Ja 415: Kummāsapiṇḍijātakavaṇṇanā

Na kiratthī ti idaṁ satthā jetavane viharanto mallikaṁ deviṁ ārabbha kathesi. Sā hi sāvatthiyaṁ ekassa mālākārajeṭṭhakassa dhītā uttamarūpadharā mahāpuññā soḷasavassikakāle ekadivasaṁ kumārikāhi saddhiṁ pupphārāmaṁ gacchantī tayo kummāsapiṇḍe gahetvā pupphapacchiyaṁ ṭhapetvā gacchati. Sā nagarato nikkhamanakāle bhagavantaṁ sarīrappabhaṁ vissajjetvā bhikkhusaṅghaparivutaṁ nagaraṁ pavisantaṁ disvā tayo kummāsapiṇḍe upanāmesi. Satthā catumahārājadattiyaṁ pattaṁ upanetvā paṭiggahesi. Sā pi tathāgatassa pāde sirasā vanditvā buddhārammaṇaṁ pītiṁ gahetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Satthā taṁ oloketvā sitaṁ pātvākāsi. Āyasmā ānando: “Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo tathāgatassa sitakaraṇe” ti bhagavantaṁ pucchi. Athassa satthā: “Ānanda, ayaṁ kumārikā imesaṁ kummāsapiṇḍānaṁ phalena ajjeva kosalarañño aggamahesī bhavissatī” ti sitakāraṇaṁ kathesi.

Kumārikā pi pupphārāmaṁ gatā {3.406}. Taṁ divasam-eva kosalarājā ajātasattunā saddhiṁ yujjhanto yuddhaparājito palāyitvā assaṁ abhiruyha āgacchanto tassā gītasaddaṁ sutvā paṭibaddhacitto assaṁ taṁ ārāmābhimukhaṁ pesesi. Puññasampannā kumārikā rājānaṁ disvā apalāyitvāva āgantvā assassa nāsarajjuyā gaṇhi, rājā assapiṭṭhiyaṁ nisinnova: “Sasāmikāsi, asāmikāsī” ti pucchitvā asāmikabhāvaṁ ñatvā assā oruyha vātātapakilanto tassā aṅke nipanno muhuttaṁ vissamitvā taṁ assapiṭṭhiyaṁ nisīdāpetvā balakāyaparivuto nagaraṁ pavisitvā attano kulagharaṁ pesetvā sāyanhasamaye yānaṁ pahiṇitvā mahantena sakkārasammānena kulagharato āharāpetvā ratanarāsimhi ṭhapetvā abhisekaṁ datvā aggamahesiṁ akāsi. Tato paṭṭhāya ca sā rañño piyā ahosi manāpā, pubbuṭṭhāyikādīhi pañcahi kalyāṇadhammehi samannāgatā patidevatā, buddhānam-pi vallabhā ahosi. Tassā satthu tayo kummāsapiṇḍe datvā taṁ sampattiṁ adhigatabhāvo sakalanagaraṁ pattharitvā gato.

Athekadivasaṁ dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, mallikā devī buddhānaṁ tayo kummāsapiṇḍe datvā tesaṁ phalena taṁ divasaññeva abhisekaṁ pattā, aho buddhānaṁ mahāguṇatā” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Anacchariyaṁ, bhikkhave, mallikāya ekassa sabbaññubuddhassa tayo kummāsapiṇḍe datvā kosalarañño aggamahesibhāvādhigamo. Kasmā? Buddhānaṁ guṇamahantatāya. Porāṇakapaṇḍitā pana paccekabuddhānaṁ aloṇakaṁ asnehaṁ aphāṇitaṁ kummāsaṁ datvā tassa phalena dutiye attabhāve tiyojanasatike kāsiraṭṭhe rajjasiriṁ pāpuṇiṁsū” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto ekasmiṁ daliddakule nibbattitvā vayappatto ekaṁ seṭṭhiṁ nissāya bhatiyā kammaṁ karonto jīvikaṁ kappesi. So ekadivasaṁ: “Pātarāsatthāya me bhavissatī” ti antarāpaṇato cattāro kummāsapiṇḍe gahetvā kammantaṁ gacchanto cattāro paccekabuddhe bhikkhācāratthāya bārāṇasinagarābhimukhe āgacchante disvā: “Ime bhikkhaṁ sandhāya bārāṇasiṁ gacchanti {3.407}, mayhampime cattāro kummāsapiṇḍā atthi, yaṁnūnāhaṁ ime imesaṁ dadeyyan”-ti cintetvā te upasaṁkamitvā vanditvā: “Bhante, ime me hatthe cattāro kummāsapiṇḍā, ahaṁ ime tumhākaṁ dadāmi, sādhu me, bhante, paṭiggaṇhatha, evamidaṁ puññaṁ mayhaṁ bhavissati dīgharattaṁ hitāya sukhāyā” ti vatvā tesaṁ adhivāsanaṁ viditvā vālikaṁ ussāpetvā cattāri āsanāni paññapetvā tesaṁ upari sākhābhaṅgaṁ attharitvā paccekabuddhe paṭipāṭiyā nisīdāpetvā paṇṇapuṭena udakaṁ āharitvā dakkhiṇodakaṁ pātetvā catūsu pattesu cattāro kummāsapiṇḍe patiṭṭhāpetvā vanditvā: “Bhante, etesaṁ nissandena daliddagehe nibbatti nāma mā hotu, sabbaññutaññāṇappaṭivedhassa paccayo hotū” ti āha. Paccekabuddhā paribhuñjiṁsu, paribhogāvasāne anumodanaṁ katvā uppatitvā nandamūlakapabbhāram-eva agamaṁsu.

Bodhisatto añjaliṁ paggayha paccekabuddhagataṁ pītiṁ gahetvā tesu cakkhupathaṁ atītesu attano kammantaṁ gantvā yāvatāyukaṁ dānaṁ anussaritvā kālaṁ katvā tassa phalena bārāṇasirañño aggamahesiyā kucchimhi nibbatti, brahmadattakumārotissa nāmaṁ akaṁsu. So attano padasā gamanakālato paṭṭhāya: “Ahaṁ imasmiṁ yeva nagare bhatako hutvā kammantaṁ gacchanto paccekabuddhānaṁ cattāro kummāsapiṇḍe datvā tassa dānassa phalena idha nibbatto” ti pasannādāse mukhanimittaṁ viya sabbaṁ purimajātikiriyaṁ jātissarañāṇena pākaṭaṁ katvā passi. So vayappatto takkasilāyaṁ gantvā sabbasippāni uggaṇhitvā paccāgantvā sikkhitasippaṁ pitu dassetvā tuṭṭhena pitarā oparajje patiṭṭhāpito, aparabhāge pitu accayena rajje patiṭṭhāsi. Athassa uttamarūpadharaṁ kosalarañño dhītaraṁ ānetvā aggamahesiṁ akaṁsu, chattamaṅgaladivase panassa sakalanagaraṁ devanagaraṁ viya alaṅkariṁsu.

So nagaraṁ padakkhiṇaṁ katvā alaṅkatapāsādaṁ {3.408} abhiruhitvā mahātalamajjhe samussitasetacchattaṁ pallaṅkaṁ abhiruyha nisinno parivāretvā ṭhite ekato amacce, ekato brāhmaṇagahapati ādayo nānāvibhave sirivilāsasamujjale, ekato nānāvidhapaṇṇākārahatthe nāgaramanusse, ekato alaṅkatadevaccharasaṅghaṁ viya soḷasasahassasaṅkhaṁ nāṭakitthigaṇanti imaṁ atimanoramaṁ sirivibhavaṁ olokento attano pubbakammaṁ anussaritvā: “Idaṁ suvaṇṇapiṇḍikaṁ kañcanamālaṁ setacchattaṁ, imāni ca anekasahassāni hatthivāhanaassavāhanarathavāhanāni, maṇimuttādipūritā sāragabbhā, nānāvidhadhaññapūritā mahāpathavī, devaccharapaṭibhāgā nāriyo cāti sabbopesa mayhaṁ sirivibhavo na aññassa santako, catunnaṁ paccekabuddhānaṁ dinnassa catukummāsapiṇḍadānasseva santako, te nissāya mayā esa laddho” ti paccekabuddhānaṁ guṇaṁ anussaritvā attano kammaṁ pākaṭaṁ akāsi. Tassa taṁ anussarantassa sakalasarīraṁ pītiyā pūri. So pītiyā temitahadayo mahājanassa majjhe udānagītaṁ gāyanto dve gāthā abhāsi:

1. Na kiratthi anomadassisu, pāricariyā buddhesu appikā,
Sukkhāya aloṇikāya ca, passa phalaṁ kummāsapiṇḍiyā.

2. Hatthigavāssā cime bahū, dhanadhaññaṁ pathavī ca kevalā,
Nāriyo cimā accharūpamā, passa phalaṁ kummāsapiṇḍiyā ti.

Tattha anomadassisū ti anomassa alāmakassa paccekabodhiñāṇassa diṭṭhattā paccekabuddhā anomadassino nāma. Pāricariyā ti abhivādanapaccuṭṭhānañjalikammādibhedā sāmīcikiriyā pi, sampatte disvā attano santakaṁ appaṁ vā bahuṁ vā lūkhaṁ vā paṇītaṁ vā deyyadhammaṁ cittaṁ pasādetvā guṇaṁ sallakkhetvā tisso cetanā visodhetvā phalaṁ saddahitvā pariccajanakiriyā pi {3.409}. Buddhesū ti paccekabuddhesu. Appikā ti mandā parittā nāma natthi kira. Sukkhāyā ti nisnehāya. Aloṇikāyā ti phāṇitavirahitāya. Nipphāṇitattā hi sā: “Aloṇikā” ti vuttā. Kummāsapiṇḍiyā ti cattāro kummāsapiṇḍe ekato katvā gahitaṁ kummāsaṁ sandhāya evamāha. Guṇavantānaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ guṇaṁ sallakkhetvā cittaṁ pasādetvā phaluppattiṁ pāṭikaṅkhamānānaṁ tisso cetanā visodhetvā dinnapadakkhiṇā appikā nāma natthi, nibbattanibbattaṭṭhāne mahāsampattim-eva detīti vuttaṁ hoti. Hoti cettha:

Natthi citte pasannamhi, appikā nāma dakkhiṇā,
Tathāgate vā sambuddhe, atha vā tassa sāvake.

Tiṭṭhante nibbute cā pi, same citte samaṁ phalaṁ,
Cetopaṇidhihetu hi, sattā gacchanti suggatin-ti. (Vv. 804, 806).

Imassa panatthassa dīpanatthāya:

Khīrodanaṁ ahamadāsiṁ, bhikkhuno piṇḍāya carantassa, (Vv. 413).
Tassā me passa vimānaṁ, accharā kāmavaṇṇinīhamasmi. (Vv. 334).

Accharāsahassassāhaṁ, pavarā passa puññānaṁ vipākaṁ,
Tena metādiso vaṇṇo, tena me idha mijjhati.

Uppajjanti ca me bhogā, ye keci manaso piyā,
Tenamhi evaṁ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī ti. (Vv. 334-336).

Evamādīni vimānavatthūni āharitabbāni.

Dhanadhaññan-ti muttādidhanañca satta dhaññāni ca. Pathavī ca kevalā ti sakalā cesā mahāpathavīti sakalapathaviṁ hatthagataṁ maññamāno vadati. Passa phalaṁ kummāsapiṇḍiyā ti attano dānaphalaṁ attanāva dassento evamāha. Dānaphalaṁ kira bodhisattā ca sabbaññubuddhā yeva ca jānanti. Teneva satthā itivuttake suttantaṁ kathento:

“Evañce, bhikkhave, sattā jāneyyuṁ dānasaṁvibhāgassa vipākaṁ, yathāhaṁ jānāmi, na adatvā bhuñjeyyuṁ, na ca nesaṁ maccheramalaṁ cittaṁ pariyādāya tiṭṭheyya. Yo pi nesaṁ assa carimo ālopo carimaṁ kabaḷaṁ, tato pi na asaṁvibhajitvā bhuñjeyyuṁ, sace nesaṁ paṭiggāhakā assu. Yasmā ca kho, bhikkhave, sattā na evaṁ jānanti dānasaṁvibhāgassa vipākaṁ, yathāhaṁ jānāmi, tasmā adatvā bhuñjanti, maccheramalañca nesaṁ cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī” ti (Iti. 26).

Bodhisatto pi attano chattamaṅgaladivase sañjātapītipāmojjo imāhi dvīhi gāthāhi udānagītaṁ gāyi. Tato paṭṭhāya: “Rañño piyagītan”-ti bodhisattassa nāṭakitthiyo ca sesanāṭakagandhabbādayo pi ca antepurajano pi antonagaravāsino pi bahinagaravāsino pi pānāgāresu pi amaccamaṇḍalesupi: “Amhākaṁ rañño piyagītan”-ti tadeva {3.410} gītaṁ gāyanti. Evaṁ addhāne gate aggamahesī tassa gītassa atthaṁ jānitukāmā ahosi, mahāsattaṁ pana pucchituṁ na visahati. Athassā ekasmiṁ guṇe pasīditvā ekadivasaṁ rājā: “Bhadde, varaṁ te dassāmi, varaṁ gaṇhāhī” ti āha. “Sādhu, deva, gaṇhāmī” ti. “Hatthiassādīsu te kiṁ dammī” ti? “Deva, tumhe nissāya mayhaṁ na kiñci natthi, na me etehi attho, sace pana dātukāmāttha, tumhākaṁ gītassa atthaṁ kathetvā dethā” ti. “Bhadde, ko te iminā varena attho, aññaṁ gaṇhāhī” ti. “Deva, aññena me attho natthi, etadeva gaṇhāmī” ti. “Sādhu bhadde, kathessāmi, tuyhaṁ pana ekikāya raho na kathessāmi, dvādasayojanikāya bārāṇasiyā bheriṁ carāpetvā rājadvāre ratanamaṇḍapaṁ kāretvā ratanapallaṅkaṁ paññāpetvā amaccabrāhmaṇādīhi ca nāgarehi ceva soḷasahi itthisahassehi ca parivuto tesaṁ majjhe ratanapallaṅke nisīditvā kathessāmī” ti. Sā: “Sādhu, devā” ti sampaṭicchi.

Rājā tathā kāretvā amaragaṇaparivuto sakko devarājā viya mahājanakāyaparivuto ratanapallaṅke nisīdi. Devī pi sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā kañcanabhaddapīṭhaṁ attharitvā ekamante akkhikoṭiyā oloketvā tathārūpe ṭhāne nisīditvā: “Deva, tumhākaṁ tussitvā gāyanamaṅgalagītassa tāva me atthaṁ gaganatale puṇṇacandaṁ uṭṭhāpento viya pākaṭaṁ katvā kathethā” ti vatvā tatiyaṁ gāthamāha.

3. Abhikkhaṇaṁ rājakuñjara, gāthā bhāsasi kosalādhipa,
Pucchāmi taṁ raṭṭhavaḍḍhana, bāḷhaṁ pītimano pabhāsasī ti.

Tattha kosalādhipā ti na so kosalaraṭṭhādhipo, kusale pana dhamme adhipatiṁ katvā viharati, tena naṁ ālapantī evamāha, kusalādhipa kusalajjhāsayāti {3.411} attho. Bāḷhaṁ pītimano pabhāsasī ti ativiya pītiyuttacitto hutvā bhāsasi, tasmā kathetha tāva me etāsaṁ gāthānaṁ atthanti.

Athassa gāthānamatthaṁ āvi karonto mahāsatto catasso gāthā abhāsi:

4. Imasmiṁ yeva nagare, kule aññatare ahuṁ,
Parakammakaro āsiṁ, bhatako sīlasaṁvuto.

5. Kammāya nikkhamantohaṁ, caturo samaṇeddasaṁ,
Ācārasīlasampanne, sītibhūte anāsave.

6. Tesu cittaṁ pasādetvā, nisīdetvā paṇṇasanthate,
Adaṁ buddhānaṁ kummāsaṁ, pasanno sehi pāṇibhi.

7. Tassa kammassa kusalassa, idaṁ me edisaṁ phalaṁ,
Anubhomi idaṁ rajjaṁ, phītaṁ dharaṇimuttaman-ti.

Tattha kule aññatare ti nāmena vā gottena vā apākaṭe ekasmiṁ yeva kule. Ahun-ti nibbattiṁ. Parakammakaro āsin-ti tasmiṁ kule jātovāhaṁ daliddatāya parassa kammaṁ katvā jīvikaṁ kappento parakammakaro āsiṁ. Bhatako ti paravetanabhato. Sīlasaṁvuto ti pañcasīlasaṁvare ṭhito, bhatiyā jīvanto pi dussīlyaṁ pahāya sīlasampanno va ahosinti dīpeti. Kammāya nikkhamantohan-ti taṁ divasaṁ kattabbakiccassa karaṇatthāya nikkhanto ahaṁ. Caturo samaṇeddasan-ti bhadde, ahaṁ nagarā nikkhamma mahāmaggaṁ āruyha attano kammabhūmiṁ gacchanto bhikkhāya bārāṇasinagaraṁ pavisante samitapāpe cattāro pabbajite addasaṁ. Ācārasīlasampanne ti ekavīsatiyā anesanāhi jīvikakappanaṁ anācāro nāma, tassa paṭipakkhena ācārena ceva maggaphalehi āgatena sīlena ca samannāgate. Sītibhūte ti rāgādipariḷāhavūpasamena ceva ekādasaagginibbāpanena ca sītibhāvappatte. Anāsave ti kāmāsavādivirahite. Nisīdetvā ti vālikāsanānaṁ upari santhate paṇṇasanthare nisīdāpetvā. Santharo hi idha santhatoti vutto. Adan-ti nesaṁ udakaṁ datvā sakkaccaṁ sakehi hatthehi kummāsaṁ adāsiṁ. Kusalassā ti ārogyānavajjaṭṭhena kusalassa. Phalan-ti tassa nissandaphalaṁ. Phītan-ti sabbasampattiphullitaṁ.

Evañca {3.412} mahāsattassa attano kammaphalaṁ vitthāretvā kathentassa sutvā devī pasannamanā: “Sace, mahārāja, evaṁ paccakkhato dānaphalaṁ jānātha, ito dāni paṭṭhāya ekaṁ bhattapiṇḍaṁ labhitvā dhammikasamaṇabrāhmaṇānaṁ datvāva paribhuñjeyyāthā” ti bodhisattassa thutiṁ karontī:

8. Dadaṁ bhuñja mā ca pamādo, cakkaṁ vattaya kosalādhipa,
Mā rāja adhammiko ahu, dhammaṁ pālaya kosalādhipā ti.

imaṁ gāthamāha.

Tattha dadaṁ bhuñjā ti aññesaṁ datvāva attanā bhuñja. Mā ca pamādo ti dānādīsu puññesu mā pamajji. Cakkaṁ vattaya kosalādhipā ti kusalajjhāsaya, mahārāja, patirūpadesavāsādikaṁ catubbidhaṁ dhammacakkaṁ pavattehi. Pakatiratho hi dvīhi cakkehi gacchati, ayaṁ pana kāyo imehi catūhi cakkehi devalokaṁ gacchati, tena te: “Dhammacakkan”-ti saṅkhyaṁ gatā, taṁ tvaṁ cakkaṁ pavattehi. Adhammiko ti yathā aññe chandāgatiṁ gacchantā lokaṁ ucchuyante pīḷetvā viya dhanam-eva saṁkaḍḍhantā adhammikā honti, tathā tvaṁ mā adhammiko ahu. Dhammaṁ pālayāti:

Dānaṁ sīlaṁ pariccāgaṁ, ajjavaṁ maddavaṁ tapaṁ,
Akkodhaṁ avihiṁsañca, khantiñca avirodhanan-ti. (Ja. 534.88).

Imaṁ pana dasavidhaṁ rājadhammam-eva pālaya rakkha, mā pariccaji.

Mahāsatto tassā vacanaṁ sampaṭicchanto:

9. Sohaṁ tadeva punappunaṁ, vaṭumaṁ ācarissāmi sobhane,
Ariyācaritaṁ sukosale, arahanto me manāpāva passitun-ti.

Gāthamāha.

Tattha vaṭuman-ti maggaṁ. Ariyācaritan-ti ariyehi buddhādīhi āciṇṇaṁ. Sukosale ti sobhane kosalarañño dhīteti attho. Arahanto ti kilesehi ārakattā, arānañca arīnañca hatattā, paccayānaṁ arahattā evaṁladdhanāmā paccekabuddhā. Idaṁ vuttaṁ hoti: bhadde, kosalarājadhīte so ahaṁ: “Dānaṁ {3.413} me dinnan”-ti tittiṁ akatvā punappunaṁ tadeva ariyācaritaṁ dānamaggaṁ ācarissāmi. Mayhañhi aggadakkhiṇeyyattā arahanto manāpadassanā, cīvarādīni dātukāmatāya te yeva passituṁ icchāmīti.

Evañca pana vatvā rājā deviyā sampattiṁ oloketvā: “Bhadde, mayā tāva purimabhave attano kusalakammaṁ vitthāretvā kathitaṁ, imāsaṁ pana nārīnaṁ majjhe rūpena vā līḷāvilāsena vā tayā sadisī ekā pi natthi, sā tvaṁ kiṁ kammaṁ katvā imaṁ sampattiṁ paṭilabhī” ti pucchanto puna gāthamāha.

10. Devī viya accharūpamā, majjhe nārigaṇassa sobhasi,
Kiṁ kammamakāsi bhaddakaṁ, kenāsi vaṇṇavatī sukosale ti.

Tassattho: bhadde sukosale kosalarañño sudhīte tvaṁ rūpasampattiyā accharūpamā tidasapure sakkassa devarañño aññatarā devadhītā viya imassa nārīgaṇassa majjhe sobhasi, pubbe kiṁ nāma bhaddakaṁ kalyāṇakammaṁ akāsi, kenāsi kāraṇena evaṁ vaṇṇavatī jātāti.

Athassa sā purimabhave kalyāṇakammaṁ kathentī sesagāthādvayamāha:

11. Ambaṭṭhakulassa khattiya, dāsyāhaṁ parapesiyā ahuṁ,
Saññatā ca dhammajīvinī, sīlavatī ca apāpadassanā.

12. Uddhaṭabhattaṁ ahaṁ tadā, caramānassa adāsiṁ bhikkhuno,
Vittā sumanā sayaṁ ahaṁ, tassa kammassa phalaṁ mamedisan-ti.

Sā pi kira jātissarāva ahosi, tasmā attano jātissarañāṇena paricchinditvāva kathesi.

Tattha {3.414} ambaṭṭhakulassā ti kuṭumbiyakulassa. Dāsyāhan-ti dāsī ahaṁ, “dāsāhan”-ti pi pāṭho. Parapesiyā ti parehi tassa tassa kiccassa karaṇatthāya pesitabbā pesanakārikā. Saññatā ti dāsiyo nāma dussīlā honti, ahaṁ pana tīhi dvārehi saññatā sīlasampannā. Dhammajīvinī ti paravañcanādīni akatvā dhammena samena pavattitajīvikā. Sīlavatī ti ācārasampannā guṇavatī. Apāpadassanā ti kalyāṇadassanā piyadhammā.

Uddhaṭabhattan-ti attano pattakoṭṭhāsavasena uddharitvā laddhabhāgabhattaṁ. Bhikkhuno ti bhinnakilesassa paccekabuddhassa. Vittā sumanā ti tuṭṭhā somanassajātā kammaphalaṁ saddahantī. Tassa kammassā ti tassa ekabhikkhādānakammassa. Idaṁ vuttaṁ hoti: ahaṁ, mahārāja, pubbe sāvatthiyaṁ aññatarassa kuṭumbiyakulassa dāsī hutvā attano laddhabhāgabhattaṁ ādāya nikkhamantī ekaṁ paccekabuddhaṁ piṇḍāya carantaṁ disvā attano taṇhaṁ milāpetvā saññatādiguṇasampannā kammaphalaṁ saddahantī tassa taṁ bhattaṁ adāsiṁ, sāhaṁ yāvatāyukaṁ ṭhatvā kālaṁ katvā tattha sāvatthiyaṁ kosalarañño aggamahesiyā kucchimhi nibbattitvā idāni tava pāde paricaramānā evarūpaṁ sampattiṁ anubhavāmi, tassa mama kammassa idamīdisaṁ phalanti. Tattha guṇasampannānaṁ dinnadānassa mahapphalabhāvadassanatthaṁ:

“Aggato ve pasannānan”-ti (Iti. 90) ca.
“Esa devamanussānaṁ, sabbakāmadado nidhī” ti (Khp. 8.10) ca.

Ādigāthā vitthāretabbā.

Iti te ubho pi attano purimakammaṁ vitthārato kathetvā tato paṭṭhāya catūsu nagaradvāresu nagaramajjhe nivesanadvāreti cha dānasālāyo kāretvā sakalajambudīpaṁ unnaṅgalaṁ katvā mahādānaṁ pavattetvā sīlaṁ rakkhitvā uposathakammaṁ katvā jīvitapariyosāne saggaparāyaṇā ahesuṁ.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā devī rāhulamātā ahosi, rājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Kummāsapiṇḍijātakavaṇṇanā dasamā