Ja 419: Sulasājātakavaṇṇanā

Idaṁ {3.435} suvaṇṇakāyūran-ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ anāthapiṇḍikassa dāsiṁ ārabbha kathesi. Sā kira ekasmiṁ ussavadivase dāsigaṇena saddhiṁ uyyānaṁ gacchantī attano sāminiṁ puññalakkhaṇadeviṁ ābharaṇaṁ yāci. Sā tassā satasahassamūlaṁ attano ābharaṇaṁ adāsi. Sā taṁ piḷandhitvā dāsigaṇena saddhiṁ uyyānaṁ pāvisi. Atheko coro tassā ābharaṇe lobhaṁ uppādetvā: “Imaṁ māretvā ābharaṇaṁ harissāmī” ti tāya saddhiṁ sallapanto uyyānaṁ gantvā tassā macchamaṁsasurādīni adāsi. Sā: “Kilesavasena deti maññe” ti gahetvā uyyānakīḷaṁ kīḷitvā vīmaṁsanatthāya sāyanhasamaye nipanne dāsigaṇe uṭṭhāya tassa santikaṁ agamāsi. So: “Bhadde, imaṁ ṭhānaṁ appaṭicchannaṁ, thokaṁ purato gacchāmā” ti āha. Taṁ sutvā itarā: “Imasmiṁ ṭhāne sakkā rahassakammaṁ kātuṁ, ayaṁ pana nissaṁsayaṁ maṁ māretvā piḷandhanabhaṇḍaṁ haritukāmo bhavissati, hotu, sikkhāpessāmi nan”-ti cintetvā: “Sāmi, surāmadena me sukkhaṁ sarīraṁ, pānīyaṁ tāva maṁ pāyehī” ti ekaṁ kūpaṁ netvā: “Ito me pānīyaṁ osiñcā” ti rajjuñca ghaṭañca dassesi. Coro rajjuṁ kūpe otāresi, atha naṁ onamitvā udakaṁ osiñcantaṁ mahabbaladāsī ubhohi hatthehi āṇisadaṁ paharitvā kūpe khipitvā: “Na tvaṁ ettakena marissasī” ti ekaṁ mahantaṁ iṭṭhakaṁ matthake āsumbhi. So tattheva jīvitakkhayaṁ patto. Sā pi nagaraṁ pavisitvā sāminiyā ābharaṇaṁ dadamānā: “Manamhi ajja imaṁ ābharaṇaṁ nissāya matā” ti sabbaṁ taṁ pavattiṁ ārocesi, sā pi anāthapiṇḍikassa ārocesi, anāthapiṇḍiko tathāgatassa ārocesi. Satthā: “Na kho, gahapati, idāneva sā dāsī ṭhānuppattikāya paññāya samannāgatā, pubbe pi samannāgatāva, na ca idāneva tāya so mārito, pubbe pi naṁ māresiyevā” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente sulasā nāma nagarasobhinī pañcasatavaṇṇadāsiparivārā ahosi, sahassena rattiṁ gacchati. Tasmiṁ yeva nagare sattuko nāma {3.436} coro ahosi nāgabalo, rattibhāge issaragharāni pavisitvā yathāruciṁ vilumpati. Nāgarā sannipatitvā rañño upakkosiṁsu. Rājā nagaraguttikaṁ āṇāpetvā tattha tattha gumbaṁ ṭhapāpetvā coraṁ gaṇhāpetvā: “Sīsamassa chindathā” ti āha. Taṁ pacchābāhaṁ bandhitvā catukke catukke kasāhi tāḷetvā āghātanaṁ nenti. “Coro kira gahito” ti sakalanagaraṁ saṅkhubhi. Tadā sulasā vātapāne ṭhatvā antaravīthiṁ olokentī taṁ disvā paṭibaddhacittā hutvā: “Sace imaṁ coroti gahitapurisaṁ mocetuṁ sakkhissāmi, idaṁ kiliṭṭhakammaṁ akatvā imināva saddhiṁ samaggavāsaṁ kappessāmī” ti cintetvā heṭṭhā kaṇaverajātake (Ja. 318) vuttanayeneva nagaraguttikassa sahassaṁ pesetvā taṁ mocetvā tena saddhiṁ sammodamānā samaggavāsaṁ vasi. Coro tiṇṇaṁ catunnaṁ māsānaṁ accayena cintesi: “Ahaṁ imasmiṁ yeva ṭhāne vasituṁ na sakkhissāmi, tucchahatthena palāyitum-pi na sakkā, sulasāya piḷandhanabhaṇḍaṁ satasahassaṁ agghati, sulasaṁ māretvā idaṁ gaṇhissāmī” ti. Atha naṁ ekadivasaṁ āha: “bhadde, ahaṁ tadā rājapurisehi nīyamāno asukapabbatamatthake rukkhadevatāya balikammaṁ paṭissuṇiṁ, sā maṁ balikammaṁ alabhamānā bhāyāpeti, balikammamassā karomā” ti. “Sādhu, sāmi, sajjetvā pesehī” ti. “Bhadde, pesetuṁ na vaṭṭati, mayaṁ ubho pi sabbābharaṇapaṭimaṇḍitā mahantena parivārena gantvā dassāmā” ti. “Sādhu, sāmi, tathā karomā” ti.

Atha naṁ tathā kāretvā pabbatapādaṁ gatakāle āha: “bhadde, mahājanaṁ disvā devatā balikammaṁ na sampaṭicchissati, mayaṁ ubho va abhiruhitvā demā” ti. So tāya: “Sādhū” ti sampaṭicchito taṁ balipātiṁ ukkhipāpetvā sayaṁ sannaddhapañcāvudho hutvā pabbatamatthakaṁ abhiruhitvā ekaṁ sataporisapapātaṁ {3.437} nissāya jātarukkhamūle balibhājanaṁ ṭhapāpetvā: “Bhadde, nāhaṁ balikammatthāya āgato, taṁ pana māretvā piḷandhanaṁ te gahetvā gamissāmīti āgatomhi, tava piḷandhanaṁ omuñcitvā uttarasāṭakena bhaṇḍikaṁ karohī” ti āha. “Sāmi, maṁ kasmā māresī” ti? “Dhanakāraṇā” ti. “Sāmi, mayā kataguṇaṁ anussara, ahaṁ taṁ bandhitvā nīyamānaṁ seṭṭhiputtena parivattetvā bahuṁ dhanaṁ datvā jīvitaṁ labhāpesiṁ, devasikaṁ sahassaṁ labhamānā pi aññaṁ purisaṁ na olokemi, evañhi tava upakārikaṁ mā maṁ mārehi, bahuñca te dhanaṁ dassāmi, tava dāsī ca bhavissāmī” ti yācantī paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Idaṁ suvaṇṇakāyūraṁ, muttā veḷuriyā bahū,
Sabbaṁ harassu bhaddante, mañca dāsīti sāvayā ti.

Tattha kāyūran-ti gīvāyaṁ piḷandhanapasādhanaṁ kāyūraṁ. Sāvayā ti mahājanamajjhe sāvetvā dāsiṁ katvā gaṇhāti.

Tato sattukena:

2. Oropayassu kalyāṇi, mā bāḷhaṁ paridevasi,
Na cāhaṁ abhijānāmi, ahantvā dhanamābhatan-ti.

Attano ajjhāsayānurūpaṁ dutiyagāthāya vuttāya sulasā ṭhānuppattikāraṇaṁ paṭilabhitvā: “Ayaṁ coro mayhaṁ jīvitaṁ na dassati, upāyena naṁ paṭhamataraṁ papāte pātetvā jīvitakkhayaṁ pāpessāmī” ti cintetvā gāthādvayamāha:

3. Yato sarāmi attānaṁ, yato pattāsmi viññutaṁ,
Na cāhaṁ abhijānāmi, aññaṁ piyataraṁ tayā.

4. Ehi taṁ upagūhissaṁ, karissañca padakkhiṇaṁ,
Na hi dāni puna atthi, mama tuyhañca saṅgamo ti.

Sattuko tassādhippāyaṁ ajānanto: “Sādhu, bhadde, ehi upagūhassu man”-ti āha. Sulasā taṁ tikkhattuṁ padakkhiṇaṁ katvā upagūhitvā: “Idāni taṁ, sāmi, catūsu passesu vandissāmī” ti {3.438} vatvā pādapiṭṭhiyaṁ sīsaṁ ṭhapetvā bāhupasse vanditvā pacchimapassaṁ gantvā vandamānā viya hutvā nāgabalā gaṇikā coraṁ dvīsu pacchāpādesu gahetvā heṭṭhā sīsaṁ katvā sataporise narake khi pi. So tattheva cuṇṇavicuṇṇaṁ patvā mari. Taṁ kiriyaṁ disvā pabbatamatthake nibbattadevatā imā gāthā abhāsi:

5. Na hi sabbesu ṭhānesu, puriso hoti paṇḍito,
Itthī pi paṇḍitā hoti, tattha tattha vicakkhaṇā.

6. Na hi sabbesu ṭhānesu, puriso hoti paṇḍito,
Itthī pi paṇḍitā hoti, lahuṁ atthaṁ vicintikā.

7. Lahuñca vata khippañca, nikaṭṭhe samacetayi,
Migaṁ puṇṇāyateneva, sulasā sattukaṁ vadhi.

8. Yodha uppatitaṁ atthaṁ, na khippamanubujjhati,
So haññati mandamati, coro va girigabbhare.

9. Yo ca uppatitaṁ atthaṁ, khippam-eva nibodhati,
Muccate sattusambādhā, sulasā sattukāmivā ti.

Tattha paṇḍitā hotī ti itthī pi paṇḍitā tattha tattha vicakkhaṇā hoti, atha vā itthī paṇḍitā ceva tattha tattha vicakkhaṇā ca hoti. Lahuṁ atthaṁ vicintikā ti lahuṁ khippaṁ atthaṁ vicintikā. Lahuñca vatā ti adandhañca vata. Khippañcā ti acireneva. Nikaṭṭhe samacetayī ti santike ṭhitāva tassa maraṇūpāyaṁ cintesi. Puṇṇāyatenevā ti pūritadhanusmiṁ. Idaṁ vuttaṁ hoti: yathā cheko migaluddako sakaṇḍapuṇṇadhanusmiṁ khippaṁ migaṁ vadhati, evaṁ sulasā sattukaṁ vadhīti. Yodhā ti yo imasmiṁ sattaloke. Nibodhatī ti jānāti. Sattukāmivā ti sattukā iva, yathā sulasā muttā, evaṁ muccatī ti attho.

Iti sulasā coraṁ vadhitvā pabbatā oruyha attano parijanassa santikaṁ gantvā: “Ayyaputto kahan”-ti puṭṭhā: “Mā taṁ pucchathā” ti vatvā rathaṁ abhiruhitvā nagaram-eva pāvisi.

Satthā {3.439} imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā te ubho pi ime yeva ahesuṁ, devatā pana aham-eva ahosin”-ti.

Sulasājātakavaṇṇanā tatiyā