Ja 411: Susīmajātakavaṇṇanā

Kāḷāni kesāni pure ahesun-ti idaṁ satthā jetavane viharanto mahābhinikkhamanaṁ ārabbha kathesi. Tasmiñhi samaye bhikkhū dhammasabhāyaṁ nisīditvā dasabalassa nikkhamanaṁ vaṇṇayiṁsu. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Anacchariyaṁ, bhikkhave, mayā dāni anekāni kappakoṭisatasahassāni pūritapāraminā mahābhinikkhamanaṁ, pubbepāhaṁ tiyojanasatike kāsiraṭṭhe rajjaṁ chaḍḍetvā nikkhantoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto tassa purohitassa aggamahesiyā kucchimhi nibbatti, tassa jātadivase yeva bārāṇasirañño pi putto jāyi. Tesaṁ nāmaggahaṇadivase mahāsattassa susīmakumāroti nāmaṁ akaṁsu, rājaputtassa brahmadattakumāroti. Bārāṇasirājā: “Puttena me saddhiṁ ekadivase jāto” ti bodhisattaṁ āṇāpetvā dhātiyo datvā tena saddhiṁ ekato vaḍḍhesi. Te ubho pi vayappattā abhirūpā devakumāravaṇṇino hutvā takkasilāyaṁ {3.392} sabbasippāni uggaṇhitvā paccāgamiṁsu. Rājaputto uparājā hutvā bodhisattena saddhiṁ ekato khādanto pivanto nisīdanto sayanto pitu accayena rajjaṁ patvā mahāsattassa mahantaṁ yasaṁ datvā purohitaṭṭhāne taṁ ṭhapetvā ekadivasaṁ nagaraṁ sajjāpetvā sakko devarājā viya alaṅkato alaṅkataerāvaṇapaṭibhāgassa mattavaravāraṇassa khandhe nisīditvā bodhisattaṁ pacchāsane hatthipiṭṭhe nisīdāpetvā nagaraṁ padakkhiṇaṁ akāsi. Mātāpissa: “Puttaṁ olokessāmī” ti sīhapañjare ṭhatvā tassa nagaraṁ padakkhiṇaṁ katvā āgacchantassa pacchato nisinnaṁ purohitaṁ disvā paṭibaddhacittā hutvā sayanagabbhaṁ pavisitvā: “Imaṁ alabhantī ettheva marissāmī” ti āhāraṁ pacchinditvā nipajji.

Rājā mātaraṁ apassanto: “Kuhiṁ me mātā” ti pucchitvā: “Gilānā” ti sutvā tassā santikaṁ gantvā vanditvā: “Kiṁ amma, aphāsukan”-ti pucchi. Sā lajjāya na kathesi. So gantvā rājapallaṅke nisīditvā attano aggamahesiṁ pakkositvā: “Gaccha ammāya aphāsukaṁ jānāhī” ti pesesi. Sā gantvā piṭṭhiṁ parimajjantī pucchi, itthiyo nāma itthīnaṁ rahassaṁ na niguhanti, sā tassā tamatthaṁ ārocesi. Itarā pi taṁ sutvā gantvā rañño ārocesi. Rājā: “Hotu, gaccha naṁ samassāsehi, purohitaṁ rājānaṁ katvā tassa taṁ aggamahesiṁ karissāmī” ti āha. Sā āgantvā taṁ samassāsesi. Rājā pi purohitaṁ pakkosāpetvā etamatthaṁ ārocetvā: “Samma, mātu me jīvitaṁ dehi, tvaṁ rājā bhavissasi, sā aggamahesī, ahaṁ uparājā” ti āha. So: “Na sakkā evaṁ kātun”-ti paṭikkhipitvā tena punappunaṁ yāciyamāno sampaṭicchi. Rājā purohitaṁ rājānaṁ, mātaraṁ aggamahesiṁ kāretvā sayaṁ uparājā ahosi.

Tesaṁ samaggavāsaṁ vasantānaṁ aparabhāge bodhisatto agāramajjhe ukkaṇṭhito kāme pahāya pabbajjāya ninnacitto kilesaratiṁ anallīyanto ekako va tiṭṭhati, ekako va nisīdati, ekako va sayati, bandhanāgāre baddho viya pañjare pakkhittakukkuṭo {3.393} viya ca ahosi. Athassa aggamahesī: “Ayaṁ rājā mayā saddhiṁ nābhiramati, ekako va tiṭṭhati nisīdati seyyaṁ kappeti, ayaṁ kho pana daharo taruṇo, ahaṁ mahallikā, sīse me palitāni paññāyanti, yaṁnūnāhaṁ ‘sīse te deva, ekaṁ palitaṁ paññāyatī’ ti musāvādaṁ katvā ekenupāyena rājānaṁ pattiyāpetvā mayā saddhiṁ abhiramāpeyyan”-ti cintetvā ekadivasaṁ rañño sīse ūkā vicinantī viya hutvā: “Deva, mahallakosi jāto, sīse te ekaṁ palitaṁ paññāyatī” ti āha. “Tena hi bhadde, etaṁ palitaṁ luñjitvā mayhaṁ hatthe ṭhapehī” ti. Sā tassa sīsato ekaṁ kesaṁ luñjitvā attano sīse palitaṁ gahetvā: “Idaṁ te, deva, palitan”-ti tassa hatthe ṭhapesi. Bodhisattassa taṁ disvāva bhītatasitassa kañcanapaṭṭasadisā nalāṭā sedā mucciṁsu.

So attānaṁ ovadanto: “Susīma, tvaṁ daharo hutvā mahallako jāto, ettakaṁ kālaṁ gūthakalale nimuggo gāmasūkaro viya kāmakalale nimujjitvā taṁ kalalaṁ jahituṁ na sakkosi, nanu kāme pahāya himavantaṁ pavisitvā pabbajitvā brahmacariyavāsassa te kālo” ti cintetvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Kāḷāni kesāni pure ahesuṁ, jātāni sīsamhi yathāpadese,
Tānajja setāni susīma disvā, dhammaṁ cara brahmacariyassa kālo ti.

Tattha yathāpadese ti tava sīse tasmiṁ tasmiṁ kesānaṁ anurūpe padese ito pubbe kāḷāni bhamarapattavaṇṇāni kesāni jātāni ahesunti vadati. Dhammaṁ carā ti dasakusalakammapathadhammaṁ carāti attānam-eva āṇāpeti. Brahmacariyassā ti methunaviratiyā te kāloti attho.

Evaṁ bodhisattena brahmacariyavāsassa guṇe vaṇṇite itarā: “Ahaṁ ‘imassa lagganaṁ karissāmī’ ti vissajjanam-eva karin”-ti bhītatasitā: “Idānissa apabbajjanatthāya sarīravaṇṇaṁ vaṇṇayissāmī” ti cintetvā dve gāthā abhāsi:

2. Mam-eva {3.394} deva palitaṁ na tuyhaṁ, mam-eva sīsaṁ mama uttamaṅgaṁ,
Atthaṁ karissan’-ti musā abhāṇiṁ, ekāparādhaṁ khama rājaseṭṭha.

3. Daharo tuvaṁ dassaniyosi rāja, paṭhamuggato hoti yathā kaḷīro,
Rajjañca kārehi mamañca passa, mā kālikaṁ anudhāvī janindā ti.

Tattha mam-eva sīsan-ti mam-eva sīse sañjātaṁ palitanti dīpeti. Itaraṁ tasseva vevacanaṁ. Atthan-ti attano vuḍḍhiṁ karissāmīti musā kathesiṁ. Ekāparādhan-ti. Imaṁ mayhaṁ ekaṁ aparādhaṁ. Paṭhamuggato ti paṭhamavayena uggato. Hohī ti hosi, paṭhamavaye patiṭṭhitosī ti attho. “Hosī” ti yeva vā pāṭho. Yathā kaḷīro ti yathā siniddhachavitaruṇakaḷīro mandavāterito ativiya sobhati, evarūposi tvanti dasseti. “Paṭhamuggato hotī” ti pi pāṭho, tassattho: yathā paṭhamuggato taruṇakaḷīro dassanīyo hoti, evaṁ tvam-pi dassanīyoti. Mamañca passā ti mamañca olokehi, mā maṁ anāthaṁ vidhavaṁ karohī ti attho. Kālikan-ti brahmacariyacaraṇaṁ nāma dutiye vā tatiye vā attabhāve vipākadānato kālikaṁ nāma, rajjaṁ pana imasmiṁ yeva attabhāve kāmaguṇasukhuppādanato akālikaṁ, so tvaṁ imaṁ akālikaṁ pahāya mā kālikaṁ anudhāvīti vadati.

Bodhisatto tassā vacanaṁ sutvā: “Bhadde, tvaṁ bhavitabbamevetaṁ kathaṁ kathesi, pariṇamante hi mama vaye imehi kāḷakesehi parivattetvā sāṇavākasadisehi paṇḍarehi bhavitabbaṁ. Ahañhi nīluppalādikusumadāmasadisakumārānaṁ kañcanarūpapaṭibhāgānaṁ uttamayobbanavilāsasampattānaṁ khattiyakaññādīnaṁ vaye pariṇamante jaraṁ pattānaṁ vevaṇṇiyañceva sarīrabhaṅgañca passāmi. Evaṁ vipattipariyosānovesa bhadde, jīvaloko” ti vatvā upari buddhalīḷāya dhammaṁ desento gāthādvayamāha:

4. Passāmi {3.395} vohaṁ dahariṁ kumāriṁ, sāmaṭṭhapassaṁ sutanuṁ sumajjhaṁ,
Kāḷappavāḷāva pavellamānā, palobhayantīva naresu gacchati.

5. Tamena passāmiparena nāriṁ, āsītikaṁ nāvutikaṁva jaccā,
Daṇḍaṁ gahetvāna pavedhamānaṁ, gopānasībhoggasamaṁ carantin-ti.

Tattha vo ti nipātamattaṁ. Sāmaṭṭhapassan-ti sammaṭṭhapassaṁ. Ayam-eva vā pāṭho, sabbapassesu maṭṭhachavivaṇṇanti attho. Sutanun-ti sundarasarīraṁ. Sumajjhan-ti susaṇṭhitamajjhaṁ. Kāḷappavāḷāva pavellamānā ti yathā nāma taruṇakāle susamuggatā kāḷavallī pavāḷā vā hutvā mandavāteritā ito cito ca pavellati, evaṁ pavellamānā itthivilāsaṁ dassayamānā kumārikā palobhayantīva naresu gacchati. Samīpatthe bhummavacanaṁ, purisānaṁ santike te purise kilesavasena palobhayantī viya gacchati.

Tamena passāmiparena nārin-ti tamenaṁ nāriṁ aparena samayena jaraṁ pattaṁ antarahitarūpasobhaggappattaṁ passāmi. Bodhisatto hi paṭhamagāthāya rūpe assādaṁ kathetvā idāni ādīnavaṁ dassento evamāha. Āsītikaṁ nāvutikaṁva jaccā ti asītisaṁvaccharaṁ vā navutisaṁvaccharaṁ vā jātiyā. Gopānasībhoggasaman-ti gopānasīsamaṁ bhoggaṁ, gopānasīākārena bhaggasarīraṁ onamitvā naṭṭhakākaṇikaṁ pariyesantiṁ viya caramānanti attho. Kāmañca bodhisattena daharakāle disvā puna nāvutikakāle diṭṭhapubbā nāma natthi, ñāṇena diṭṭhabhāvaṁ sandhāya panetaṁ vuttaṁ.

Iti mahāsatto imāya gāthāya rūpassa ādīnavaṁ dassetvā idāni agāramajjhe attano anabhiratiṁ pakāsento gāthādvayamāha:

6. Sohaṁ {3.396} tamevānuvicintayanto, eko sayāmi sayanassa majjhe,
Aham-pi evaṁ’ iti pekkhamāno, na gahe rame brahmacariyassa kālo.

7. Rajjuvālambanī cesā, yā gehe vasato rati,
Etam-pi chetvāna vajanti dhīrā, anapekkhino kāmasukhaṁ pahāyā ti.

Tattha sohan-ti so ahaṁ. Tamevānuvicintayanto ti tam-eva rūpānaṁ assādañca ādīnavañca cintento. Evaṁ iti pekkhamāno ti: “Yathā esā pariṇatā, aham-pi jaraṁ patto bhaggasarīro bhavissāmī” ti pekkhamāno. Na gahe rame ti gehe na ramāmi. Brahmacariyassa kālo ti bhadde, brahmacariyassa me kālo, tasmā pabbajissāmīti dīpeti.

Rajjuvālambanī cesā ti ca-kāro nipātamatto, ālambanarajju viya esā ti attho. Katarā? Yā gehe vasato rati, yā gehe vasantassa rūpādīsu ārammaṇesu kāmaratī ti attho. Iminā kāmānaṁ appassādataṁ dasseti. Ayaṁ etthādhippāyo: yathā gilānassa manussassa attano balena parivattituṁ asakkontassa: “Imaṁ ālambitvā parivatteyyāsī” ti ālambanarajjuṁ bandheyyuṁ, tassa taṁ ālambitvā parivattantassa appamattakaṁ kāyikacetasikasukhaṁ bhaveyya, evaṁ kilesāturānaṁ sattānaṁ vivekasukhavasena parivattituṁ asakkontānaṁ agāramajjhe ṭhapitāni kāmaratidāyakāni rūpādīni ārammaṇāni tesaṁ kilesapariḷāhakāle methunadhammapaṭisevanavasena tāni ārabbha parivattamānānaṁ kāyikacetasikasukhasaṅkhātā kāmarati nāma taṁ muhuttaṁ uppajjamānā appamattikā hoti, evaṁ appassādā kāmāti. Etam-pi chetvānā ti yasmā pana bahudukkhā kāmā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo, tasmā taṁ ādīnavaṁ sampassamānā paṇḍitā etam-pi rajjuṁ chetvā gūthakūpe nimuggapuriso taṁ pajahanto viya anapekkhino etaṁ appamattakaṁ bahudukkhaṁ kāmasukhaṁ pahāya vajanti, nikkhamitvā manoramaṁ pabbajjaṁ pabbajantīti.

Evaṁ mahāsatto kāmesu assādañca ādīnavañca dassento buddhalīḷāya dhammaṁ desetvā sahāyaṁ pakkosāpetvā rajjaṁ paṭicchāpetvā ñātimittasuhajjānaṁ rodantānaṁ paridevantānam-eva sirivibhavaṁ chaḍḍetvā himavantaṁ pavisitvā isipabbajjaṁ pabbajitvā jhānābhiññaṁ nibbattetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.

Satthā {3.397} imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā bahū jane amatapānaṁ pāyetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā aggamahesī rāhulamātā ahosi, sahāyarājā ānando, susīmarājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Susīmajātakavaṇṇanā chaṭṭhā