṁ vinayadharānaṁ pāpuṇātī” ti kambalaṁ gahetvā pakkāmi.

Te pi therā kambale sālayā teneva saddhiṁ jetavanaṁ gantvā vinayadharānaṁ bhikkhūnaṁ tamatthaṁ ārocetvā: “Labbhati nu kho, bhante, vinayadharānaṁ evaṁ vilopaṁ khāditun”-ti āhaṁsu. Bhikkhū upanandattherena ābhataṁ pattacīvararāsiṁ disvā: “Mahāpuññosi tvaṁ āvuso, bahuṁ te pattacīvaraṁ laddhan”-ti vadiṁsu. So: “Kuto me āvuso, puññaṁ, iminā me upāyena idaṁ laddhan”-ti sabbaṁ kathesi. Bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, upanando sakyaputto mahātaṇho mahālobho” ti. Satthā {3.333} āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, upanandena paṭipadāya anucchavikaṁ kataṁ, parassa paṭipadaṁ kathentena nāma bhikkhunā paṭhamaṁ attano anucchavikaṁ katvā pacchā paro ovaditabbo” ti.

Attānam-eva paṭhamaṁ, patirūpe nivesaye,
Athaññamanusāseyya, na kilisseyya paṇḍito ti. (Dhp. 158).

Imāya dhammapade gāthāya dhammaṁ desetvā: “Na, bhikkhave, upanando idāneva, pubbepesa mahātaṇho mahālobhova, na ca pana idāneva, pubbepesa imesaṁ santakaṁ vilumpiyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto nadītīre rukkhadevatā ahosi. Tadā eko siṅgālo māyāviṁ nāma bhariyaṁ gahetvā nadītīre ekasmiṁ ṭhāne vasi. Athekadivasaṁ siṅgālī siṅgālaṁ āha: “Dohaḷo me sāmi, uppanno, allarohitamacchaṁ khādituṁ icchāmī” ti. Siṅgālo: “Appossukkā hohi, āharissāmi te” ti nadītīre caranto valliyā pāde palibujjhitvā anutīram-eva agamāsi. Tasmiṁ khaṇe gambhīracārī ca anutīracārī cāti dve uddā macche pariyesantā tīre aṭṭhaṁsu. Tesu gambhīracārī mahantaṁ rohitamacchaṁ disvā vegena udake pavisitvā taṁ naṅguṭṭhe gaṇhi. Balavā maccho parikaḍḍhanto yāsi. So gambhīracārī uddo: “Mahāmaccho ubhinnam-pi no pahossati, ehi me sahāyo hohī” ti itarena saddhiṁ sallapanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Anutīracārī bhaddante, sahāyamanudhāva maṁ,
Mahā me gahito maccho, so maṁ harati vegasā ti.

Tattha sahāyamanudhāva man-ti sahāya anudhāva maṁ, sandhivasena ma-kāro vutto. Idaṁ vuttaṁ hoti: yathāhaṁ iminā macchena na saṁhīrāmi, evaṁ maṁ naṅguṭṭhakhaṇḍe gahetvā tvaṁ anudhāvāti.

Taṁ {3.334} sutvā itaro dutiyaṁ gāthamāha.

2. Gambhīracārī bhaddante, daḷhaṁ gaṇhāhi thāmasā,
Ahaṁ taṁ uddharissāmi, supaṇṇo uragāmivā ti.

Tattha thāmasā ti thāmena. Uddharissāmī ti nīharissāmi. Supaṇṇo uragāmivā ti garuḷo sappaṁ viya.

Atha dve pi te ekato hutvā rohitamacchaṁ nīharitvā thale ṭhapetvā māretvā: “Tvaṁ bhājehi, tvaṁ bhājehī” ti kalahaṁ katvā bhājetuṁ asakkontā ṭhapetvā nisīdiṁsu. Tasmiṁ kāle siṅgālo taṁ ṭhānaṁ anuppatto. Te taṁ disvā ubho pi paccuggamanaṁ katvā: “Ayaṁ, samma, dabbhapupphamaccho amhehi ekato hutvā gahito, taṁ no bhājetuṁ asakkontānaṁ vivādo uppanno, samabhāgaṁ no bhājetvā dehī” ti tatiyaṁ gāthamāhaṁsu:

3. Vivādo no samuppanno, dabbhapuppha suṇohi me,
Samehi medhagaṁ sammā, vivādo vūpasammatan-ti.

Tattha dabbhapupphā ti dabbhapupphasamānavaṇṇatāya taṁ ālapanti. Medhagan-ti kalahaṁ.

Tesaṁ vacanaṁ sutvā siṅgālo attano balaṁ dīpento:

4. Dhammaṭṭhohaṁ pure āsiṁ, bahū aḍḍā me tīritā,
Samemi medhagaṁ sammā, vivādo vūpasammatan-ti.

Idaṁ gāthaṁ vatvā bhājento:

5. Anutīracāri naṅguṭṭhaṁ, sīsaṁ gambhīracārino,
Accāyaṁ majjhimo khaṇḍo, dhammaṭṭhassa bhavissatī ti.

Imaṁ gāthamāha.

Tattha paṭhamagāthāya ayamattho: ahaṁ pubbe rājūnaṁ vinicchayāmacco āsiṁ, tena mayā vinicchaye nisīditvā bahū aḍḍā tīritā, tesaṁ tesaṁ brāhmaṇagahapatikādīnaṁ bahū aḍḍā tīritā vinicchitā, svāhaṁ tumhādisānaṁ samajātikānaṁ catuppadānaṁ aḍḍaṁ tīretuṁ kiṁ na sakkhissāmi, ahaṁ vo samemi medhagaṁ, sammā maṁ nissāya tumhākaṁ vivādo vūpasammatūti {3.335}.

Evañca pana vatvā macchaṁ tayo koṭṭhāse katvā anutīracāri tvaṁ naṅguṭṭhaṁ gaṇha, sīsaṁ gambhīracārino hotu. Accāyaṁ majjhimo khaṇḍo ti apica ayaṁ majjhimo koṭṭhāso. Atha vā accā ti aticca, ime dve koṭṭhāse atikkamitvā ṭhito ayaṁ majjhimo khaṇḍo dhammaṭṭhassa vinicchayasāmikassa mayhaṁ bhavissatīti.

Evaṁ taṁ macchaṁ vibhajitvā: “Tumhe kalahaṁ akatvā naṅguṭṭhañca sīsañca khādathā” ti vatvā majjhimakhaṇḍaṁ mukhena ḍaṁsitvā tesaṁ passantānaṁ yeva palāyi. Te sahassaṁ parājitā viya dummukhā nisīditvā gāthamāhaṁsu:

6. Ciram-pi bhakkho abhavissa, sace na vivademase,
Asīsakaṁ anaṅguṭṭhaṁ, siṅgālo harati rohitan-ti.

Tattha cirampī ti dve tayo divase sandhāya vuttaṁ.

Siṅgālo pi: “Ajja bhariyaṁ rohitamacchaṁ khādāpessāmī” ti tuṭṭhacitto tassā santikaṁ agamāsi. Sā taṁ āgacchantaṁ disvā abhinandamānā:

7. Yathā pi rājā nandeyya, rajjaṁ laddhāna khattiyo,
Evāhamajja nandāmi, disvā puṇṇamukhaṁ patin-ti.

Imaṁ gāthaṁ vatvā adhigamūpāyaṁ pucchantī:

8. Kathaṁ nu thalajo santo, udake macchaṁ parāmasi,
Puṭṭho me samma akkhāhi, kathaṁ adhigataṁ tayā ti.

Imaṁ gāthamāha.

Tattha kathaṁ nūti: “Khāda, bhadde” ti macchakhaṇḍe purato ṭhapite: “Kathaṁ nu tvaṁ thalajo samāno udake macchaṁ gaṇhī” ti pucchi.

Siṅgālo tassā adhigamūpāyaṁ ācikkhanto anantaragāthamāha.

9. Vivādena kisā honti, vivādena dhanakkhayā,
Jīnā uddā vivādena, bhuñja māyāvi rohitan-ti.

Tattha {3.336} vivādena kisā hontī ti bhadde, ime sattā vivādaṁ karontā vivādaṁ nissāya kisā appamaṁsalohitā honti. Vivādena dhanakkhayā ti hiraññasuvaṇṇādīnaṁ dhanānaṁ khayā vivādeneva honti. Dvīsu pi vivadantesu eko parājito parājitattā dhanakkhayaṁ pāpuṇāti, itaro jayabhāgadānena. Jīnā uddā ti dve uddā pi vivādeneva imaṁ macchaṁ jīnā, tasmā tvaṁ mayā ābhatassa uppattiṁ mā puccha, kevalaṁ imaṁ bhuñja māyāvi rohitanti.

Itarā abhisambuddhagāthā.

10. Evam-eva manussesu, vivādo yattha jāyati,
Dhammaṭṭhaṁ paṭidhāvati, so hi nesaṁ vināyako,
Dhanā pi tattha jīyanti, rājakoso pavaḍḍhatī ti.

Tattha evamevā ti bhikkhave, yathā ete uddā jīnā, evam-eva manussesu pi yasmiṁ ṭhāne vivādo jāyati, tattha te manussā dhammaṭṭhaṁ patidhāvanti, vinicchayasāmikaṁ upasaṅkamanti. Kiṁkāraṇā? So hi nesaṁ vināyako, so tesaṁ vivādāpannānaṁ vivādavūpasamakoti attho. Dhanā pi tatthā ti tattha te vivādāpannā dhanato pi jīyanti, attano santakā parihāyanti, daṇḍena ceva jayabhāgaggahaṇena ca rājakoso pavaḍḍhatīti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā siṅgālo upanando ahosi, uddā dve mahallakā, tassa kāraṇassa paccakkhakārikā rukkhadevatā pana aham-eva ahosin”-ti.

Dabbhapupphajātakavaṇṇanā pañcamā