7. Sattakanipāto

2. Gandhāravaggo

Ja 406: Gandhārajātakavaṇṇanā

Hitvā gāmasahassānī ti idaṁ satthā jetavane viharanto bhesajjasannidhikārasikkhāpadaṁ ārabbha kathesi. Vatthu pana rājagahe samuṭṭhitaṁ. Āyasmatā hi pilindavacchena ārāmikakulaṁ mocetuṁ rājanivesanaṁ gantvā rañño pāsāde iddhibalena sovaṇṇamaye kate manussā pasīditvā therassa pañca bhesajjāni pahiṇiṁsu. So tāni parisāya vissajjesi. Parisā panassa bāhullikā ahosi, laddhaṁ {3.364} laddhaṁ koḷambe pi ghaṭe pi pattatthavikāyo pi pūretvā paṭisāmesi. Manussā disvā: “Mahicchā ime samaṇā antokoṭṭhāgārikā” ti ujjhāyiṁsu. Satthā taṁ pavattiṁ sutvā: “Yāni kho pana tāni gilānānaṁ bhikkhūnan”-ti (Pār. 622-623) sikkhāpadaṁ paññapetvā: “Bhikkhave, porāṇakapaṇḍitā anuppanne buddhe bāhirakapabbajjaṁ pabbajitvā pañcasīlamattakaṁ rakkhantā pi loṇasakkharamattakaṁ punadivasatthāya nidahante garahiṁsu, tumhe pana evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā dutiyatatiyadivasatthāya sannidhiṁ karontā ayuttaṁ karothā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte gandhāraraṭṭhe bodhisatto gandhārarañño putto hutvā pitu accayena rajje patiṭṭhāya dhammena rajjaṁ kāresi. Majjhimapadese pi videharaṭṭhe videho nāma rājā rajjaṁ kāresi. Te dve pi rājāno adiṭṭhasahāyā hutvā aññamaññaṁ thiravissāsā ahesuṁ. Tadā manussā dīghāyukā honti, tiṁsa vassasahassāni jīvanti. Athekadā gandhārarājā puṇṇamuposathadivase samādinnasīlo mahātale paññattavarapallaṅkamajjhagato vivaṭena sīhapañjarena pācīnalokadhātuṁ olokento amaccānaṁ dhammatthayuttakathaṁ kathento nisīdi. Tasmiṁ khaṇe gaganatalaṁ atilaṅghantamiva paripuṇṇaṁ candamaṇḍalaṁ rāhu avatthari, candappabhā antaradhāyi. Amaccā candālokaṁ apassantā candassa rāhunā gahitabhāvaṁ rañño ārocesuṁ. Rājā candaṁ oloketvā: “Ayaṁ cando āgantukaupakkilesena upakkiliṭṭho nippabho jāto, mayhampesa rājaparivāro upakkileso, na kho pana metaṁ patirūpaṁ, yāhaṁ rāhunā gahitacando viya nippabho bhaveyyaṁ, visuddhe gaganatare virocantaṁ candamaṇḍalaṁ viya rajjaṁ pahāya pabbajissāmi, kiṁ me parena ovaditena, kule ca gaṇe ca alaggo hutvā attānam-eva ovadanto vicarissāmi, idaṁ me patirūpan”-ti cintetvā: “Yaṁ icchatha, taṁ {3.365} rājānaṁ karothā” ti rajjaṁ amaccānaṁ niyyādesi. So rajjaṁ chaḍḍetvā isipabbajjaṁ pabbajitvā jhānābhiññāyo nibbattetvā jhānaratisamappito himavantapadese vāsaṁ kappesi.

Videharājāpi: “Sukhaṁ me sahāyassā” ti vāṇije pucchitvā tassa pabbajitabhāvaṁ sutvā: “Mama sahāye pabbajite ahaṁ rajjena kiṁ karissāmī” ti sattayojanike mithilanagare tiyojanasatike videharaṭṭhe soḷasasu gāmasahassesu pūritāni koṭṭhāgārāni, soḷasasahassā ca nāṭakitthiyo chaḍḍetvā puttadhītaro amanasikatvā himavantapadesaṁ pavisitvā pabbajitvā pavattaphalabhojano hutvā samappavattavāsaṁ vasanto vicari. Te ubho pi samavattacāraṁ carantā aparabhāge samāgacchiṁsu, na pana aññamaññaṁ sañjāniṁsu, sammodamānā ekato va samappavattavāsaṁ vasiṁsu. Tadā videhatāpaso gandhāratāpasassa upaṭṭhānaṁ karoti. Tesaṁ ekasmiṁ puṇṇamadivase aññatarasmiṁ rukkhamūle nisīditvā dhammatthayuttakathaṁ kathentānaṁ gaganatale virocamānaṁ candamaṇḍalaṁ rāhu avatthari. Videhatāpaso: “Kiṁ nu kho candassa pabhā naṭṭhā” ti oloketvā rāhunā gahitaṁ candaṁ disvā: “Ko nu kho esa ācariya, candaṁ avattharitvā nippabhamakāsī” ti pucchi. Antevāsika ayaṁ rāhu nāma candasseko upakkileso, virocituṁ na deti, aham-pi rāhugahitaṁ candamaṇḍalaṁ disvā: “Idaṁ parisuddhassa candamaṇḍalassa āgantukena upakkilesena nippabhaṁ jātaṁ, mayham-pi idaṁ rajjaṁ upakkileso, yāva candamaṇḍalaṁ rāhu viya idaṁ nippabhaṁ na karoti, tāva pabbajissāmī” ti cintetvā tadeva rāhugahitaṁ candamaṇḍalaṁ ārammaṇaṁ katvā mahārajjaṁ chaḍḍetvā pabbajitoti. “Ācariya, tvaṁ gandhārarājā” ti {3.366}? “Āma, ahan”-ti. “Ācariya, aham-pi videharaṭṭhe mithilanagare videharājā nāma, nanu mayaṁ aññamaññaṁ adiṭṭhasahāyā” ti. “Kiṁ pana te ārammaṇaṁ ahosī” ti? Ahaṁ: “Tumhe pabbajitā” ti sutvā: “Addhā pabbajjāya mahantaṁ guṇaṁ addasā” ti tumhe yeva ārammaṇaṁ katvā rajjaṁ pahāya pabbajitoti. Te tato paṭṭhāya ativiya samaggā sammodamānā pavattaphalabhojanā hutvā vihariṁsu. Tattha dīgharattaṁ vasitvā ca pana loṇambilasevanatthāya himavantato otaritvā ekaṁ paccantagāmaṁ sampāpuṇiṁsu.

Manussā tesaṁ iriyāpathe pasīditvā bhikkhaṁ datvā paṭiññaṁ gahetvā araññe rattidivaṭṭhānādīni māpetvā vasāpesuṁ. Antarāmagge pi nesaṁ bhattakiccakaraṇatthāya udakaphāsukaṭṭhāne paṇṇasālaṁ kāresuṁ. Te paccantagāme bhikkhaṁ caritvā tāya paṇṇasālāya nisīditvā paribhuñjitvā attano vasanaṭṭhānaṁ gacchanti. Te pi manussā tesaṁ āhāraṁ dadamānā ekadā loṇaṁ patte pakkhipitvā denti, ekadā paṇṇapuṭe bandhitvā denti, ekadā aloṇakāhāram-eva denti. Te ekadivasaṁ paṇṇapuṭe bahutaraṁ loṇaṁ adaṁsu. Videhatāpaso loṇaṁ ādāya gantvā bodhisattassa bhattakiccakāle pahonakaṁ datvā attano pi pamāṇayuttaṁ gahetvā atirekaṁ paṇṇapuṭe bandhitvā: “Aloṇakadivase bhavissatī” ti tiṇavaṭṭikaantare ṭhapesi. Athekadivasaṁ aloṇake āhāre laddhe videho gandhārassa bhikkhābhājanaṁ datvā tiṇavaṭṭikaantarato loṇaṁ āharitvā: “Ācariya, loṇaṁ gaṇhathā” ti āha. “Ajja manussehi loṇaṁ na dinnaṁ, tvaṁ kuto labhasī” ti? “Ācariya, purimadivase manussā bahuṁ loṇamadaṁsu, athāhaṁ ‘aloṇakadivase bhavissatī’ ti atirekaṁ loṇaṁ ṭhapesin”-ti. Atha naṁ bodhisatto: “Moghapurisa, tiyojanasatikaṁ videharaṭṭhaṁ pahāya pabbajitvā akiñcanabhāvaṁ patvā idāni loṇasakkharāya taṇhaṁ janesī” ti tajjetvā ovadanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Hitvā {3.367} gāmasahassāni, paripuṇṇāni soḷasa,
Koṭṭhāgārāni phītāni, sannidhiṁ dāni kubbasī ti.

Tattha koṭṭhāgārānī ti suvaṇṇarajatamaṇimuttādiratanakoṭṭhāgārāni ceva dussakoṭṭhāgārāni ca dhaññakoṭṭhāgārāni ca. Phītānī ti pūrāni. Sannidhiṁ dāni kubbasī ti idāni: “Sve bhavissati, tatiyadivase bhavissatī” ti loṇamattaṁ sannidhiṁ karosīti.

Videho evaṁ garahiyamāno garahaṁ asahanto paṭipakkho hutvā: “Ācariya, tumhe attano dosaṁ adisvā mayham-eva dosaṁ passatha, nanu tumhe ‘kiṁ me parena ovaditena, attānam-eva ovadissāmī’ ti rajjaṁ chaḍḍetvā pabbajitā, tumhe idāni maṁ kasmā ovadathā” ti codento dutiyaṁ gāthamāha.

2. Hitvā gandhāravisayaṁ, pahūtadhanadhāriyaṁ,
Pasāsanato nikkhanto, idha dāni pasāsasī ti.

Tattha pasāsanato ti ovādānusāsanīdānato. Idha dānī ti idāni idha araññe kasmā maṁ ovadathāti.

Taṁ sutvā bodhisatto tatiyaṁ gāthamāha.

3. Dhammaṁ bhaṇāmi vedeha, adhammo me na ruccati,
Dhammaṁ me bhaṇamānassa, na pāpamupalimpatī ti.

Tattha dhamman-ti sabhāvaṁ, buddhādīhi vaṇṇitaṁ pasatthaṁ kāraṇam-eva. Adhammo me na ruccatī ti adhammo nāma asabhāvo mayhaṁ kadāci pi na ruccati. Na pāpamupalimpatī ti mama sabhāvam-eva kāraṇam-eva bhaṇantassa pāpaṁ nāma hadaye na limpati na allīyati. Ovādadānaṁ nāmetaṁ buddhapaccekabuddhasāvakabodhisattānaṁ paveṇī. Tehi dinnovādaṁ bālā na gaṇhanti, ovādadāyakassa pana pāpaṁ nāma natthi.

Nidhīnaṁva pavattāraṁ, yaṁ passe vajjadassinaṁ,
Niggayhavādiṁ medhāviṁ, tādisaṁ paṇḍitaṁ bhaje,
Tādisaṁ bhajamānassa, seyyo hoti na pāpiyo.

Ovadeyyānusāseyya, asabbhā ca nivāraye,
Satañhi so piyo hoti, asataṁ hoti appiyo ti. (Dhp. 76-77).

Videhatāpaso bodhisattassa kathaṁ sutvā: “Ācariya, atthanissitaṁ kathentena pi paraṁ ghaṭṭetvā rosetvā kathetuṁ na {3.368} vaṭṭati, tvaṁ maṁ kuṇṭhasatthakena muṇḍento viya atipharusaṁ kathesī” ti vatvā catutthaṁ gāthamāha.

4. Yena kenaci vaṇṇena, paro labhati ruppanaṁ,
Mahatthiyam-pi ce vācaṁ, na taṁ bhāseyya paṇḍito ti.

Tattha yena kenacī ti dhammayuttenā pi kāraṇena. Labhati ruppanan-ti ghaṭṭanaṁ dussanaṁ kuppanaṁ labhati yeva. Na taṁ bhāseyyā ti tasmā taṁ parapuggalaṁ yāya so vācāya dussati, taṁ mahatthiyaṁ mahantaṁ atthanissitam-pi vācaṁ na bhāseyyā ti attho.

Athassa bodhisatto pañcamaṁ gāthamāha.

5. Kāmaṁ ruppatu vā mā vā, bhusaṁva vikirīyatu,
Dhammaṁ me bhaṇamānassa, na pāpamupalimpatī ti.

Tattha kāman-ti ekaṁsena. Idaṁ vuttaṁ hoti: ayuttakārako puggalo: “Ayuttaṁ te katan”-ti ovadiyamāno ekaṁseneva kujjhatu vā mā vā kujjhatu, atha vā bhusamuṭṭhi viya vikirīyatu, mayhaṁ pana dhammaṁ bhaṇantassa pāpaṁ nāma natthīti.

Evañca pana vatvā: “Na vo ahaṁ, ānanda, tathā parakkamissāmi, yathā kumbhakāro āmake āmakamatte. Niggayha niggayhāhaṁ ānanda, vakkhāmi, yo sāro so ṭhassatī” ti (MN. 123.196) imassa sugatovādassa anurūpāya paṭipattiyā ṭhatvā: “Yathā kumbhakāro bhājanesu punappunaṁ ākoṭetvā ākoṭetvā āmakaṁ aggahetvā supakkam-eva bhājanaṁ gaṇhāti, evaṁ punappunaṁ ovaditvā niggaṇhitvā pakkabhājanasadiso puggalo gahetabbo” ti dassetuṁ puna taṁ ovadanto:

6. No ce assa sakā buddhi, vinayo vā susikkhito,
Vane andhamahiṁsova, careyya bahuko jano.

7. Yasmā ca panidhekacce, āceramhi susikkhitā,
Tasmā vinītavinayā, caranti susamāhitā ti.

idaṁ gāthādvayamāha.

Tassattho {3.369}: samma vedeha, imesañhi sattānaṁ sace attano buddhi vā paṇḍite ovādadāyake nissāya ācārapaṇṇattivinayo vā susikkhito na bhaveyya, evaṁ sante yathā tiṇalatādigahane vane andhamahiṁso gocarāgocaraṁ sāsaṅkanirāsaṅkañca ṭhānaṁ ajānanto carati, tathā tumhādiso bahuko jano careyya. Yasmā pana idha ekacce sakāya buddhiyā rahitā sattā ācariyasantike ācārapaṇṇattisusikkhitā, tasmā ācariyehi attano attano anurūpena vinayena vinītattā vinītavinayā susamāhitā ekaggacittā hutvā carantīti.

Iminā idaṁ dasseti: iminā hi sattena gihinā hutvā attano kulānurūpā, pabbajitena pabbajitānurūpā sikkhā sikkhitabbā. Gihino pi hi attano kulānurūpesu kasigorakkhādīsu sikkhitāva sampannājīvā hutvā susamāhitā caranti, pabbajitā pi pabbajitānurūpesu pāsādikesu abhikkantapaṭikkantādīsu adhisīlaadhicittaadhipaññāsikkhāsu sikkhitāva vigatavikkhepā susamāhitā caranti. Lokasmiñhi:

Bāhusaccañca sippañca, vinayo ca susikkhito,
Subhāsitā ca yā vācā, etaṁ maṅgalamuttaman-ti. (Khp. 5.5, Snp. 264).

Taṁ sutvā vedehatāpaso: “Ācariya, ito paṭṭhāya maṁ ovadatha anusāsatha, ahaṁ anadhivāsanajātikatāya tumhehi saddhiṁ kathesiṁ, taṁ me khamathā” ti vanditvā mahāsattaṁ khamāpesi. Te samaggavāsaṁ vasitvā puna himavantam-eva agamaṁsu. Tatra bodhisatto vedehatāpasassa kasiṇaparikammaṁ kathesi. So taṁ katvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattesi. Iti te ubho pi aparihīnajjhānā brahmalokaparāyaṇā ahesuṁ.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā vedeho ānando ahosi, gandhārarājā pana aham-eva ahosīn”-ti.

Gandhārajātakavaṇṇanā paṭhamā