Ja 405: Bakajātakavaṇṇanā

Dvāsattatī ti idaṁ satthā jetavane viharanto bakabrahmānaṁ ārabbha kathesi. Tassa hi: “Idaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ acavanadhammaṁ, ito aññaṁ lokanissaraṇaṁ nibbānaṁ nāma natthī” ti evaṁ diṭṭhi uppajji.

Heṭṭhūpapattiko kiresa brahmā pubbe jhānaṁ bhāvetvā vehapphalesu nibbatto, tattha pañcakappasataparimāṇaṁ āyuṁ khepetvā subhakiṇhesu nibbattitvā catusaṭṭhikappaṁ khepetvā tato cuto aṭṭhakappāyukesu ābhassaresu nibbatti, tatrassa esā diṭṭhi uppajji. So hi neva uparibrahmalokato cutiṁ, na tattha upapattiṁ anussari, tadubhayam-pi apassanto evaṁ diṭṭhiṁ gaṇhi. Bhagavā tassa cetasā cetoparivitakkamaññāya seyyathā pi {3.359} nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya, evam-eva jetavane antarahito tasmiṁ brahmaloke pāturahosi. Atha brahmā bhagavantaṁ disvā: “Ehi kho, mārisa, svāgataṁ mārisa, cirassaṁ kho, mārisa, imaṁ pariyāyamakāsi, yadidaṁ idhāgamanāya. Idañhi mārisa, niccaṁ idaṁ dhuvaṁ idaṁ sassataṁ idaṁ kevalaṁ idaṁ acavanadhammaṁ, idañhi na ca jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, ito ca panaññaṁ uttari nissaraṇaṁ natthī” ti āha.

Evaṁ vutte bhagavā bakaṁ brahmānaṁ etad-avoca: “Avijjāgato vata bho bako brahmā, avijjāgato vata bho bako brahmā, yatra hi nāma aniccaññeva samānaṁ niccanti vakkhati ...pe... santañca panaññaṁ uttari nissaraṇaṁ, natthaññaṁ uttari nissaraṇanti vakkhatī” ti (SN. 1.175). Taṁ sutvā brahmā: “Tvaṁ evaṁ kathesi, tvaṁ evaṁ kathesi, iti maṁ esa anuyuñjanto anubandhatī” ti cintetvā yathā nāma dubbalo coro katipaye pahāre labhitvā: “Kiṁ aham-eva coro, asuko pi coro asuko pi coro” ti sabbe pi sahāyake ācikkhati, tatheva bhagavato anuyogabhayena bhīto aññe pi attano sahāyake ācikkhanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Dvāsattati gotama puññakammā, vasavattino jātijaraṁ atītā,
Ayamantimā vedagū brahmapatti, asmābhijappanti janā anekā ti. (SN. 1.175).

Tattha dvāsattatī ti na kevalaṁ bho gotama, aham-eva, atha kho imasmiṁ brahmaloke mayaṁ dvāsattati janā puññakammā aññesaṁ upari atthano vasaṁ vattanena vasavattino jātiñca jarañca atītā, ayaṁ no vedehi gatattā vedagū, ayaṁ bho gotama antimā brahmapatti, pacchimakoṭippatti seṭṭhabhāvappatti. Asmābhijappanti janā anekā ti amhe aññe bahū janā pañjalikā hutvā: “ayaṁ kho bhavaṁ brahmā mahābrahmā” ti ādīni vadantā namassanti patthenti pihayanti, “aho vata mayam-pi evarūpā bhaveyyāmā” ti icchantī ti attho.

Tassa {3.360} vacanaṁ sutvā satthā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Appaṁ hi etaṁ na hi dīghamāyu, yaṁ tvaṁ baka maññasi dīghamāyuṁ,
Sataṁ sahassāni nirabbudānaṁ, āyuṁ pajānāmi tavāha brahme ti. (SN. 6.175).

Tattha sataṁ sahassāni nirabbudānan-ti nirabbudasaṅkhātānaṁ gaṇanānaṁ satasahassāni. Vassānañhi dasadasakaṁ sataṁ, dasa satānaṁ sahassaṁ, sataṁ sahassānaṁ satasahassaṁ, sataṁ satasahassānaṁ koṭi nāma, sataṁ koṭisatasahassānaṁ pakoṭi nāma, sataṁ pakoṭisatasahassānaṁ koṭipakoṭi nāma, sataṁ koṭipakoṭisatasahassānaṁ ekaṁ nahutaṁ nāma, sataṁ nahutasatasahassānaṁ ekaṁ ninnahutaṁ nāma. Cheko gaṇako ettakaṁ gaṇetuṁ sakkoti, tato paraṁ gaṇanā nāma buddhānam-eva visayo. Tattha sataṁ ninnahutasatasahassānaṁ ekaṁ abbudaṁ, vīsati abbudāni ekaṁ nirabbudaṁ, tesaṁ nirabbudasatasahassānaṁ ekaṁ ahahaṁ nāma, ettakaṁ bakassa brahmuno tasmiṁ bhave avasiṭṭhaṁ āyu, taṁ sandhāya bhagavā evamāha.

Taṁ sutvā bako tatiyaṁ gāthamāha.

3. Anantadassī bhagavāhamasmi, jātijjaraṁ sokamupātivatto,
Kiṁ me purāṇaṁ vatasīlavattaṁ, ācikkha me taṁ yamahaṁ vijaññan-ti. (SN. 1.175).

Tattha bhagavā ti bhagavā tumhe: “Āyuṁ pajānāmi tavāhan”-ti vadantā: “Ahaṁ anantadassī jātijarañca sokañca upātivattosmī” ti vadatha. Vatasīlavattan-ti vatasamādānañca sīlavattañca. Idaṁ vuttaṁ hoti: yadi tumhe sabbaññubuddhā, evaṁ sante kiṁ mayhaṁ purāṇaṁ vatañca sīlavattañca, ācikkha me taṁ, yamahaṁ tayā ācikkhitaṁ yāthāvasarasato vijāneyyanti.

Athassa bhagavā atītāni vatthūni āharitvā ācikkhanto catasso gāthā abhāsi:

4. Yaṁ tvaṁ apāyesi bahū manusse, pipāsite ghammani samparete,
Taṁ te purāṇaṁ vatasīlavattaṁ, suttappabuddho va anussarāmi.

5. Yaṁ {3.361} eṇikūlasmi janaṁ gahītaṁ, amocayī gayhaka nīyamānaṁ,
Taṁ te purāṇaṁ vatasīlavattaṁ, suttappabuddho va anussarāmi.

6. Gaṅgāya sotasmiṁ gahītanāvaṁ, luddena nāgena manussakappā,
Amocayi tvaṁ balasā pasayha, taṁ te purāṇaṁ vatasīlavattaṁ,
Suttappabuddho va anussarāmi.

7. Kappo ca te baddhacaro ahosiṁ, sambuddhimantaṁ vatinaṁ amaññaṁ,
Taṁ te purāṇaṁ vatasīlavattaṁ, suttappabuddho va anussarāmī ti. (SN. 1.175).

Tattha apāyesī ti pāyesi. Ghammani samparete ti ghammena samparete ativiya phuṭṭhe ghammakilante. Suttappabuddhovā ti paccūsakāle supanto supinaṁ passitvā taṁ supinakaṁ viya anussarāmi. So kira bakabrahmā ekasmiṁ kappe tāpaso hutvā marukantāre vasanto bahūnaṁ kantārapaṭipannānaṁ pānīyaṁ āharitvā adāsi. Athekadivasaṁ eko satthavāho pañcahi sakaṭasatehi marukantāraṁ paṭipajji. Manussā disā vavatthapetuṁ asakkontā satta divasāni āhiṇḍitvā khīṇadārudakā nirāhārā uṇhābhibhūtā: “Idāni no jīvitaṁ natthī” ti sakaṭe parivattetvā goṇe mocetvā heṭṭhāsakaṭesu nipajjiṁsu. Tadā tāpaso āvajjento te disvā: “Mayi passante mā nassiṁsū” ti cintetvā attano iddhānubhāvena gaṅgāsotaṁ ubbattetvā satthavāhābhimukhaṁ akāsi, avidūre ca ekaṁ vanasaṇḍaṁ māpesi. Manussā pānīyaṁ pivitvā nhatvā goṇe santappetvā vanasaṇḍato tiṇaṁ lāyitvā dārūni gahetvā disaṁ sallakkhetvā arogā kantāraṁ atikkamiṁsu, taṁ sandhāyetaṁ vuttaṁ.

Eṇikūlasmin-ti eṇiyā nāma nadiyā kūle. Gayhaka nīyamānan-ti karamaragāhaṁ gahetvā nīyamānaṁ. So kira tāpaso aparasmiṁ kāle ekaṁ paccantagāmaṁ nissāya nadītīre vanasaṇḍe vihāsi. Athekasmiṁ divase pabbatato corā otaritvā taṁ gāmaṁ paharitvā mahājanaṁ gahetvā pabbataṁ āropetvā antarāmagge cārakamanusse ṭhapetvā pabbatabilaṁ pavisitvā āhāraṁ pacāpentā nisīdiṁsu. Tāpaso gomahiṁsādīnañceva dārakadārikādīnañca mahantaṁ aṭṭassaraṁ sutvā: “Mayi passante mā nassiṁsū” ti iddhānubhāvena attabhāvaṁ jahitvā caturaṅginiyā senāya parivuto rājā hutvā yuddhabheriṁ ākoṭāpento taṁ ṭhānaṁ agamāsi. Cārakamanussā {3.362} taṁ disvā corānaṁ ārocesuṁ. Corā: “Raññā saddhiṁ viggaho nāma na yutto” ti sabbaṁ gahitagahitaṁ bhaṇḍakaṁ chaḍḍetvā bhattaṁ abhuñjitvāva palāyiṁsu. Tāpaso te sabbe ānetvā sakagāme yeva patiṭṭhāpesi, taṁ sandhāyetaṁ vuttaṁ.

Gahītanāvan-ti niggahitanāvaṁ. Luddenā ti kakkhaḷena. Manussakappā ti manusse vināsetukāmatāya. Balasā ti balena. Pasayhā ti abhibhavitvā. Aparasmiṁ kāle so tāpaso gaṅgātīre vihāsi. Tadā manussā dve tayo nāvāsaṅghāṭe bandhitvā saṅghāṭamatthake pupphamaṇḍapaṁ kāretvā saṅghāṭe nisīditvā khādantā pivantā sambandhakulaṁ gacchanti. Te pītāvasesaṁ suraṁ bhuttakhāditāvasesāni bhattamacchamaṁsatambulādīni gaṅgāyam-eva pātenti. Gaṅgeyyo nāgarājā: “Ime ucchiṭṭhakaṁ mama upari khipantī” ti kujjhitvā: “Sabbe te jane gahetvā gaṅgāya osīdāpessāmī” ti mahantaṁ ekadoṇikanāvappamāṇaṁ attabhāvaṁ māpetvā udakaṁ bhinditvā phaṇaṁ dhārayamāno tesaṁ abhimukho pāyāsi. Te nāgarājānaṁ disvā maraṇabhayatajjitā ekappahāreneva mahāsaddaṁ kariṁsu. Tāpaso tesaṁ paridevitasaddaṁ sutvā nāgarājassa ca kuddhabhāvaṁ ñatvā: “Mayi passante mā nassiṁsū” ti khippanisantiyā attano ānubhāvena khippaṁ supaṇṇavaṇṇaṁ attānaṁ māpetvā agamāsi. Nāgarājā taṁ disvā maraṇabhayatajjito udake nimujji. Manussā sotthibhāvaṁ patvā agamaṁsu, taṁ sandhāyetaṁ vuttaṁ.

Baddhacaro ti antevāsiko. Sambuddhimantaṁ vatinaṁ amaññan-ti buddhisampanno ceva vatasampanno ca tāpasoti taṁ maññamāno. Iminā kiṁ dasseti? Mahābrahme ahaṁ atīte tava kesavatāpasakāle kappo nāma antevāsiko veyyāvaccakaro hutvā tuyhaṁ nāradena nāma amaccena bārāṇasito himavantaṁ ānītassa rogaṁ vūpasamesiṁ.

Atha naṁ nārado dutiyavāre āgantvā nirogaṁ disvā imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Manussindaṁ jahitvāna, sabbakāmasamiddhinaṁ,
Kathaṁ nu bhagavā kesi, kappassa ramati assame ti. (Ja. 346.1).

Tamenaṁ tvaṁ etad-avoca:

Sādūni ramaṇīyāni, santi vakkhā manoramā,
Subhāsitāni kappassa, nārada ramayanti man-ti. (Ja. 346.2).

Itissa bhagavā imaṁ attanā antevāsikena hutvā rogassa vūpasamitabhāvaṁ dīpento evamāha. Tañca pana brahmunā manussaloke katakammaṁ sabbaṁ mahābrahmānaṁ sallakkhāpento va kathesi.

So {3.363} satthu vacanena attanā katakammaṁ saritvā tathāgatassa thutiṁ karonto osānagāthamāha.

8. Addhā pajānāsi mametamāyuṁ, aññam-pi jānāsi tathā hi buddho,
Tathā hi tāyaṁ jalitānubhāvo, obhāsayaṁ tiṭṭhati brahmalokan-ti.

Tattha tathā hi buddho ti tathā hi tvaṁ buddho. Buddhānañhi aññātaṁ nāma natthi, sabbadhammānaṁ buddhattā yeva hi te buddhā nāmāti dasseti. Tathā hi tāyan-ti buddhattā yeva ca pana tava ayaṁ jalito sarīrappabhānubhāvo. Obhāsayaṁ tiṭṭhatī ti imaṁ sakalam-pi brahmalokaṁ obhāsento tiṭṭhati.

Evaṁ satthā attano buddhaguṇaṁ jānāpento dhammaṁ desetvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne sampattānaṁ dasamattānaṁ brahmasahassānaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsu. Iti bhagavā bahūnaṁ brahmānaṁ avassayo hutvā brahmalokā jetavanaṁ āgantvā tattha kathitaniyāmeneva taṁ
dhammadesanaṁ bhikkhūnaṁ kathetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā kesavatāpaso bakabrahmā ahosi, kappamāṇavo pana aham-eva ahosin”-ti.

Bakajātakavaṇṇanā dasamā

Kukkuvaggo paṭhamo