Ja 410: Somadattajātakavaṇṇanā

Yo maṁ pure paccuḍḍetī ti idaṁ satthā jetavane viharanto aññataraṁ mahallakaṁ ārabbha kathesi. So kirekaṁ sāmaṇeraṁ pabbājesi, sāmaṇero tassa upakārako hutvā tathārūpena rogena kālamakāsi. Mahallako tasmiṁ kālakate rodanto paridevanto vicarati. Taṁ disvā bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, asukamahallako sāmaṇerassa kālakiriyāya rodanto paridevanto vicarati, maraṇassatikammaṭṭhānarahito maññe” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa imasmiṁ mate rodiyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto tāvatiṁsabhavane sakkattaṁ kāresi. Atheko kāsigāmavāsī brāhmaṇamahāsālo kāme pahāya himavantaṁ pavisitvā isipabbajjaṁ {3.389} pabbajitvā uñchācariyāya vanamūlaphalāphalehi yāpento vāsaṁ kappesi. Ekadivasaṁ phalāphalatthāya gato ekaṁ hatthichāpaṁ disvā attano assamaṁ ānetvā puttaṭṭhāne ṭhapetvā somadattotissa nāmaṁ katvā tiṇapaṇṇāni khādāpento paṭijaggi. So vayappatto mahāsarīro hutvā ekadivasaṁ bahuṁ bhojanaṁ gahetvā ajīrakena dubbalo ahosi. Tāpaso taṁ assamapade katvā phalāphalatthāya gato, tasmiṁ anāgate yeva hatthipotako kālamakāsi. Tāpaso phalāphalaṁ gahetvā āgacchanto: “Aññesu divasesu me putto paccuggamanaṁ karoti, ajja na dissati, kahaṁ nu kho gato” ti paridevanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Yo maṁ pure paccuḍḍeti, araññe dūramāyato,
So na dissati mātaṅgo, somadatto kuhiṁ gato ti.

Tattha pure ti ito pure. Paccuḍḍetī ti paccuggacchati. Araññe dūran-ti imasmiṁ nimmanusse araññe maṁ dūraṁ paccuḍḍeti. Āyato ti āyāmasampanno.

Evaṁ paridevamāno āgantvā taṁ caṅkamanakoṭiyaṁ patitaṁ disvā gale gahetvā paridevamāno dutiyaṁ gāthamāha.

2. Ayaṁ vā so mato seti, allasiṅgaṁva vacchito,
Bhūmyā nipatito seti, amarā vata kuñjaro ti.

Tattha ayaṁ vā ti vibhāvanatthe vā-saddo. Ayam-eva so, na aññoti taṁ vibhāvento evamāha. Allasiṅgan-ti māluvalatāya aggapavālaṁ. Vacchito ti chinno, gimhakāle majjhanhikasamaye tattavālikāpuline nakhena chinditvā pātito māluvalatāya aṅkuro viyāti vuttaṁ hoti. Bhūmyā ti bhūmiyaṁ. Amarā vatā ti mato vata, “amarī” ti pi pāṭho.

Tasmiṁ khaṇe sakko lokaṁ olokento taṁ disvā: “Ayaṁ tāpaso puttadāraṁ pahāya pabbajito, idāni hatthipotake puttasaññaṁ katvā paridevati, saṁvejetvā naṁ satiṁ paṭilabhāpessāmī” ti tassa assamapadaṁ āgantvā ākāse ṭhito va tatiyaṁ gāthamāha.

3. Anagāriyupetassa {3.390}, vippamuttassa te sato,
Samaṇassa na taṁ sādhu, yaṁ petamanusocasī ti.

Athassa vacanaṁ sutvā tāpaso catutthaṁ gāthamāha.

4. Saṁvāsena have sakka, manussassa migassa vā,
Hadaye jāyate pemaṁ, taṁ na sakkā asocitun-ti.

Tattha migassa vā ti imasmiṁ ṭhāne sabbe pi tiracchānā: “Migā” ti vuttā. Tan-ti piyāyitaṁ sattaṁ.

Atha naṁ ovadanto sakko dve gāthā abhāsi:

5. Mataṁ marissaṁ rodanti, ye rudanti lapanti ca,
Tasmā tvaṁ isi mā rodi, roditaṁ moghamāhu santo.

6. Kanditena have brahme, mato peto samuṭṭhahe,
Sabbe saṅgamma rodāma, aññamaññassa ñātake ti.

Tattha ye rudanti lapanti cā ti brahme ye sattā rodanti paridevanti ca, sabbe te mataṁ, yo ca marissati, taṁ rodanti, tesaṁ yeva evaṁ rodantānaṁ assusukkhanakālo natthi, tasmā tvaṁ isi mā rodi. Kiṁkāraṇā? Roditaṁ moghamāhu santo, paṇḍitā hi: “Roditaṁ nipphalan”-ti vadanti. Mato peto ti yadi esa petoti saṅkhyaṁ gato mato roditena samuṭṭhaheyya, evaṁ sante sabbe pi mayaṁ samāgantvā aññamaññassa ñātake rodāma, kiṁ nikkammā acchāmāti.

Tāpaso sakkassa vacanaṁ sutvā satiṁ paṭilabhitvā vigatasoko assūni puñchitvā sakkassa thutivasena sesagāthā āha:

7. Ādittaṁ vata maṁ santaṁ, ghatasittaṁva pāvakaṁ,
Vārinā viya osiñcaṁ, sabbaṁ nibbāpaye daraṁ.

8. Abbahī vata me sallaṁ, yamāsi hadayassitaṁ,
Yo me sokaparetassa, puttasokaṁ apānudi.

9. Sohaṁ {3.391} abbūḷhasallosmi, vītasoko anāvilo,
Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna vāsavā ti.

Tā heṭṭhā vuttatthā yeva. Evaṁ sakko tāpasassa ovādaṁ datvā sakaṭṭhānam-eva gato.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā hatthipotako sāmaṇero ahosi, tāpaso mahallako, sakko pana aham-eva ahosin”-ti.

Somadattajātakavaṇṇanā pañcamā