Ja 414: Jāgarajātakavaṇṇanā

Kodha {3.403} jāgarataṁ sutto ti idaṁ satthā jetavane viharanto aññataraṁ upāsakaṁ ārabbha kathesi. So hi sotāpanno ariyasāvako sāvatthito sakaṭasatthena saddhiṁ kantāramaggaṁ paṭipajji. Satthavāho tattha ekasmiṁ udakaphāsukaṭṭhāne pañca sakaṭasatāni mocetvā khādanīyabhojanīyaṁ saṁvidahitvā vāsaṁ upagacchi. Te manussā tattha tattha nipajjitvā supiṁsu, upāsako pana satthavāhassa santike ekasmiṁ rukkhamūle caṅkamaṁ adhiṭṭhāsi. Atha naṁ satthaṁ vilumpitukāmā pañcasatā corā nānāvudhāni gahetvā satthaṁ parivāretvā aṭṭhaṁsu. Te taṁ upāsakaṁ caṅkamantaṁ disvā: “Imassa niddāyanakāle vilumpissāmā” ti tattha tattha aṭṭhaṁsu, so pi tiyāmarattiṁ caṅkami yeva. Corā paccūsasamaye gahitagahitā pāsāṇamuggarādayo chaḍḍetvā: “Bho satthavāha, imaṁ appamādena jaggantaṁ purisaṁ nissāya jīvitaṁ labhitvā tava santakassa sāmiko jāto, etassa sakkāraṁ kareyyāsī” ti vatvā pakkamiṁsu. Manussā kālasseva vuṭṭhāya tehi chaḍḍitapāsāṇamuggarādayo disvā: “Imaṁ nissāya amhehi jīvitaṁ laddhan”-ti upāsakassa sakkāraṁ akaṁsu. Upāsako pi icchitaṭṭhānaṁ gantvā katakicco puna sāvatthiṁ āgantvā jetavanaṁ gantvā tathāgataṁ pūjetvā vanditvā nisinno: “Kiṁ, upāsaka, na paññāyasī” ti vutte tamatthaṁ ārocesi. Satthā: “Na kho, upāsaka, tvaṁ yeva aniddāyitvā jagganto visesaṁ labhi, porāṇakapaṇḍitā pi jaggantā visesaṁ guṇaṁ labhiṁsū” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṁ sabbasippāni uggaṇhitvā paccāgantvā agāramajjhe vasanto aparabhāge nikkhamitvā isipabbajjaṁ pabbajitvā na cirasseva jhānābhiññaṁ nibbattetvā himavantapadese ṭhānacaṅkamiriyāpatho hutvā vasanto niddaṁ anupagantvā sabbarattiṁ caṅkamati. Athassa caṅkamanakoṭiyaṁ nibbattarukkhadevatā {3.404} tussitvā rukkhaviṭape ṭhatvā pañhaṁ pucchantī paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Kodha jāgarataṁ sutto, kodha suttesu jāgaro,
Ko mametaṁ vijānāti, ko taṁ paṭibhaṇāti me ti.

Tattha kodhā ti ko idha. Ko mametan-ti ko mama etaṁ pañhaṁ vijānāti. Ko taṁ paṭibhaṇā ti me ti etaṁ mayā puṭṭhaṁ pañhaṁ mayhaṁ ko paṭibhaṇāti, ko byākarituṁ sakkhissatīti pucchati.

Bodhisatto tassā vacanaṁ sutvā:

2. Ahaṁ jāgarataṁ sutto, ahaṁ suttesu jāgaro,
Ahametaṁ vijānāmi, ahaṁ paṭibhaṇāmi te ti.

Imaṁ gāthaṁ vatvā puna tāya:

3. Kathaṁ jāgarataṁ sutto, kathaṁ suttesu jāgaro,
Kathaṁ etaṁ vijānāsi, kathaṁ paṭibhaṇāsi me ti.

Imaṁ gāthaṁ puṭṭho tamatthaṁ byākaronto:

4. Ye dhammaṁ nappajānanti, saṁyamoti damoti ca,
Tesu suppamānesu, ahaṁ jaggāmi devate.

5. Yesaṁ rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā,
Tesu jāgaramānesu, ahaṁ suttosmi devate.

6. Evaṁ jāgarataṁ sutto, evaṁ suttesu jāgaro,
Evametaṁ vijānāmi, evaṁ paṭibhaṇāmi te ti.

Imā gāthā āha.

Tattha kathaṁ jāgarataṁ sutto ti kathaṁ tvaṁ jāgarataṁ sattānaṁ antare sutto nāma hosi. Esa nayo sabbattha. Ye dhamman-ti ye sattā navavidhaṁ lokuttaradhammaṁ na pajānanti. Saṁyamo ti damo ti ti: “Ayaṁ saṁyamo, ayaṁ damo” ti evañca ye maggena āgataṁ sīlañceva indriyasaṁvarañca na jānanti. Indriyasaṁvaro hi manacchaṭṭhānaṁ indriyānaṁ damanato: “Damo” ti vuccati. Tesu suppamānesū ti tesu kilesaniddāvasena supantesu sattesu ahaṁ appamādavasena jaggāmi.

“Yesaṁ rāgo cā” ti gāthāya yesaṁ mahākhīṇāsavānaṁ padasatena niddiṭṭhadiyaḍḍhasahassataṇhālobhasaṅkhāto rāgo ca navaāghātavatthusamuṭṭhāno doso ca dukkhādīsu aṭṭhasu vatthūsu {3.405} aññāṇabhūtā avijjā cāti ime kilesā virājitā pahīnā, tesu ariyesu sabbākārena jāgaramānesu te upādāya ahaṁ sutto nāma devateti attho. Evaṁ jāgaratan-ti evaṁ devate ahaṁ iminā kāraṇena jāgarataṁ sutto nāmāti. Esa nayo sabbapadesu.

Evaṁ mahāsattena pañhe kathite tuṭṭhā devatā tassa thutiṁ karontī osānagāthamāha.

7. Sādhu jāgarataṁ sutto, sādhu suttesu jāgaro,
Sādhu metaṁ vijānāsi, sādhu paṭibhaṇāsi me ti.

Tattha sādhū ti bhaddakaṁ katvā tvaṁ imaṁ pañhaṁ kathesi, mayam-pi naṁ evam-eva kathemāti. Evaṁ sā bodhisattassa thutiṁ katvā attano vimānam-eva pāvisi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā devadhītā uppalavaṇṇā ahosi, tāpaso pana aham-eva ahosin”-ti.

Jāgarajātakavaṇṇanā navamā