Ja 418: Aṭṭhasaddajātakavaṇṇanā

Idaṁ pure ninnamāhū ti idaṁ satthā jetavane viharanto kosalarañño aḍḍharattasamaye sutaṁ bhiṁsanakaṁ avinibbhogasaddaṁ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā lohakumbhijātake (Ja. 314) kathitasadisam-eva.

Tadā kira kosalarājā rattibhāge catunnaṁ nerayikasattānaṁ saddaṁ suṇi. Eko du-kāram-eva bhaṇi, eko sa-kāraṁ, eko na-kāraṁ, eko so-kāramevā ti. Te kira atītabhave sāvatthiyaṁ yeva pāradārikā rājaputtā ahesuṁ. Te paresaṁ rakkhitago pitamātugāmesu aparajjhitvā cittakeḷiṁ kīḷantā bahuṁ pāpakammaṁ katvā maraṇacakkena chinnā sāvatthisāmante catūsu lohakumbhīsu nibbattā saṭṭhi vassasahassāni tattha paccitvā uggatā lohakumbhimukhavaṭṭiṁ disvā: “Kadā nu kho imamhā dukkhā muccissāmā” ti cattāro pi mahantena saddena anupaṭipāṭiyā viraviṁsu. Rājā tesaṁ saddaṁ sutvā maraṇabhayatajjito nisinnako va aruṇaṁ uṭṭhāpesi.

Aruṇuggamanavelāya brāhmaṇā āgantvā rājānaṁ sukhasayitaṁ pucchiṁsu. Rājā: “Kuto me ācariyā sukhasayitaṁ, ajjāhaṁ evarūpe {3.44} cattāro bhiṁsanakasadde suṇin”-ti. Brāhmaṇā hatthe vidhuniṁsu. “Kiṁ ācariyā” ti? “Sāhasikasaddā, mahārājā” ti. “Sapaṭikammā appaṭikammā” ti? “Kāmaṁ appaṭikammā, mayaṁ pana susikkhitā, mahārājā” ti. “Kiṁ katvā paṭibāhissathā” ti? “Mahārāja, paṭikammaṁ mahantaṁ na sakkā kātuṁ, mayaṁ pana sabbacatukkaṁ yaññaṁ yajitvā hāressāmā” ti. “Tena hi khippaṁ cattāro hatthī cattāro asse cattāro usabhe cattāro manusseti laṭukikasakuṇikā ādiṁ katvā cattāro cattāro pāṇe gahetvā sabbacatukkayaññaṁ yajitvā mama sotthibhāvaṁ karothā” ti. “Sādhu, mahārājā” ti sampaṭicchitvā yenattho, taṁ gahetvā yaññāvāṭaṁ paccupaṭṭhapesuṁ, bahupāṇe thūṇūpanīte katvā ṭhapesuṁ. “Bahuṁ macchamaṁsaṁ khādissāma, bahuṁ dhanaṁ labhissāmā” ti ussāhappattā hutvā: “Idaṁ laddhuṁ vaṭṭati, idaṁ laddhuṁ vaṭṭati, devā” ti aparāparaṁ caranti.

Mallikā devī rājānaṁ upasaṅkamitvā: “Kiṁ nu kho, mahārāja, brāhmaṇā ativiya ussāhayantā vicarantī” ti pucchi. “Devi kiṁ tuyhiminā, tvaṁ attano yaseneva mattā pamattā, dukkhaṁ pana amhākam-eva na jānāsī” ti? “Kiṁ, mahārājā” ti. “Devi, ahaṁ evarūpaṁ nāma asotabbaṁ suṇiṁ, tato imesaṁ saddānaṁ sutattā: “Kiṁ bhavissatī” ti brāhmaṇe pucchiṁ, brāhmaṇā: “Tumhākaṁ mahārāja rajjassa vā bhogānaṁ vā jīvitassa vā antarāyo paññāyati, sabbacatukkena yaññaṁ yajitvā sotthibhāvaṁ karissāmā” ti vadiṁsu, te mayhaṁ vacanaṁ gahetvā yaññāvāṭaṁ katvā yena yenattho, tassa tassa kāraṇā āgacchantī” ti. “Kiṁ pana deva, imesaṁ saddānaṁ nipphattiṁ sadevake loke aggabrāhmaṇaṁ pucchitthā” ti? “Ko esa devi, sadevake loke aggabrāhmaṇo nāmā” ti? “Mahāgotamo sammāsambuddho” ti. “Devi, sammāsambuddho me na pucchito” ti? “Tena hi gantvā pucchathā” ti.

Rājā tassā vacanaṁ gahetvā bhuttapātarāso rathavaramāruyha jetavanaṁ gantvā satthāraṁ vanditvā pucchi: “Ahaṁ, bhante, rattibhāge cattāro sadde sutvā brāhmaṇe pucchiṁ, te ‘sabbacatukkayaññaṁ {3.45} yajitvā sotthiṁ karissāmā’ ti vatvā yaññāvāṭe kammaṁ karonti.

Idha pana satthā: “Mayhaṁ, bhante, imesaṁ saddānaṁ sutattā kinti bhavissatī” ti vutte: “Mā bhāyi, mahārāja, na te etesaṁ sutapaccayā koci antarāyo bhavissati, na hi, mahārāja, evarūpaṁ bhayānakaṁ avinibbhogasaddaṁ tvameveko suṇi, pubbe pi rājāno evarūpaṁ saddaṁ sutvā brāhmaṇānaṁ kathaṁ gahetvā sabbacatukkayaññaṁ yajitukāmā paṇḍitānaṁ vacanaṁ sutvā yaññaharaṇatthāya gahitasatte vissajjetvā nagare māghātabheriṁ carāpesun”-ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto asītikoṭivibhave brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṁ uggahitasippo mātāpitūnaṁ accayena ratanavilokanaṁ katvā sabbaṁ vibhavajātaṁ dānamukhe vissajjetvā kāme pahāya himavantaṁ pavisitvā isipabbajjaṁ pabbajitvā jhānābhiññāyo nibbattetvā aparabhāge loṇambilasevanatthāya manussapathaṁ caranto bārāṇasiṁ patvā rājuyyāne vasi. Tadā bārāṇasirājā sirisayane nisinno aḍḍharattasamaye aṭṭha sadde assosi: paṭhamaṁ rājanivesanasāmantā uyyāne eko bako saddamakāsi, dutiyaṁ tasmiṁ sadde anupacchinne yeva hatthisālāya toraṇanivāsinī kākī saddamakāsi, tatiyaṁ {3.429} rājagehe kaṇṇikāyaṁ nivutthaghuṇapāṇako saddamakāsi, catutthaṁ rājagehe posāvaniyakokilo saddamakāsi, pañcamaṁ tattheva posāvaniyamigo saddamakāsi, chaṭṭhaṁ tattheva posāvaniyavānaro saddamakāsi, sattamaṁ tattheva posāvaniyakinnaro saddamakāsi, aṭṭhamaṁ tasmiṁ sadde anupacchinne yeva rājanivesanamatthakena uyyānaṁ gacchanto paccekabuddho ekaṁ udānaṁ udānento saddamakāsi.

Bārāṇasirājā ime aṭṭha sadde sutvā bhītatasito punadivase brāhmaṇe pucchi. Brāhmaṇā: “Antarāyo te, mahārāja, bhavissati, sabbacatukkayaññaṁ yajissāmā” ti vatvā raññā: “Yathārucitaṁ karothā” ti anuññātā haṭṭhapahaṭṭhā rājakulato nikkhamitvā yaññakammaṁ ārabhiṁsu. Atha nesaṁ jeṭṭhakassa yaññakārabrāhmaṇassa antevāsī māṇavo paṇḍito byatto ācariyaṁ āha: “ācariya, evarūpaṁ kakkhaḷaṁ pharusaṁ asātaṁ bahūnaṁ sattānaṁ vināsakammaṁ mā karī” ti. “Tāta, tvaṁ kiṁ jānāsi, sace pi aññaṁ kiñci na bhavissati, macchamaṁsaṁ tāva bahuṁ khādituṁ labhissāmā” ti. “Ācariya, kucchiṁ nissāya niraye nibbattanakammaṁ mā karothā” ti. Taṁ sutvā sesabrāhmaṇā: “Ayaṁ amhākaṁ lābhantarāyaṁ karotī” ti tassa kujjhiṁsu. Māṇavo tesaṁ bhayena: “Tena hi tumheva macchamaṁsakhādanūpāyaṁ karothā” ti vatvā nikkhamitvā bahinagare rājānaṁ nivāretuṁ samatthaṁ dhammikasamaṇabrāhmaṇaṁ upadhārento rājuyyānaṁ gantvā bodhisattaṁ disvā vanditvā: “Bhante, kiṁ tumhākaṁ sattesu anukampā natthi, rājā bahū satte māretvā yaññaṁ yajāpeti, kiṁ vo mahājanassa bandhanamokkhaṁ kātuṁ na vaṭṭatī” ti āha. “Māṇava, ettha neva rājā amhe jānāti, na mayaṁ rājānaṁ jānāmā” ti. “Jānātha pana, bhante, raññā sutasaddānaṁ nipphattin”-ti? “Āma, jānāmī” ti. “Jānantā rañño {3.430} kasmā na kathethā” ti? “Māṇava kiṁ sakkā ‘ahaṁ jānāmī’ ti nalāṭe siṅgaṁ bandhitvā carituṁ, sace idhāgantvā pucchissati, kathessāmī” ti.

Māṇavo vegena rājakulaṁ gantvā: “Kiṁ, tātā” ti vutte: “Mahārāja, tumhehi sutasaddānaṁ nipphattiṁ jānanako eko tāpaso tumhākaṁ uyyāne maṅgalasilāyaṁ nisinno ‘sace maṁ pucchissati, kathessāmī’ ti vadati, gantvā taṁ pucchituṁ vaṭṭatī” ti āha. Rājā vegena tattha gantvā tāpasaṁ vanditvā katapaṭisanthāro nisīditvā: “Saccaṁ kira, bhante, tumhe mayā sutasaddānaṁ nipphattiṁ jānāthā” ti pucchi. “Āma, mahārājā” ti. “Tena hi kathetha taṁ me” ti. “Mahārāja, tesaṁ sutapaccayā tava koci antarāyo natthi, porāṇuyyāne pana te eko bako atthi, so gocaraṁ alabhanto jighacchāya pareto paṭhamaṁ saddamakāsī” ti tassa kiriyaṁ attano ñāṇena paricchinditvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Idaṁ pure ninnamāhu, bahumacchaṁ mahodakaṁ,
Āvāso bakarājassa, pettikaṁ bhavanaṁ mama,
Tyajja bhekena yāpema, okaṁ na vijahāmase ti.

Tattha idan-ti maṅgalapokkharaṇiṁ sandhāya vadati. Sā hi pubbe udakatumbena udake pavisante mahodakā bahumacchā, idāni pana udakassa pacchinnattā na mahodakā jātā. Tyajja bhekenā ti te mayaṁ ajja macche alabhantā maṇḍūkamattena yāpema. Okan-ti evaṁ jighacchāya pīḷitā pi vasanaṭṭhānaṁ na vijahāma.

Iti, mahārāja, so bako jighacchāpīḷito saddamakāsi. Sace pi taṁ jighacchāto mocetukāmo, taṁ uyyānaṁ sodhāpetvā pokkharaṇiṁ udakassa pūrehīti. Rājā tathā kāretuṁ ekaṁ amaccaṁ āṇāpesi.

“Hatthisālatoraṇe pana te, mahārāja, ekā kākī vasamānā attano puttasokena dutiyaṁ saddamakāsi, tato pi te bhayaṁ natthī” ti vatvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Ko dutiyaṁ asīlissa, bandharassakkhi bhecchati,
Ko me putte kulāvakaṁ, mañca sotthiṁ karissatī ti.

Vatvā {3.431} ca pana: “Ko nāma te, mahārāja, hatthisālāya hatthimeṇḍo” ti pucchi. “Bandharo nāma, bhante” ti. “Ekakkhikāṇo so, mahārājā” ti? “Āma, bhante” ti. Mahārāja, hatthisālāya te dvāratoraṇe ekā kākī kulāvakaṁ katvā aṇḍakāni nikkhi pi. Tāni pariṇatāni kākapotakā nikkhantā, hatthimeṇḍo hatthiṁ āruyha sālato nikkhamanto ca pavisanto ca aṅkusakena kākim-pi puttakepissā paharati, kulāvakam-pi viddhaṁseti. Sā tena dukkhena pīḷitā tassa akkhibhedanaṁ āyācantī evamāha, sace te kākiyā mettacittaṁ atthi, etaṁ bandharaṁ pakkosāpetvā kulāvakaviddhaṁsanato vārehīti. Rājā taṁ pakkosāpetvā paribhāsitvā hāretvā aññassa taṁ hatthiṁ adāsi.

“Pāsādakaṇṇikāya pana te, mahārāja, eko ghuṇapāṇako vasati. So tattha phegguṁ khāditvā tasmiṁ khīṇe sāraṁ khādituṁ nāsakkhi, so bhakkhaṁ alabhitvā nikkhamitum-pi asakkonto paridevamāno tatiyaṁ saddamakāsi, tato pi te bhayaṁ natthī” ti vatvā tassa kiriyaṁ attano ñāṇena paricchinditvā tatiyaṁ gāthamāha.

3. Sabbā parikkhatā pheggu, yāva tassā gatī ahu,
Khīṇabhakkho mahārāja, sāre na ramatī ghuṇo ti.

Tattha yāva tassā gatī ahū ti yāva tassā phegguyā nipphatti ahosi, sā sabbā khāditā. Na ramatīti: “Mahārāja, so pāṇako tato nikkhamitvā gamanaṭṭhānam-pi apassanto paridevati, nīharāpehi nan”-ti āha. Rājā ekaṁ purisaṁ āṇāpetvā upāyena naṁ nīharāpesi.

“Nivesane pana te, mahārāja, ekā posāvaniyā kokilā atthī” ti? “Atthi, bhante” ti. “Mahārāja, sā attanā nivutthapubbaṁ vanasaṇḍaṁ saritvā ukkaṇṭhitvā ‘kadā nu kho imamhā pañjarā muccitvā ramaṇīyaṁ vanasaṇḍaṁ gacchissāmī’ ti catutthaṁ saddamakāsi, tato pi te bhayaṁ natthī” ti vatvā catutthaṁ gāthamāha.

4. Sā {3.432} nūnāhaṁ ito gantvā, rañño muttā nivesanā,
Attānaṁ ramayissāmi, dumasākhaniketinī ti.

Tattha dumasākhaniketinī ti supupphitāsu rukkhasākhāsu sakaniketā hutvā.

Evañca pana vatvā: “Ukkaṇṭhitā, mahārāja, sā kokilā, vissajjehi nan”-ti āha. Rājā tathā kāresi.

“Nivesane pana te, mahārāja, eko posāvaniyo migo atthī” ti? “Atthi, bhante” ti. “Mahārāja, so eko yūthapati attano migiṁ anussaritvā kilesavasena ukkaṇṭhito pañcamaṁ saddamakāsi, tato pi te bhayaṁ natthī” ti vatvā pañcamaṁ gāthamāha.

5. So nūnāhaṁ ito gantvā, rañño mutto nivesanā,
Aggodakāni pissāmi, yūthassa purato vajan-ti.

Tattha aggodakānī ti aggaudakāni, aññehi migehi paṭhamataraṁ apītāni anucchiṭṭhodakāni yūthassa purato gacchanto kadā nu kho pivissāmīti.

Mahāsatto tam-pi migaṁ vissajjāpetvā: “Nivesane pana te, mahārāja, posāvaniyo makkaṭo atthī” ti pucchi. “Atthi, bhante” ti vutte: “So pi, mahārāja, himavantapadese yūthapati makkaṭīhi saddhiṁ kāmagiddho hutvā vicaranto bharatena nāma luddena idha ānīto, idāni ukkaṇṭhitvā tattheva gantukāmo chaṭṭhaṁ saddamakāsi, tato pi te bhayaṁ natthī” ti vatvā chaṭṭhaṁ gāthamāha.

6. Taṁ maṁ kāmehi sammattaṁ, rattaṁ kāmesu mucchitaṁ,
Ānayī bharato luddo, bāhiko bhaddamatthu te ti.

Tattha bāhiko ti bāhikaraṭṭhavāsī. Bhaddamatthu te ti imamatthaṁ so vānaro āha, tuyhaṁ pana bhaddamatthu, vissajjehi nanti.

Mahāsatto taṁ vānaraṁ vissajjāpetvā: “Nivesane pana te, mahārāja, posāvaniyo kinnaro atthī” ti pucchitvā: “Atthī” ti vutte: “So, mahārāja, attano kinnariyā kataguṇaṁ anussaritvā {3.433} kilesāturo saddamakāsi. So hi tāya saddhiṁ ekadivasaṁ tuṅgapabbatasikharaṁ āruhi. Te tattha vaṇṇagandharasasampannāni nānāpupphāni ocinantā piḷandhantā sūriyaṁ atthaṅgataṁ na sallakkhesuṁ, atthaṅgate sūriye otarantānaṁ andhakāro ahosi. Tatra naṁ kinnarī ‘sāmi, andhakāro vattati, apakkhalanto appamādena otarāhī’ ti vatvā hatthe gahetvā otāresi, so tāya taṁ vacanaṁ anussaritvā saddamakāsi, tato pi te bhayaṁ natthī” ti taṁ kāraṇaṁ attano ñāṇabalena paricchinditvā pākaṭaṁ karonto sattamaṁ gāthamāha.

7. Andhakāratimisāyaṁ, tuṅge uparipabbate,
Sā maṁ saṇhena mudunā, mā pādaṁ khali yasmanī ti.

Tattha andhakāratimisāyan-ti andhabhāvakārake tame. Tuṅge ti tikhiṇe. Saṇhena mudunā ti maṭṭhena mudukena vacanena. Mā pādaṁ khali yasmanī ti ya-kāro byañjanasandhivasena gahito. Idaṁ vuttaṁ hoti: sā maṁ kinnarī saṇhena mudakena vacanena: “Sāmi, appamatto hohi, mā pādaṁ khali asmani, yathā te upakkhalitvā pādo pāsāṇasmiṁ na khalati, tathā otarā” ti vatvā hatthena gahetvā otāresīti.

Iti mahāsatto kinnarena katasaddakāraṇaṁ kathetvā taṁ vissajjāpetvā: “Mahārāja, aṭṭhamo udānasaddo ahosi. Nandamūlakapabbhārasmiṁ kira eko paccekabuddho attano āyusaṅkhāraparikkhayaṁ ñatvā ‘manussapathaṁ gantvā bārāṇasirañño uyyāne parinibbāyissāmi, tassa me manussā sarīranikkhepaṁ kāretvā sādhukīḷaṁ kīḷitvā dhātupūjaṁ katvā saggapathaṁ pūressantī’ ti iddhānubhāvena āgacchanto tava pāsādassa matthakaṁ pattakāle khandhabhāraṁ otāretvā nibbānapurapavesanadīpanaṁ udānaṁ udānesī” ti paccekabuddhena vuttaṁ gāthamāha.

8. Asaṁsayaṁ {3.434} jātikhayantadassī, na gabbhaseyyaṁ punarāvajissaṁ,
Ayamantimā pacchimā gabbhaseyyā, khīṇo me saṁsāro punabbhavāyā ti.

Tassattho: jātiyā khayantasaṅkhātassa nibbānassa diṭṭhattā jātikhayantadassī ahaṁ asaṁsayaṁ puna gabbhaseyyaṁ na āvajissaṁ, ayaṁ me antimā jāti, pacchimā gabbhaseyyā, khīṇo me punabbhavāya khandhapaṭipāṭisaṅkhāto saṁsāroti.

“Idañca pana so udānaṁ vatvā imaṁ uyyānavanaṁ āgamma ekassa supupphitassa sālassa mūle parinibbuto, ehi, mahārāja, sarīrakiccamassa karissāmā” ti mahāsatto rājānaṁ gahetvā paccekabuddhassa parinibbutaṭṭhānaṁ gantvā sarīraṁ dassesi. Rājā tassa sarīraṁ disvā saddhiṁ balakāyena gandhamālādīhi pūjetvā bodhisattassa vacanaṁ nissāya yaññaṁ hāretvā sabbasattānaṁ jīvitadānaṁ datvā nagare māghātabheriṁ carāpetvā sattāhaṁ sādhukīḷaṁ kīḷitvā sabbagandhacitake mahantena sakkārena paccekabuddhassa sarīraṁ jhāpetvā dhātuyo catumahāpathe thūpaṁ kāresi. Bodhisatto pi rañño dhammaṁ desetvā: “Appamatto hohī” ti ovaditvā himavantam-eva pavisitvā brahmavihāresu parikammaṁ katvā aparihīnajjhāno brahmalokaparāyaṇo ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Mahārāja, tassa saddassa sutakāraṇā tava koci antarāyo natthī” ti yaññaṁ harāpetvā: “Mahājanassa jīvitaṁ dehī” ti jīvitadānaṁ dāpetvā nagare dhammabheriṁ carāpetvā dhammaṁ desetvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā rājā ānando ahosi, māṇavo sāriputto, tāpaso pana aham-eva ahosin”-ti.

Aṭṭhasaddajātakavaṇṇanā dutiyā