Ja 413: Dhūmakārijātakavaṇṇanā

Rājā apucchi vidhuran-ti idaṁ satthā jetavane viharanto kosalarañño āgantukasaṅgahaṁ ārabbha kathesi. So kira ekasmiṁ samaye paveṇi-āgatānaṁ porāṇakayodhānaṁ saṅgahaṁ akatvā abhinavāgatānaṁ āgantukānaññeva sakkārasammānaṁ akāsi. Athassa paccante kupite yujjhanatthāya gatassa: “Āgantukā laddhasakkārā yujjhissantī” ti porāṇakayodhā na yujjhiṁsu, “porāṇakayodhā yujjhissantī” ti āgantukā pi na yujjhiṁsu. Corā rājānaṁ jiniṁsu. Rājā parājito āgantukasaṅgahadosena attano parājitabhāvaṁ ñatvā sāvatthiṁ paccāgantvā: “Kiṁ nu kho aham-eva evaṁ karonto parājito, udāhu aññe pi rājāno parājitapubbāti dasabalaṁ pucchissāmī” ti bhuttapātarāso jetavanaṁ gantvā sakkāraṁ katvā satthāraṁ vanditvā tamatthaṁ pucchi. Satthā: “Na kho, mahārāja, tvameveko, porāṇakarājāno pi āgantukasaṅgahaṁ katvā parājitā” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte kururaṭṭhe indapatthanagare yudhiṭṭhilagotto dhanañcayo nāma korabyarājā rajjaṁ kāresi. Tadā bodhisatto tassa purohitakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṁ sabbasippāni uggaṇhitvā indapatthaṁ paccāgantvā pitu accayena purohitaṭṭhānaṁ labhitvā rañño atthadhammānusāsako ahosi, vidhurapaṇḍitotissa nāmaṁ kariṁsu. Tadā dhanañcayarājā porāṇakayodhe agaṇetvā āgantukānaññeva saṅgahaṁ akāsi. Tassa paccante kupite yujjhanatthāya gatassa: “Āgantukā jānissantī” ti neva porāṇakā yujjhiṁsu, “porāṇakā yujjhissantī” ti na āgantukā yujjhiṁsu. Rājā parājito indapattham-eva paccāgantvā: “Āgantukasaṅgahassa katabhāvena parājitomhī” ti {3.401} cintesi. So ekadivasaṁ: “Kiṁ nu kho aham-eva āgantukasaṅgahaṁ katvā parājito, udāhu aññe pi rājāno parājitapubbā atthīti vidhurapaṇḍitaṁ pucchissāmī” ti cintetvā taṁ rājupaṭṭhānaṁ āgantvā nisinnaṁ tamatthaṁ pucchi. Athassa taṁ pucchanākāraṁ āvikaronto satthā upaḍḍhaṁ gāthamāha.

1. Rājā apucchi vidhuraṁ, dhammakāmo yudhiṭṭhilo ti.

Tattha dhammakāmo ti sucaritadhammappiyo.

“Api brāhmaṇa jānāsi, ko eko bahu socatī” ti:
Sesaupaḍḍhagāthāya pana ayamattho: api nāma, brāhmaṇa, tvaṁ jānāsi: “Ko imasmiṁ loke

Eko bahu socati, nānākāraṇena socatī” ti.

Taṁ sutvā bodhisatto: “Mahārāja, kiṁ soko nāma tumhākaṁ soko, pubbe dhūmakārī nāmeko ajapālabrāhmaṇo mahantaṁ ajayūthaṁ gahetvā araññe vajaṁ katvā tattha ajā ṭhapetvā aggiñca dhūmañca katvā ajayūthaṁ paṭijagganto khīrādīni paribhuñjanto vasi. So tattha āgate suvaṇṇavaṇṇe sarabhe disvā tesu sinehaṁ katvā ajā agaṇetvā ajānaṁ sakkāraṁ sarabhānaṁ katvā saradakāle sarabhesu palāyitvā himavantaṁ gatesu ajāsu pi naṭṭhāsu sarabhe apassanto sokena paṇḍurogī hutvā jīvitakkhayaṁ patto, ayaṁ āgantukasaṅgahaṁ katvā tumhehi sataguṇena sahassaguṇena socitvā kilamitvā vināsaṁ patto” ti idaṁ udāharaṇaṁ ānetvā dassento imā gāthā āha:

2. Brāhmaṇo ajayūthena, pahūtejo vane vasaṁ,
Dhūmaṁ akāsi vāseṭṭho, rattindivamatandito.

3. Tassa taṁdhūmagandhena, sarabhā makasaḍḍitā,
Vassāvāsaṁ upagacchuṁ, dhūmakārissa santike.

4. Sarabhesu manaṁ katvā, ajā so nāvabujjhatha,
Āgacchantī vajantī vā, tassa tā vinasuṁ ajā.

5. Sarabhā {3.402} sarade kāle, pahīnamakase vane,
Pāvisuṁ giriduggāni, nadīnaṁ pabhavāni ca.

6. Sarabhe ca gate disvā, ajā ca vibhavaṁ gatā,
Kiso ca vivaṇṇo cāsi, paṇḍurogī ca brāhmaṇo.

7. Evaṁ yo saṁ niraṁkatvā, āgantuṁ kurute piyaṁ,
So eko bahu socati, dhūmakārīva brāhmaṇo ti.

Tattha pahūtejo ti pahūtaindhano. Dhūmaṁ akāsī ti makkhikaparipanthaharaṇatthāya aggiñca dhūmañca akāsi. Vāseṭṭho ti tassa gottaṁ. Atandito ti analaso hutvā. Taṁdhūmagandhenā ti tena dhūmagandhena. Sarabhā ti sarabhamigā. Makasaḍḍitā ti makasehi upaddutā pīḷitā. Sesamakkhikā pi makasaggahaṇeneva gahitā. Vassāvāsan-ti vassārattavāsaṁ vasiṁsu. Manaṁ katvā ti sinehaṁ uppādetvā. Nāvabujjhathā ti araññato caritvā vajaṁ āgacchantī ceva vajato araññaṁ gacchantī ca: “Ettakā āgatā, ettakā anāgatā” ti na jānāti. Tassa tā vinasun-ti tassa tā evaṁ apaccavekkhantassa sīhaparipanthādito arakkhiyamānā ajā sīhaparipanthādīhi vinassiṁsu, sabbāva vinaṭṭhā.

Nadīnaṁ pabhavāni cā ti pabbateyyānaṁ nadīnaṁ pabhavaṭṭhānāni ca paviṭṭhā. Vibhavan-ti abhāvaṁ. Ajā ca vināsaṁ pattā disvā jānitvā. Kiso ca vivaṇṇo ti khīrādidāyikā ajā pahāya sarabhe saṅgaṇhitvā te pi apassanto ubhato parihīno sokābhibhūto kiso ceva dubbaṇṇo ca ahosi. Evaṁ yo saṁ niraṁkatvā ti evaṁ mahārāja, yo sakaṁ porāṇaṁ ajjhattikaṁ janaṁ nīharitvā pahāya kismiñci agaṇetvā āgantukaṁ piyaṁ karoti, so tumhādiso eko bahu socati, ayaṁ te mayā dassito dhūmakārī brāhmaṇo viya bahu socatīti.

Evaṁ mahāsatto rājānaṁ saññāpento kathesi. So pi saññattaṁ gantvā tassa pasīditvā bahuṁ dhanaṁ adāsi. Tato paṭṭhāya ca ajjhattikasaṅgaham-eva karonto dānādīni puññāni katvā saggaparāyaṇo ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā korabyarājā ānando ahosi, dhūmakārī pasenadikosalo, vidhurapaṇḍito pana aham-eva ahosin”-ti.

Dhūmakārijātakavaṇṇanā aṭṭhamā